Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ostinieks
18.12.2010. 19:47Bioetanols varbūt tiks izmantots nelegālai alkoholisko dzērienu ražošanai par lētu cenu...
trakais
17.12.2010. 21:36Kā valsts var galvot tādas summas, ja pati ir parādos līdz ausīm? Visur sabāzti "savējie" un tautai nav nekādas teikšanas.
Gudriniece
16.12.2010. 18:01Tiešam maitas- atbalstīja jaunu lielu rūpnīcu. Labāk būtu uzbūvējuši kārtējo tiltu.
kaķa smiekli
14.12.2010. 15:35ja šo rakstu nedaudz piekoriģētu un virsrakstā būtu " valsts NAV gatava garantēt", lieku galvu ķīla, ka lielākā daļa komentētāju pilnā balsī kliegtu, ka valdība neatbalsta ražotājus, nesilda ekonomiku utt. :DD
Jaunpagastnieks
14.12.2010. 12:42Vaitaš, norimsties, vai Tev nepietiek, pasarg Dievs, atceries kā visi šie pasākumi beidzās Dainim, kura atraitni Tu ļoti sekmīgi beigās atšuvi no biznesa!
skats no alas
14.12.2010. 10:42Interesanti, vai tieši šīs un citu lietu dēļ nav par 'padomnieku' Kamparam pieņemts dārznieks Lasmanis, kas uzskatāms par Jaunpupa rokaspuisi? Viela un info pārdomām Pietiek.
andreiko
14.12.2010. 10:36Viens sīkumiņš šajā rakstā iekrita acī kā miķelis gruzītis. Valsts kasei ir preses pārstāve? Priekš kam? Kur un ko viņa komentē? Vai tiešām šāds amats ir valstiski nepieciešams (VK priekšniecība ir tik dumja, ka nespēj izskaidrot, ko pati dara?)?
Par bioetanola prodžektu neizteikšos, jo ir zināmas aizdomas, ka tas varētu kļūt pat lietderīgs. Jautājums tikai - lai kaut ko šajā zemē uzbūvētu, cik ir jāsableķo oficiālajos "otkatos"? Un cik vēl "neoficiālajos" (partijām jau rīklē sagrūsts, bet ierēdņiem taču arī vajadzēs savu tiesu)? Un cik tad beigās izmaksās tas gala produkts? Vai tas vispār būs konkurētspējīgs?
skudra
14.12.2010. 09:37Nu ,un kas?......Nekas vairāk par rakstu nesekos....tada tuksa papļāpāsana....Laiks ķerties pie dakšām!Tikai tad gaidams kads rezultāts!
54321
14.12.2010. 09:00visa tā biodegviela ir milzīgs scams. Bija tak pat pētījumi veikti, kuros noskaidroja, ka vairāk enerģija tiek iztērēta. Vopšem neizdevīga štelle...
marko
14.12.2010. 00:18repshiks jau arii 60 millljon no valsts galvoja
' liepaajas metalurrgs'. un tas kriizes laikaa.
Vecais
13.12.2010. 23:40Jaunups darbaudzinātājam Titavam vienkārši izpalīdz. Negrib tak,lai kāda kompra tā nejauši uzpeldētu. Viss normāli. Ceru, ka Pietiek neapstāsies ar žultainiem rakstiņiem, bet ies tālāk.
tā turpināt Vienotībai
13.12.2010. 23:13Nu nemaz jau šis neizskatās pēc politiski angažēta teātra.Vienotība ir tik pat kropla kā Šķēle un šlesis!!!
Ar Titava spalvaino rociņu un Kampara atbalstu atkal bīda kārtējās rebes . Plus vēl firma atklāti finansē partijas - atkal gribas vemt no šīs smirdīgās valsts činavniekiem.
Gribat sildīt ekonomiku- dariet to godīgi ,caur konkursiem un atbalstot valstij svarīgus infrastruktūras projektus , kas nodarbinās max daudz bezdarbnieku un dos max lielu pievienoto vērtību valstij.
Kaut jums Kampar un līdzīgiem nokalstu. Aizejiet rimi un ieskataties nabaga pensionaru izsalkušjās acīs un "lepojaties" ar sevi , jo dēļ jums viņu maciņi kļūs vēl plānāki .
koks
13.12.2010. 22:43Nu kad vienreiz šis bardaks beigsies, kad draugs draugam P****s rauga.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
