Iesaki rakstu: 
Ar spirta, degvielas un nekustamo īpašumu biznesu saistītā miljonāra Donāta Vaitaiša jau vairākus gadus virzītājam bioetanola ražotnes un termināla projektam Rīgas brīvostā valsts gatava izsniegt 24,4 miljonu latu galvojumu. Septembrī Vaitaitis trim pašreizējās koalīcijas partijām ziedoja kopumā 54 000 latu. Galvojums miljonāra vadītajai JP termināls iekļauts valdības sagatavotajā 2011.gada budžeta projektā.
Kontrolē JP Terminālu
Miljonāra Vaitaiša septembrī veiktais dāsnais maksimāli atļauto 18 000 latu ziedojums katrai no četrām Saeimas partijām, trīs no kurām pašlaik veido valdošo koalīciju, vismaz pagaidām ir attaisnojies.
Vaitaiša vadītajai kompānijai JP Termināls valdības sagatavotajā 2011. gada budžeta projektā paredzēts izsniegt valsts galvojumu kredītam 24,4 miljonu latu apmērā.
Kā liecina uzņēmumu datu bāzes firmas.lv informācija, Vaitaitis ir JP Termināla valdes priekšsēdis. Vairākums JP Termināla daļu pieder a/s Krēmeri. Taču faktiski kompānija JP Termināls saistīta ar spirta un bioetanola ražotni Jaunpagasts Plus, kurā Vaitaitim pieder 54,5% kapitāldaļu.
Galvojums palīdzēs kreditēt
JP termināla projekts, kurš pretendē uz 24,4 miljonu latu lielo valsts galvojumu, paredz bioetanola ražotnes un termināla izbūvi Rīgas brīvostā. Šī projekta kopējās izmaksas lēstas aptuveni 65 miljonu eiro (ap 46 miljoni latu) apmērā.
Par šo Vaitaiša projektu tiek runāts jau vairākus gadus, taču tā realizācija līdz šim uz priekšu virzījusies lēni, jo noprotams, ka bankas nebija gatavas projektu kreditēt.
Valsts galvojuma iegūšana JP Termināla projektam atvieglotu sarunas ar bankām par kredīta piešķiršanu projekta finansēšanai.
Valsts galvojums nozīmē, ka gadījumā, ja kredīta saņēmējam rodas kādas grūtības ar projektu un kredīta atdošanu, tad ar banku norēķinās valsts. Turklāt parasti valsts galvotājiem kredītiem ir arī zemākas augļu procentu likmes.
Galīgais lēmums par šī valsts galvojuma piešķiršanu, izskatot 2011.gada budžeta projektu, ir Saeimas rokās.
Pamato ar ekonomiskās izaugsmes veicināšanu
Par valsts galvojumiem atbildīga ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā Valsts kase (VK).
Pēc VK preses pārstāves Gunitas Sapožņikovas Pietiek sniegtās informācijas, starp 2011.gadā izsniedzamajiem valsts galvojumiem JP Termināls projekts iekļauts, „pamatojoties uz to, ka projekts paredz izstrādāt un patentēt jaunu bioetanola tehnoloģiju, apgūt jaunus bioetanola noieta tirgus un piesaistīt jaunus klientus Eiropā un NVS”.
Esot „sagaidāms, ka projekta realizēšana veicinās ekonomisko izaugsmi, papildus eksporta produkcijas piedāvājumu, Rīgas brīvostas kravu apgrozījuma pieaugumu, jaunu darba vietu rašanos, iekšzemes lauksaimniecības produkcijas pieprasījuma pieaugumu, kā arī konkurētspējas paaugstināšanos starptautiskā līmenī”, norādīja Sapožņikova.
Vaitaša projekta valsts galvojumam virzījusi partijas Jaunais laiks (Vienotība) biedra Arta Kampara vadītā Ekonomikas ministrija.
Jaunpagasta plus sabiedrisko attiecību konsultante Una Ulme-Sila Pietiek atzina, ka JP Termināls ir ieinteresēts valsts galvojuma saņemšanā. Projekts esot nozīmīgs Latvijas ekonomikai. Viņa otrdien vēl neprecizēja, kādas ir kopējās projektā izmaksas, taču atzina, ka valsts budžeta projektā iekļautais valsts galvojums veidojot tikai daļu no iecerētās bioetanola ražotnes un termināļa projekta izmaksām.
Pēc Ulmes–Silas teiktā, pagaidām neesot arī zināms, kura no bankām varētu izsniegt valsts galvotu kredītu.
Partijām 72 000 latu
Septembrī mediji ziņoja, ka Vaitaitis apvienības Vienotība partijām Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība, kā arī apvienībām Zaļo un zemnieku savienība un Par labu Latviju katrai ziedojis 18 000 latu, kopumā iztērējot 72 000 latu.
Pēc ziedojuma Vaitaitis medijiem atzina, ka politiķiem tāpat kā uzņēmējiem ir nepieciešams starta kapitāls ideju īstenošanai, tomēr to nevar panākt viens politiskais spēks. „Ziedoju neslēpjoties - atklāti un caurspīdīgi un aicinu tā rīkoties arī citus uzņēmējus,” medijiem teica Vaitaitis, piebilstot, ka šis lēmums bija nopietns izaicinājums, taču izvēli par labu šim solim likušas izdarīt tās 500 ģimenes, kurām darba vietas nodrošina viņa vadītie uzņēmumi.
Klubā ar Titavu
Ar Vaitaiti cieši saistīts šopavasar no JL izslēgtais, savulaik par JL „pelēko kardinālu” dēvētais Dans Titavs, kurš ir Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis. Šā kluba amatpersonas ir arī Vaitaitis un banķieris Valērijs Belokoņs.
Jau šā gada sākumā Titavs medijos izteicās, par to cik daudzsološs ir jaunais Jaunpagasta Plus izstrādātais bioetanola ražotnes un termināla projekts Rīgas brīvostā.
Jaunpagasts plus nodarbojas ar pārtikas spirta, bioetanola, alkoholisko dzērienu un ogļskābās gāzes ražošanu. Uzņēmumam ir rūpnīcas Iecavā un Jaunpagastā.
Savulaik Jaunpagasta Plus vārds tika saistīts ekspremjera Andra Šķēles ietekmi. 2000.gada 15.decembra rītā ar vairākiem šāvieniem tika noslepkavots Jaunpagasta Plus līdzīpašnieks un valdes priekšsēdis Dainis Peimanis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
