Iesaki rakstu: 
Prieks skatīties, ka mediji sāk pieķerties uzņēmumiem, kuri pelna miljonus, tai pašā laikā rupji pārkāpjot Darba likuma normas – protams, par labu sev un par sliktu darbiniekiem. Aprakstīšu pagājušā gada gadījumu, kas nonāca Valsts darba inspekcijas redzeslokā saistībā ar Pietiek jau vairākkārt pieminētā miljonāra Andra Ramoliņa uzņēmumu Stiga RM, kas nav nosaucams citādi kā par Darba likuma pārkāpšanas recidīvistu.
Šis atgadījums datējams ar pagājušā gada pavasari, kad Valsts darba inspekcija saņēma informāciju uzreiz par vairākiem Darba likuma pārkāpumiem, ko pieļāvuši šī mežu nozares uzņēmuma saimnieki.
Darba likuma 68. pants nepārprotami noteic, ka darbinieks, kurš veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Darba likuma 169. panta ceturtā daļa tikpat skaidri noteic, ka samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma, prasību pārkāpums;
Visbeidzot, Darba likuma 71. pants noteic, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķinu, un, kā izrietēja no Valsts darba inspekcijas saņemtās informācijas, uzņēmums bija pamanījies reizē pārkāpt visas šīs prasības.
Taču vēl interesantāki bija pārbaudes rezultāti, - Valsts darba inspekcija, kas vispār ir pazīstama ar iejūtību pret noteiktu kategoriju uzņēmumiem, pamanījās šos pārkāpumus „nesaskatīt”, tā vietā gan... atrodot citus Darba likuma pantu pārkāpumus – ignorētu gan nosacījumu gan par to, ka darba līgumā noteikti jāuzrāda darba laiks (Stiga RM tādus „sīkumus” nebija ņēmusi vērā, gan par to, ka darba kārtības noteikumos jāparedz atvaļinājumu piešķiršanas vispārējā kārtība.
Papildus tam izrādījās, ka arī Ministru kabineta 2010. gada noteikumi Nr.749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” miljonāru ģimenes uzņēmumam nav šķituši ievērošanas vērti.
Taču vēl zīmīgāki ir Valsts darba inspekcijas pārbaudes rezultāti sakarā ar saņemto informāciju: nekādu sodu miljonāra uzņēmums tā arī nesaņēma, un vienīgais, kas tika izdarīts, - „izdots rīkojums, kurā norādītie pārkāpumi ir novērsti”.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
