Iesaki rakstu: 
Prieks skatīties, ka mediji sāk pieķerties uzņēmumiem, kuri pelna miljonus, tai pašā laikā rupji pārkāpjot Darba likuma normas – protams, par labu sev un par sliktu darbiniekiem. Aprakstīšu pagājušā gada gadījumu, kas nonāca Valsts darba inspekcijas redzeslokā saistībā ar Pietiek jau vairākkārt pieminētā miljonāra Andra Ramoliņa uzņēmumu Stiga RM, kas nav nosaucams citādi kā par Darba likuma pārkāpšanas recidīvistu.
Šis atgadījums datējams ar pagājušā gada pavasari, kad Valsts darba inspekcija saņēma informāciju uzreiz par vairākiem Darba likuma pārkāpumiem, ko pieļāvuši šī mežu nozares uzņēmuma saimnieki.
Darba likuma 68. pants nepārprotami noteic, ka darbinieks, kurš veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Darba likuma 169. panta ceturtā daļa tikpat skaidri noteic, ka samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma, prasību pārkāpums;
Visbeidzot, Darba likuma 71. pants noteic, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darbiniekam darba samaksas aprēķinu, un, kā izrietēja no Valsts darba inspekcijas saņemtās informācijas, uzņēmums bija pamanījies reizē pārkāpt visas šīs prasības.
Taču vēl interesantāki bija pārbaudes rezultāti, - Valsts darba inspekcija, kas vispār ir pazīstama ar iejūtību pret noteiktu kategoriju uzņēmumiem, pamanījās šos pārkāpumus „nesaskatīt”, tā vietā gan... atrodot citus Darba likuma pantu pārkāpumus – ignorētu gan nosacījumu gan par to, ka darba līgumā noteikti jāuzrāda darba laiks (Stiga RM tādus „sīkumus” nebija ņēmusi vērā, gan par to, ka darba kārtības noteikumos jāparedz atvaļinājumu piešķiršanas vispārējā kārtība.
Papildus tam izrādījās, ka arī Ministru kabineta 2010. gada noteikumi Nr.749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” miljonāru ģimenes uzņēmumam nav šķituši ievērošanas vērti.
Taču vēl zīmīgāki ir Valsts darba inspekcijas pārbaudes rezultāti sakarā ar saņemto informāciju: nekādu sodu miljonāra uzņēmums tā arī nesaņēma, un vienīgais, kas tika izdarīts, - „izdots rīkojums, kurā norādītie pārkāpumi ir novērsti”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
