Miljonāra Ramoliņa „izspiestā kukuļa” krimināllieta atklāj: Valsts ieņēmumu dienests ignorējis ziņojumus par viņa uzņēmumā notiekošām noziedzīgām darbībām
PIETIEK23.04.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Ekonomisko lietu tiesā ir nonākusi krimināllieta par it kā notikušu kukuļa izspiešanu no miljonāra Andra Ramoliņa, un tās materiāli cita starpā atklāj ne tikai prokuratūrai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, bet arī Valsts ieņēmumu dienestam nepatīkamus faktus.
Kā izrādās, aizvadītajos gados Valsts ieņēmumu dienests laiku pa laikam saņēmis detalizētas sūdzības par A. Ramoliņa uzņēmumos notiekošām noziedzīgām darbībām, taču tās vienkārši „nobāztas tālākā atvilktnē”, un nekādas nopietnas darbības saistībā ar tajās minētajiem faktiem nav veiktas.
Lūk, viena no šīm sūdzībām, kas atrodama kriminālprocesa materiālos (saglabāta oriģinālrakstība): „Labdien. Vēlos informēt par pārkāpumu uzņēmumā SIA Stiga RM (Vella kalpi, Līgo auto - visi zem viena) uzņēmuma darbiniekiem par ikmēneša algu ir jāņem dīzeļdegviela, naudas izmaksas vietā. Tātad sanāk ka viņi tirgo degvielu saviem darbiniekiem.
Degvielu atļauts ņemt pa 200 vai 400 litriem, tas ir tāpēc lai varētu norakstīt ka iepildīts kokvedēju mašīnā. Par degvielu darbinieki zvana Mārtiņam Ramolinam un piesaka, jo pa dienu var 400 litrus paņemt. Tātad katru dienu tiek pārdota degviela 400 litri.
Darbiniekiem tas ir izdevīgi jo tiek aprēķināts no algas un netiek no tā ieturēti nodokļi. Līdz ar to degviela sanāk stipri lētāk kā DUS. Degvielu šoferi ņem SIA Stiga Rm bāzes vietā jeb remontu darbnīcās. Katru dienu tur tiek pirkta (darbinieku pērk) degviela.
Kad šoferis iepildās viņam ir jāuzraksta kladītē pie sargā paņemtais daudzums, un to atrēķina no algas. To zina visi šoferi un lielākā daļa šo arī izmanto. Būšu priecīgs palīdzēt, ja tas nepieciešams. Jauku dienu!”
Interesanti, kad tad, kad šī sūdzība beidzot nonākusi pie Nodokļu un muitas policijas izmeklētājas, kurai uzdots sameklēt pamatojumu, lai izbeigtu pret A. Ramoliņa uzņēmumu „nepareizi” sāktu kriminālprocesu, viņa izlikusies to vienkarši nemanām.
Pašlaik sagatavošanā ir Lato Lapsas grāmata „Vēža ieņēmumu dienests”, kurā nozīmīga vieta atvēlēta arī miljonāra A. Ramoliņa kriminālprocesam un tā aizkulisēm, kā arī KNAB un prokuratūras pārstāvju acīmredzami noziedzīgai rīcībai. Ja kāda lasītāja rīcībā ir informācija šai sakarā, ko Valsts ieņēmumu dienests ir ignorējis tāpat kā aprakstīto sūdzību, nosūtiet to portālam pietiek.com. Konfidencialitāte garantēta.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
