Miljonāra Ramoliņa ģimene turpina cīņu par savām „svētajām tiesībām” būvēties kāpās, bet atkal cieš sakāvi
PIETIEK10.07.2022.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jukušam
10.07.2022. 22:33»
Jukums
Un, ko Levits draudzējas ar šādiem mēsliem? Ko tam tur vajag
Kas tev par daļu? Kāds tev ko prasīja?
attēlā pa labi
10.07.2022. 20:29Kamēr nenotiesās tos kuri stāv aiz attēlā pa labi, kreisie nesodīti zags.
Huntas trollis
10.07.2022. 16:16»
Huntas trollis
Tiesas process ir svēta lieta...
Ramoliņam bildē labs padomnieks. Ramoliņa māju Baltijas jūras kāpu aizsargjoslā neviens nenojauks.
?
10.07.2022. 14:57Kāpēc spriedumā nav minēti tā saucamie Lato Lapsas paskaidrojumi, kurus mums te no reizes uz reizi centās iesmērēt kā viņa rakstītus? Vai viņo bija galīgi nevajadzīgi vai arī vispār nebija? Pietiek! Stāsti, kā tad tur īsti bija?
Huntas trollis
10.07.2022. 13:58Tiesas process ir svēta lieta.
Process Ramoliņa lietā beigsies lietišķi.
Tiesa protams sniegs “tiesiskus nolēmumus”, ja jau lieta uzpeldēja. Un kas no tā? Nekas. Jo, pamatojoties un iestādes administratīvo aktu, būvniecības iecere turpina iegūt materiālu veidolu.
Pietiek var nokaunēties, jo cieš sakāvi - nav neviena pierādījuma, ka būvniecība apstājusies.
Vai manu vai! Vai to, kas uzbūvēts, valsts nojauks? Neceriet! Būvniecība uzsākta, pamatojties uz valsts amatpersonas izdotu administratīvo aktu, ko tiesa atceļ.
Nu un? Tādi nieki.
Kā tad tā? Lūk, nekādi!
Jo iestādes un tiesas kļūda nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas! Tā noteic APL.
“Es esmu varens un būšu”, teica Ceplis!
smārde
10.07.2022. 12:17izrādās Ramoliņš ne tikai stārķa ligzdas rauj nost no kokiem la varētu kokus zāģēt
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
