Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sakarā ar Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāvi šodien ekskluzīvi publicējam fragmentu no topošās Lato Lapsas jaunās ceļojumu grāmatas par piedzīvoto kopumā trīspadsmit Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs. Gaidāms, ka grāmata - no kuras pašlaik uzrakstīta nepilna puse - apgādā Dienas Grāmataiznāks šā gada rudenī.

Kā mums tas jau sen ir pilnīgi zināms no radio, TV, interneta un gudriem ekspertiem, Venecuēlā valda diktators - plānprātiņš. Gandrīz vai kaut kāds Hitlera un Sadama attāls radinieks. Pēdējos gados gan viņš ir saķēris vēzi un palicis nemanāmāks, bet vienalga - plānprātiņš, par kuru šo rindu rakstīšanas brīdī nudien nav skaidrs, cik ilgi viņš vēl novilks un vai nebūs tā, ka pēc viņa nāves izrādīsies, ka visa viņa organizētā un iedvesmotā "Bolivāra revolūcija" ir bijusi tikai viena cilvēka teātris.

Pustraks, bet varbūt arī pavisam traks puskomunistisks diktators, kas iznīcinājis visu valsts ekonomiku, pēc savām dīvainajām iegribām izķiņķelējis miljardu miljardus naftas ienākumu, sanaidojis sabiedrības slāņus, protams, arī samīdījis kājām demokrātiju, cilvēktiesības un visas Rietumu civilizētās vērtības - Putina draugs, tāds „Kastro ar naftu”. Vienkārši brūns cilvēkveidīgs mērkaķis, kā uzskata daudzi izglītotās un turīgās elites pārstāvji, kurus viņš savukārt ir publiski lamājis par kviecošajām cūkām un vampīriem. Neaudzināts, prasts, primitīvs lops, kurš savulaik Valentīna dienā, uzstājoties valsts televīzijā, savai toreizējai sievai no ekrāna paziņoja: „Marisabel, šonakt tu savu dabūsi!”

Tas, kas nav tik skaidrs, ir - kāpēc šis plānprātiņš šeit jau tik ilgi ir turējies pie varas? Kāpēc viņu - tādu brūnu pusmērkaķi - vispār ievēlēja vēlēšanās, par kurām neviens neteica, ka tās nebūtu bijušas godīgas un demokrātiskas? Un kāpēc viņu pārvēlēja vēl un vēl - jau atkal vēlēšanās, kuras Dienvidamerikas apstākļiem bija visnotaļ godīgas, kurās opozīcijas kandidāti netika ne ieslodzīti, ne vienkārši piežmiegti zem kāda vientuļa mango koka? Vai gadījumā tomēr nav tā, ka, tāpat kā ir metro Karakasa un virszemes Karakasa, iekšējā Venecuēla un malējā Venecuēla, kaut kā sadalās arī šīs zemes iedzīvotāji, kuru lielai daļai tieši tas, ko dara Čavess, ir šķitis atbalstāms un pat nepieciešams?...

Ja raugāmies uz senākiem laikiem, tad tāpat kā visiem Viljamiem Vokeriem, Simoniem Bolivāriem un Če Gevarām arī Ugo (vai Hugo) Čavesam Friasam nebūt nebija tādas baisas un skarbas bērnības, kam vajadzētu dot vajadzīgo spērienu revolucionāra karjeras virzienā. Čavesa dzimtā pilsētiņa Sabaneta - četrdesmit tūkstoši iedzīvotāju nepārredzamajos Los Llanos plašumos - valsts rietumos, Barinas provincē, cik nu noprotu īsā apmeklējuma laikā, viņa prezidentūras laikos gan ir būtiski mainījusies, saņemot ievērojamas valdības finanšu plūsmas, taču nekas baiss te nav bijis arī 1954. gadā, kad Ugo nāca pasaulē vietējo skolotāju ģimenē.

Jā, dzimtajai mājelei (kuras vietā tagad ir Ugo mātes vārdā nosaukta skola) bijusi māla grīda, kā lielai daļai vietējo trūcīgo iedzīvotāju mitekļu, taču ģimene bijusi pietiekami pārtikusi, un arī Ugo nav bijis cauras dienas jāpavada, vergojot, teiksim, tabakas vai cukurniedru plantācijās, - nedaudz pameklējot, Sabanetā var satikt bariem ļaužu, kuri patiešām ir bijuši personiski pazīstami ar mazo Čavesu (vai arī ļoti vēlas, kaut būtu bijuši pazīstami) un kopā ar mazo Ugito-Hugito spēlējuši beisbolu, laiduši pūķus, zīmējuši, kāpuši kokos un ko tik vēl ne. Starp citu, Ugo brālis Anibals ir Sabanetas mērs, otrs brālis Adans (Ādams) - Barinas provinces gubernators, bet pirms tam astoņus gadus gubernatora posteni ieņēma viņu tēvs - arī Ugo.

Tīņa gados, pateicoties lielajām pēdām, Ugo ticis saukāts Disneja varoņa vārdā - par Gūfiju, taču nav to īpaši pārdzīvojis. Bijis spējīgs beisbola spēlētājs un arī karaskolā iestājies, lai iekļūtu kādā Karakasas beisbola klubā. Taču izrādījās, ka armijā viņam patīk daudz labāk, - tieši tur viņš tā pa īstam un uz visu mūžu aizrāvies ar Simona Bolivāra uzskatiem un varoņdarbiem (nu, vai vismaz visiem tā iestāstījis, ka "mans varonis bija nevis Supermens, bet Bolivārs"), un tieši tur te viņš juties kā zivs ūdenī līdz pat 1992. gadā kopā ar domubiedriem sarīkotajam neveiksmīgajam valsts apvērsuma mēģinājumam.

Tobrīd Venecuēla kārtīgi sēdēja uz naftas adatas un ar visu smagumu izjuta naftas cenu krīzi. Astoņdesmitajos gados valstij nācās piekrist Starptautiskā Valūtas fonda tradicionālajiem ieteikumiem, taču tie venecuēliešiem tik ļoti negāja pie sirds, ka sākās apjomīgi nemieri – viens no to galvenajiem ieganstiem bija autobusu biļešu cenu straujais palielinājums. Rezultātā tā sauktajos pārtikas dumpjos, kas sākās pēc SVF diktētās, tam gluži tradicionālās šoka terapijas, pēc prezidenta Karlosa Andrē Peresa pavēles tika noslaktēti simti cilvēku, - faktiski tas bija otrs Tjananmeņas skvērs, tikai bez īpašas publicitātes.

No apvērsuma nekas nesanāca – taču tas, ko atcerējās plašās tautas masas, bija: jaukais Čavess ar kompanjoniem bijis tā saniknots par šiem slaktiņiem, ka nolēmis noziedzīgo režīmu gāzt. Turklāt vara pieļāva milzīgu kļūdu, ļaujot sakautajam valsts apvērsuma organizētājam uzstāties televīzijā. Nez vai kaut kur citur pasaulē kas tāds vispār būtu iedomājams, taču Venecuēla ir īpaša vieta. Čavess TV ekrānos parādījās nevis sakauts un nožēlojams, bet enerģijas pilns un pārliecinošs savā purpursarkanajā "firmas" beretē un paziņoja, ka por ahora - uz šo brīdi - viņa mērķi vēl nav sasniegti. Tālaika populārais jociņš skanēja - Čavess būtu pelnījis trīsdesmit gadus cietumā: vienu gadu par apvērsuma mēģinājumu, bet divdesmit deviņus - par to, ka tas neizdevās.

Čavess no cietuma tika atbrīvots jau pēc diviem gadiem un pēc iznākšanas uz dažiem gadiem pazuda „tuksnesī” - vienkārši sakot, to vien darīja kā klīda pa valsti un runāja ar tautu. Un tautai viņš patika nu tā kārtīgi - vienkārši līdz ģībonim. 1997. gadā viņa puča kompanjons Fransisko Kardenass uzvarēja vietējās gubernatoru vēlēšanās, un Čavess kā melnais zirdziņš sadomāja startēt prezidenta vēlēšanās. Ņēma un visiem par pārsteigumu uzvarēja - un viņa iecerētā „Bolivāra revolūcija” – lai arī ko par to teiktu pats Bolivārs, kura idejas jau kopš miršanas brīža ir tikušas tulkotas, kā nu kuram ievajagas, - varēja sākties.

Tā uzreiz gan šī nesākās vis. Sekoja vairākus gadus ilgi konflikti, nacionalizācijas, streiki, ekonomiskas katastrofas un sīkākas ķibeles, bet Čavess mistiskā kārtā to visu ņēma un politiski pārdzīvoja; savukārt nogalināt viņu nu nekādi nedrīkstēja, tas bija skaidrs visiem – viņa vardarbīga nāve nozīmētu pilnasinīgu pilsoņu karu ar grūti prognozējamu iznākumu. 1999. gada nogalē plūdi un dubļu straumes noslaucīja veselu virkni apdzīvoto vietu Karakasas tuvumā, un Karakasas arhibīskaps nekavējās paziņot to pašu, ko 1812. gadā viņa priekšteči – ka šis ir Dieva sods par valsts vadītāja nejaucībām. (Neilgi pēc neatkarības pasludināšanas Karakasu piemeklēja zemestrīce, nogalinot apmēram 10 tūkstošus cilvēku, un baznīctēvi nekavējoties pasludināja, ka tas ir sods par dumpi pret Spānijas kroni.) Bet Čavesam arī tas tāds nieks vien bija - tāpat kā savulaik Bolivāram.

Savukārt par īstu superzvaigzni viņš nedaudz paradoksālā kārtā kļuva 2002. gada aprīlī, kad jau šķita – viss, Ugo gals ir klāt. Notika viens no lielākajiem protesta maršiem visā Venecuēlas vēsturē, un demonstranti visi kā viens kvēloja labākajā gadījumā nepatikā pret Čavesu, kura prezidentūra viņiem šķita beidzamies kā ļauns murgs: prezidents bija izrādījies neveiksmīgs Fidels Kastro un muldoņa, tāds nevis vienkārši tradicionāls militārais diktators - kaudijo, bet sasodīti plānprātīgs kaudijo, kam teicami bija izdevies tikai viens – sašķelt valsti un sabiedrību bagāto un nabago Venecuēlā, kā arī apvainot visus, kas vien bija gadījušies pa rokai, – pat katoļu baznīcas vietējā virsvadība viņam bija vienkārši audzējs....

Sākās šaušana – un, lai gan pēcāk izrādījās, ka viss bijis nedaudz citādāk, tobrīd nebija šaubu – čavesieši šauj uz demonstrantiem, un pasaulē ātri aizgāja ziņas par Čavesa sarīkoto El Silencio slaktiņu. Armijnieki TV paziņoja, ka vairs neuzskatot Čavesu par valsts galvu, un prezidents uz pāris dienām patiešām pazuda. Taču pēc divām diennaktīm viņš atgriezās – jo bija sācies pretapvērsums, kas ne tikai atlika Čavesu atpakaļ amatā, bet arī jau pa īstam sagrozīja viņam galvu – grūti pateikt, uz labu tas bija vai ne visai.

Jebkurā gadījumā – tieši šis dubultapvērsums padarīja Čavesu par jauno Latīņamerikas superzvaigzni, par nākamo Fidelu Kastro, kuram nu bija gan resursi, gan pārliecība par savu misiju, gan faktiski neierobežots tautas lielākās daļas atbalsts. 2004. gadā, kad vēlētājiem referendumā bija visas iespējas pirms termiņa pasūtīt Čavesu pie politiskās velna vecmāmiņas, gandrīz 60 procenti nobalsoja par viņu, divus gadus vēlāk viņš atkal uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Un turpināja darīt visu to, kā dēļ stiprāka par valsts iedzīvotāju mazākās daļas ienaidu bija tikai lielākās daļas mīlestība. Tāda, kāda ir iespējama, domājams, tikai Venecuēlā.

Darīt ko? Viena lieta ir lasīt par sociālajām programmām vai no klejojumiem pa Karakasas ielām ātri saprast, ka vienaldzīgu prezidents Čavess te neatstāj nevienu - viņš tiek pieminēts gan slavinošos plakātos, gan neglaimojošos uzrakstos, kurus nezināmi pārgalvji atstājuši divkilometrīgajā tunelī, kas izurbināts Karakasu ieskaujošajos kalnos un galvaspilsētu savieno ar starptautisko lidostu. Savukārt pavisam cita - saprast, ko tad Čavesa darbošanās nozīmē reālu cilvēku reālajā dzīvē.

Un nez vai ir labāka vieta, kur to skatīt, kā Karakasai apkārt esošo kalnu nogāzēs stihiski sabūvēto graustu, pusgraustu un ceturtdaļgraustu rajoni - barrios. Diennakts tumšajā laikā šī nudien nav pasaules drošākā vieta, taču dienasvidū nopietnākais, ar ko šeit riskē ieklīdušais bālģīmis, ir nepieciešamība izturēt neskaitāmus ziņkārīgus skatienus, mūžīgos hei, gringo! uzsaucienus un, protams, šādām vietām visā pasaulē raksturīgo smaržu un smaku kakofoniju (un šī vārda pirmajai daļai šajā gadījumā var piedēvēt arī tīri latvisku izcelsmi).

Lēkājot pāri šķidru atkritumu tērcītēm, kas šeit vijas gar ielu - vai kā nu tās saukt - malām, labu brītiņu bālģīmis gan jūtas diezgan neomulīgi. Fotoaparāts, pateicoties viesnīcas personāla siltajiem ieteikumiem, ir atstāts numuriņā tāpat kā jebkura cita kaut cik vērtīga lieta, - un žēl, jo tādus arhitektoniskās improvizācijas brīnumus grūti saskatīt pat Indijas vai Dienvidaustrumāzijas lielpilsētu graustu rajonos. Iespējams, tāpēc, ka aziāti tomēr ir rūpīgi un uzcītīgi ļaudis, kas pie rokas esošos pseidobūvmateriālus izmanto pārdomāti un, tā sacīt, ar domu par ilgtspēju. Savukārt šeit acīmredzama ir paļaušanās uz Dievmāti, Jēzu un visiem iespējamiem svētajiem, - ne mazums „ēku” atstāj iespaidu, ka to iemītniekam atliktu tikai nejauši spēcīgāk iezvelt ar elkoni pa stenderi (it kā stenderi, ja precīzāk), lai visa būve sabruktu dažu sekunžu laikā.

Tiesa, graustu rajonos mīt dažādi ļaudis, un te netrūkst arī visnotaļ pieklājīga paskata būvju, - logu stiklus gan īpaši nemana (un kam gan šāda greznība šādā permanentas siltumnīcas klimatā), taču ir gan ķieģeļu un dzelzsbetona būves, gan šīfera un skārda jumti, kuriem blakus savukārt vīd arī tādi, kas izgatavoti vienkārši no kartona loksnēm un acīmredzami paredzēti lietošanai līdz pirmajam kārtīgajam lietum. Taču viens šeit ir kopējs – ēku iemītnieku acu skatienos un sejas izteiksmēs ir redzama labākajā gadījumā ne īpaši slēpta nepatika, kas liek ne pie viena arhitektoniskā objekta īpaši neaizkavēties: viena no šādu pasaules daļu apceļošanas dzīvesgudrībām ir – kļūt ja ne piederīgam, tad vismaz pieciestam šādās vietās ir iespējams, izliekoties, ka jūs šeit esat ieradies tikai tāpēc, lai satiktu kādu šejienieti, un tāpēc dodaties uz konkrēto vietu steidzīgā un mērķtiecīgā gaitā.

Taču - ak, brīnums - atliek tikai kādā improvizētajā bodītē iegādāties kokakolu un pārdevējai lauzītā spāņu valodā ieminēties, ka es esmu atbraucis no Eiropas, lai parunātos par viņu prezidentu Čavesu, kad viss mainās kā uz burvju mājienu. Ak, šis jaukais, burvīgais, simpātiskais gringo, kurš ieradies, lai pabrīnītos par viņu lielisko valsti un vēl lieliskāko prezidentu! Iedarbojas neredzamie telefoni, un nākamās stundas es tieku vadāts no viena mitekļa uz citu, no vienas uzkošanas-iedzeršanas vietas uz citu, vienlaikus tiekot barots arī ar jūsmīgiem vai hiperjūsmīgiem chavistas (nav šaubu, ka viņu apdzīvotajos ūķos noteikti ir pa politisko pārliecību apliecinošam purpurkrāsas kreklam) stāstiem par "mūsu Ugo".

Protams, ka mitekļi, kuros man nākas piesēst un iedzert pa glāzei sazinkā, ir tieši tādi, kādiem tiem arī vajadzēja būt, un vēlēšanās būt ietērptam neredzamā, bet, vēlams, pilnīgi neko cauri nelaižošā skafandrā rodas jau pēc pirmajām desmit viesošanās minūtēm. Taču – te tev, draugs, ir tas, ko tu gribēji, te ir tā tautas daļa, kurai Čavess atnesa visu to, par ko tā varēja tikai sapņot, un te arī ir tas, ko viņi domā un jūt.

Čavess ir tauta, un tauta ir Čavess!... Čavess ir mūsu brālis un mūsu draugs!... Ja Čavess uzvar, tad tauta uzvar!... Tikai Dievs var mums atņemt Čavesu!... Viņš ir viens no mums, un tāpēc mēs viņu mīlam!... Viņa sirds vienmēr ir bijusi kopā ar nabagajiem!... Čavess ir viens no mums, viņš runā mūsu valodā, dzied mūsu dziesmas, zina mūsu senčus un leģendas!... Un tā diena, kad viņš ANO Ģenerālajā asamblejā pasludināja Džordžu Bušu par sātanu!... Jā, Čavess tiešām ir cilvēks, kas spēj skart nabago dvēseles un pārliecināt, ka viņš kaut ko grib un spēj mainīt šajā pasaulē.

Šo stundu laikā es noklausos ne mazums stāstu par to, kas patiešām ir mainījies. Kā izpaudušās Čavesa sociālo misiju programmas – skolu tīkla izveide, Kubas ārstu „iegāde”, pārtikas subsidēšana par labu trūcīgajiem, zemes izdalīšana, augstāka minimālā alga, sešu stundu darba diena, pensijas mājsaimniecēm, mājas nabagajiem, pabalsti vientuļajām mātēm. Barrio Adentro - programma graustu rajonu iedzīvotāju ārstēšanai, Plan Robinson - analfabētisma mazināšanai, tad vēl arī korupcijas apkarošana, pamata pārtikas produktu cenu kontrolēšana.

Un vispārliecinošākais, iespējams, ir manu daudzu namatēvu un namamāšu vienbalsīgais atzinums - vissvarīgākais nabaga cilvēka dzīvē ir palaimēšanās kādā masu pasākumā tikt prezidentam pietiekami tuvu, lai iebāztu savu zīmīti ar lūgumu viņa kabatā: ja izdosies - gandrīz droši, ka lūgums, ja tas būs pietiekami saprātīgs, tiks izpildīts.

Vietējā bērnudārziņa audzinātāja Marija, izrādās, ir beigusi augstskolu un tos pašus jūsmīgos izsaucienus sarindo jau vispārīgākā vērtējumā - jā, tas ir mūsu viesuļvētra Ugo, kas līdz saslimšanai gulēja tikai dažas stundas diennaktī, strādājot bez brīvdienām un dienā izdzerot pārdesmit kafijas krūzes. Viss viņā esot sajaukts kopā, bet pats viņš sakot īsi: „Es esmu revolucionārs.” Viņa mērķis? „Sociālisms, Dieva valstība zemes virsū, miera, taisnīguma un vienlīdzības valstība, ko Kristus ieradās izziņot pirms diviem tūkstošiem gadu”. Faktiski jau tā pati Bolivāra vēlme radīt vislielāko iespējamo laimes apjomu vislielākajam iespējamam cilvēku skaitam...

Marija zina teikt, ka 1805. gadā Bolivārs Romā devis romantisku zvērestu visai savai dzīvei, un ko ļoti līdzīgu 1982. gadā zvērējis arī Čavess: „Es zvēru jūsu priekšā, un es zvēru savu senču Dieva priekšā, ka es neļaušu atpūsties ne manai rokai, ne manai dvēselei, kamēr es nesaraušu važas, kas mūs spiež...” Jau mūsu dienās viņš nonācis arī līdz Fidela slavenajai frāzei: „Tēvija, sociālisms vai nāve – es zvēru!” Taču venecuēliešiem nav bijis vajadzīgs nekāds tur Fidela un Če Gevaras sociālisms: sociālais taisnīgums - jā, bet nekādā gadījumā ne kaut kas Kubas sistēmai līdzīgs.

(Tiesa, mana pirmā brauciena laikā kāds Nacionālās asamblejas deputāts visā nopietnībā aicināja izmeklēt kubiešu komunistu ietekmes palielināšanos valstī, katru dienu Venecuēlā ierodoties vairākas lidmašīnas no Havanas, un mēneša laikā vien valstī iebraukuši vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši kubiešu, turklāt lielai daļai nav ne mazākā sakara ar Barrio Adentro programmu, kas paredz izmantot kubiešu ārstus nabadzīgo ārstēšanai. Tikmēr Čavess no TV ekrāna noskalda: "Mums šeit nav komunistiska projekta. Ja būtu, es jums to pateiktu!")

"Viņš devās savā misijā, lai pārveidotu Venecuēlu un visu pasauli sociālā taisnīguma vārdā. Solidaritāte, kooperācija, līdzvadība, atbildība - lūk, viņa motīvi un principi," saka Marija. Jā, jā, tās pašas Bolivāra neīstenotās idejas vien ir - un ne tikai vienas valsts mērogā: itin visā, ko darīja Čavess, varot saskatīt tiekšanos uz Latīņamerikas vai vismaz būtiskas tās daļas tādu vai citādu apvienošanu. Un pat Ugo ienaidnieki nekad neesot nopietni apšaubījuši to, ka viņa motīvi ir bijuši tīri un patiesi un ka viņš patiešām grib kaut ko mainīt šai pasaulē, - kaut arī izpildījums, viņuprāt, greizs.

Nu, tas, ka turīgie un pusturīgie slāņi Čavesu vienkārši neieredz, ir vairāk nekā skaidrs - viņiem gandrīz viss viņa darītais ir nevis vīziju īstenošana, bet tīra mēnessērdzība. Nejēga peons – algādzis ir pārņēmis fermu un tagad tur plosās bez jēgas, bez apdomas, visiem klāstot: "Es, redziet, esmu revolucionārs!" Viņiem Ugo ir pārāk brūns, pārāk prasts, pārāk tiešs, vienlaikus – pārāk daudz lasījis, ar pārāk labu atmiņu, pārāk enerģisks un darbaspējīgs. Cilvēks, kas savās stundām garajās TV runās, kuru laikā viņš dara faktiski visu iespējamo un arī neiespējamo, visā nopietnībā draud samalt miltos savus pretiniekus, valsts izzadzējus, oligarhus un visus pārējos sliktos.

Līdzināšanās uz Bolivāru gan ir koks ar diviem galiem - kā mēs labi atceramies, Atbrīvotājs un pūļa elks netika galā ar milzīgās valsts menedžēšanu, un arī Čavess acīmredzami netiek. Venecuēla nav nekāda paraugzeme, - drīzāk jau tā rāda, cik nejēdzīgi saimniekotāji ir šie sociālisti un cik fantastiskas naudas summas ir iespējams vienkārši noēst. Milzīga noziedzība, bieži elektrības padeves pārtraukumi, palīdzības visiem nepietiek, inflācija, melnais tirgus un cenu kāpums, aizvien regulārāk vērojams viena vai otra produkta trūkums, un Čavess vairākkārt ir vainojis ražotājus un tirgotājus, ka tie mākslīgi radot deficītu, lai tā palielinātu spiedienu uz valdību.

Arī par korupciju nudien nevar teikt, ka tā būtu iznīkusi. Tieši otrādi - kā reiz Venecuēlā visā mana Dienvidamerikas ceļojuma laikā bija novērojamas vienīgās uzskatāmās sadzīviskās kukuļņemšanas, bez kurām, kā zināms no grāmatām, kārtīga Latīņamerikas zeme nav iedomājama: tā viena no neskaitāmajām sarkanberešaino karavīru patruļām uz ceļa par mazu, bet taisnīgu samaksu piekrīt nepārbaudīt visu autobusa pasažieru bagāžu, savukārt imigrācijas ierēdnis par summiņu, kas līdzīga astoņiem dolāriem, bez mazākā mulsuma piever acis uz nekārtībām iebraucējas pasē.

Bet pāri visam - iespaids, ka, vai nu vainojama smagā slimība vai kas cits, bet arī talants izjust savu galveno atbalstu - nabadzīgo pūli - Čavesam ir gājis mazumā un ka Bolivāra liktenis visā pilnībā viņam nemaz nav tik nereāls. "Dod man savu krustu, simt krustu, un es tos nesīšu. Bet dod man dzīvību, jo man ir tik daudz kā darāma manai tautai un manai tēvijai. Nepaņem mani vēl prom," - televīzijā skatoties, kā Čavess ar asarām acīs lūdzas Lieldienu dievkalpojumā, šķiet tik ticami, ka ko līdzīgu savās mūža gala un pilnīgā izmisuma dienās būtu varējis lūgties arī viņa pagātnes elks, ne mazāk pretrunīgais un spilgtais Simons Bolivārs, parasti saukts vienkārši par El Libertador - Atbrīvotāju...

Foto no infosurhoy.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kļūdainais “kļūdu labojums” aptieku noteikumos ir lielveikalu un lielo slimnīcu, nevis pacientu interesēs!

FotoTiekoties ar Veselības ministrijas Farmācijas departamenta pārstāvi Artūru Grīgu, Latvijas Pensionāru federācija un citu organizāciju pārstāvji atkārtoti lūdza apturēt t.s. “Aptieku noteikumus”, kas topošajā redakcijā būtiski lobētu lielveikalu un lielo slimnīcu intereses, bet pilnībā atstātu novārtā iedzīvotājus, kuri dzīvo mazapdzīvotās vietās.
Lasīt visu...

21

NATO superplāns “Baltijas slazds”

FotoIgaunijas premjere Kaja Kallasa atklāja žurnālistiem, ka NATO aizsardzības plāns attiecībā uz trim Baltijas valstīm paredz atļaut Krievijas bruņotajiem spēkiem tās ieņemt un pusgadu marinēt krievu zaldātus ES pažobeles ekonomiskās krīzes, politisko intrigu un sodomijas purvā. Ja okupanti šajā laikā nenojūgsies un paši neaizmuks, tad pēc 180 dienām Baltijas zemes atbrīvošot (lasi – pievienošot atpakaļ ES).
Lasīt visu...

15

Tikai nesmejieties, es atkal mēģināšu tiesāties un šoreiz kā tēvs un vīrietis gan noteikti uzvarēšu! Es un mans spēcīgais gars!

FotoUn tagad pats svarīgākais. Tas, kas notiks tālāk, ir sekojošais. Es savā un savu bērnu un ģimenes vārdā vērsīšos tiesā pret Latvijas Republiku. Pret Levita, Kariņa, Rinkēviča, Pabrika, Dzintara režīmu. Tā būs pirmā tiesvedība valsts vēsturē, kur vienlaikus politiķis, vīrietis un tēvs cīnīsies par savu bērnu interesēm. Cīnīsies un uzvarēs Latvijas valsti, pierādot, ka Latvijas valsts politiski un materiāli izrēķinājās ar Gobzema ģimeni, tostarp aizskarot divu nepilngadīgu bērnu intereses.
Lasīt visu...

6

Vēstule ģenerālprokuroram Stukānam: par naida noziegumu jāsaņem reāls cietumsods

Foto"4. maija deklarācijas klubs" vēršas pie Jums, lai rastu jēgpilnu risinājumu naida nozieguma izpausmei, kas norisinājās šā gada 20. maijā pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" un ir satraucis visu Latviju. Gājiens bija mierpilns, vērsts uz demokrātiskas Latvijas valsts nākotni, kura sevī ietver tos mūsu valsts iedzīvotājus, kuri savās domās un rīcībā ir pret agresiju kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Lasīt visu...

21

Anitas Muižnieces dubultie standarti ciniski turpinās

FotoŠā gada maija beigās Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret maksātnespējas administratoru un viņa pilnvarotu personu, kuri gandrīz desmit gadu laikā no maksātnespējīga uzņēmuma piesavinājušies vairāk nekā 1,4 miljonus eiro
Lasīt visu...

13

Vēsturisks solis Eiropas Savienībā – EK nākusi klajā ar priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

Foto22. jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar vēsturisku priekšlikumu likumam par dabas atjaunošanu, kura mērķis ir atjaunot mūsu ekosistēmas un atgūt dabu visā Eiropā – gan lauksaimniecības zemēs un jūrā, gan mežos un pilsētvidē. Komisija arī apstiprināja priekšlikumu par 50% samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu līdz 2050. gadam.
Lasīt visu...

10

Kam pelnīs pensijas mūsu bērni?

FotoPensiju "netaustāmo" līmeņu iemaksas nevajadzētu nodot bankām, bet nodot konkrētā iemaksātāja vecākiem - valsts fondam, kurš neuzkrāj neko, bet izmaksā iemaksu konkrēti bērna (iemaksātāja) vecākiem uzreiz, tikko šajā fondā līdzekļi ienāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nenopietnā rotaļa

Vasaras saulgrieži ir laiks, kad pati daba uz brīdi sastingst, lai ceļu pretī gaismai mainītu uz ceļu pretim tumsai. Attieksme pret gaismu un tumsu...

Foto

Atkal "Bolt" taksists: kā policija reaģēs uz kārtējo naida noziegumu?

Vakar “Krustpunktā” bija diskusija, vai patiešām tiesībsargājošās iestādēs realitāte ir nulles tolerance pret jebkādām kara, agresijas...

Foto

Boikots – trumpis kliķes piedurknē

Tautas galīgās nopotēšanas pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanas) plāns rudenī jau ir cilvēces izdeldētāju Latvijas dienderu darba kārtībā. Tā īstenošana...

Foto

Ir jāaptur šis briesmīgais rusofobijas uzliesmojums

Kad sociālajos tīklos virmo diskusija par to, vai kādam mediķim konkrētā situācijā vajadzēja vai nevajadzēja “reanimēt krievu”, manuprāt, ir sasniegts...

Foto

Putni pārsvarā ir monogāmi, daudzi – homoseksuāli: ko es uzzināju, braucot ar laivu pa Salacu

Es pirmo reizi iemīlējos bērnudārzā - Viņa gulēja diendusu gultā, kas...

Foto

Par "audzēšanu"

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari...

Foto

Skolmeistaru nebūšanas

Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt...

Foto

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pieņem vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem Krievijā

Šī gada 7. jūnijā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pieņēma vēsturisku lēmumu par labu Jehovas lieciniekiem...

Foto

Īpaši uzņēmējiem. Biznesam. Saldumu fabrikai „Laima” un ikvienam

Maza atkāpe vēsturē. Pirmsākumos par ļaunumu uzskatīja komunistisko režīmu. Komunistus un čekistus. Pret šo režīmu iestājās Latvijā dzīvojošie...

Foto

Ja aizkulišu spēlētājs manipulē ar veselu frakciju...

Šodien jau ir skaidrs, ka es tieku atcelts no Saeimas drošības komisijas vadītāja amata. Reizē ar to es pametu...

Foto

Mūsu lieliskos karjera plānus nomelno nesaprātīgi un nepareizi domājoši ļautiņi!

Laikā, kad pasaule aktīvi cīnās ar pieaugošo viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, ar nožēlu varam secināt,...

Foto

Par “padomju mantojumu”

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien neatlaidīgāk un uzbāzīgāk tiek sēta un kultivēta ideja par kaut kādu atbrīvošanos no “padomju mantojuma”. Parasti tas notiek...

Foto

Izsūtīto brīvība ir mana brīvība

„24. februāris manas ģimenes un manas klases atmiņā paliks kā baiļu un neziņas datums. Nepiedodams krievu iebrukums ukraiņu zemē. Vai atkal...

Foto

Nauda, veselība, veselības pratība un priekšvēlēšanu gaisotne

Priekšvēlēšanu gaisotnē sarosījušies ne tikai tie, kas nolēmuši balotēties un tikt ievēlēti 14. Saeimā, bet arī tie, kuri vēlēšanu...

Foto

Kariņa kungs, šķiet, jums patiesībā nav īstas sajēgas, vai un kā Latvijas patērētāji tiks nodrošināti ar tiem nepieciešamo dabasgāzes apjomu

Nav šaubu, ka šī vara energokrīzi...

Foto

Ogres novada dome lemj pakļaut postam vietējos iedzīvotājus turpmākos 30 gadus

9. jūnijā Ogres novada domes finanšu komitejas sēdē tika iznīcināta Ikšķiles un Tīnūžu iedzīvotāju iespēja dzīvot drošā...

Foto

Kas notika vakardienas koncerta laikā Liepājā

Jau koncerta sākumā trīs jaunieši no kustības “PAR!”, kas ir partijas “Attīstībai/PAR” pārstāvēta un kuras valdes locekļi ir Daniels Pavļuts...

Foto

"Mocekļiem" ieteicams zināt, cieši ielāgot un atcerēties, ka demokrātijai ir leģitīmas tiesības sevi aizsargāt

Padomju okupācijas režīma laikā ikviena pienākums bija katru dienu pret un par...

Foto

Cilvēks un tauta

Bieži dzirdēts pārmetums par nacionālismu ir atsevišķā cilvēka interešu nerespektēšana. Šī pārmetuma biežā atkārtošana to gan nepadara par patiesību. Tautiskais pasaules uzskats nenoliedz...

Foto

Ja enerģētikas nozarē sitīs X stunda, tad jārēķinās, ka visiem gāzes nepietiks

Pasaule kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī ir mainījusies un nekad vairs nebūs tāda kā...

Foto

Kautrīgais epidemiologs

Epidemiologs Jurijs Perevoščikovs medijos* dalās ar pārdomām, aizdomām un padomiem saistībā ar pērtiķu bakām. Sākšu ar to, ka “spečuks” ir vai nu atpalicis savā...

Foto

„Govs” vai „pērtiķa” nācija?

Kā notiek globāli politiskie piebūrumi? Vai tos vienmēr pavada vispārīgs viltus un meli, kam seko draudi, šantāža un varmācība? Kāpēc to apzināti...

Foto

Labas ziņas cilvēku populācijai. Nu, gandrīz labas...

Vismaz uz laiku izgāzies cilvēces izdeldētāju perinātais plāns: panākt, ka pasaules valstu vadības paraksta līgumu, piekrītot pandēmiju laikā atdot...

Foto

Jautājumi Kariņam par valdības gatavību jēdzīgi palīdzēt sabiedrībai un tautsaimniecībai pārvarēt sagaidāmo enerģētikas krīzi

Ņemot vērā globālos politiskos un ekonomiskos procesus, kas saistīti ar notikumiem Ukrainā,...

Foto

Maslova āmurs un uz Pavļuta klavierēm nolikta darba nespējas lapa

“Ja vienīgais instruments, kas tev ir, ir āmurs, tad katru problēmu mēdz redzēt kā naglu” (If...

Foto

Maija Atmoda

Krievijas karš pret Ukrainu un vietējās 5. kolonnas bezkaunība ir izraisījusi latviešu mobilizēšanos Ukrainas atbalstam un savu interešu aizstāvībai. Pilsoniskā pašorganizēšanās, ko “Austošā Saule”...

Foto

Politiķiem jāsaprot, ka sabiedrības integrācija līdzšinējā izpildījumā ir neatgriezeniski izgāzies projekts

Paužot noraidošu attieksmi pret Pārdaugavas okupekļa nojaukšanas lēmumu, Latvijas Krievu savienība (LKS) organizējas protesta akcijas...

Foto

Nepieteiktais karš Latvijā: ar tiem, kuri šeit izturas kā iekarotāji, kā "krievu pasaules" kungi un noteicēji, integrēšanās nebūs iespējama

Šodien mēs zinām, ka 1997. gada jūnijā...

Foto

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana...

Foto

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi...

Foto

Mazliet par situāciju Ukrainā

1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā...

Foto

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr...

Foto

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc...

Foto

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

Enerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To...

Foto

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir...

Foto

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu...

Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...