Milana Beļeviča – vienkārši mele, nodokļu krāpniece un naudas atmazgātāja?
Pietiek lasītājs31.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gadā pēkšņi uzspīdēja juristes Milanas Beļevičas zvaigzne. Nevienam līdz šim nepazīstama juriste pēkšņi ne tikai noslēdza veiksmīgu līgumu ar vienu no Valērija Maligina meitām – Niku Saveļjevu, bet arī kļuva par AS Olainfarm valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu vienpersoniski un parakstīt uzņēmuma vārdā jebkādus dokumentus.
Neskatoties uz to, ka šī gada 13. jūnijā viņa zaudēja gan Nikas Saveļjevas, gan Irinas Maliginas uzticību, šķiroties no valdes priekšsēdētājas amata SIA Olmafarm (lielākais Olainfarm akcionārs ar 42,56% akciju), viņa vēl joprojām turpina darbu Olainfarm valdē un ikdienā pieņem lēmums par koncerna nākotni un attīstību.
Interesants ir fakts, ka, ja par izglītību un savām profesionālajam iemaņām, pati Milana Beļeviča stāsta daudz un plaši, tad par darba pieredzi viņa stāstīt izvairās, vien pieminot, ka lasa lekcijas Rīgas Stradiņa universitātē un ilgus gadus palīdzējusi vīram viņā biznesā ar juridiskiem jautājumiem.
Savās intervijās viņa vienmēr min, ka ir ieguvusi doktora grādu tiesību zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņas iesniegtajā CV Nasdaq Riga biržai ir ieraksts par doktorantūru tiesībzinātnēs no 2009 līdz 2012. gadam. Savukārt publiski pieejama informācija liecina vien par to, ka Milana Beļeviča iestājās doktorantūrā, bet tā arī nepabeidza to, jo neaizstāvēja savu promocijas darbu. Tā zinātniskais vadītājs bija Rīgas Stradiņa universitātes prodekāns Dr. iur. Jānis Grasis.
Universitātes arhīva informācija liecina, ka 2013. gada 29. novembrī Milana Beļeviča bija pat saņēmusi Stradiņa universitātes doktoranta stipendiju noslēguma darba rakstīšanai, bet tas nelīdzēja. Taisnības labad ir jāpiemin, ka kopā ar savu zinātniskā darba vadītāju 2016. gadā, viņa ir uzrakstījusi rakstu “General anti-avoidance rule in Latvian tax law”, kur minēja, ka ir kandidāte uz doktora grāda iegūšanu.
Izskatās, kā tā nebūt nav pirmā reize, kad Milana Beļeviča izliekas par to, kas patiesībā nav. Tā iepriekš masu medijos jau izskanēja informācija par viņas identitātes maiņu un to, ka kādreiz viņa saukusi sevi par Ludmilu Breči.
Kā rāda publiskie dati, 1977. gadā dzimusī Milana Beļeviča bija valdes locekle SIA Antik4Unik (līdz 2019. gada 27. jūlijam, pašlaik valdes loceklis ir Milanas Beļevičas vīrs) un SIA b2b konsultants (abās viņa ir arī vienīgais īpašnieks), kā arī amatpersona nodibinājumos BB Fonds un Kopīgā nākotne.
Kā pati M. Beļeviča norādīja, dibinot uzņēmumu 2017. gadā, SIA Antik4Unik nodarbojas ar mazumtirdzniecību pa pastu vai interneta veikalos. Patiesībā zem šī formulējuma, iespējams, slēpjas antīku juvelierizstrādājumu tirdzniecība.
Sociālajā tīklā Facebook ir atrodama slēgta antīko juvelierizstrādājumu mīlētāju/kolekcionāru grupa ar tādu pašu nosaukumu Antik4Unik, kuru administrē divas personas – Olga Balicka (Milānas Beļevičas mātes vārds un uzvārds) un Ludmila Belomenko, kuras profila bildē ir pēc izskata Milanai Beļevičai ļoti līdzīga persona.
Savukārt tirdzniecības platformā Etsy.com ir atrodams antīko juvelierizstrādājumu veikals Antik4Unik, kur, spriežot pēc apraksta, no Rīgas ir iespējams pasūtīt un nopirkt antīkas dārglietas, kuras tiek sūtītas ar pasta starpniecību pa visu pasauli.
Spriežot pēc Etsy.com statistikas, laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadā caur šo platformu pārdotas 111 antīkas dārglietas. Faktu, ka Milana Beļeviča varētu būt cieši saistīta ar šo veikalu, apstiprina arī tas, ka viens no pircējiem savā komentārā piemin kādu Milanu, pie kuras vienmēr ir patīkami iepirkties.
Izskatās, ka Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā iegūtas zināšanas par e-komerciju un nodokļu apiešanu ir noderējušas, jo, kā liecina publiski pieejama informācija, 2018. gadā pats uzņēmums Antik4Unik nodokļos ir samaksājis vien 400 euro. Šeit, protams, varētu būt viela VID pārbaudei, jo pēdējie darījumi veikalā notikuši samērā nesen un ir datēti ar 2019. gada augustu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
