Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas aizsardzībā vējo jaunas vēsmas, vecie priekšstati pastumti malā, mērauklas mainījušās. Realitāte pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā paplašinājusies līdz atziņai, ka draudi mūsu mājām un sētām ir ļoti tieši un tuvi.

Ja jau nevaldāmie krievi dzīrušies Amerikai ņemt nost Aļasku, okupācijas karaspēks var iebrukt arī Latvijā, tādēļ nepieciešams daudz lielāks skaits vīru spēka gados un zaļoksnu jaunekļu ar pamatzināšanām, kā apieties ar ieročiem, lai sargātu dzimteni. Tiek atjaunots obligātais iesaukums, pagaidām nobēdzināts aiz termina “valsts aizsardzības dienests”, un vispārējai karaklausībai tiks padoti puisieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem.

Daļā civilistu valsts militarizēšanās izsaukusi sašutuma vētru un negācijas, daudzi iešanu dienēt armijā uztvēruši gariem zobiem. Sarūkot uzticamu savas tautas dēlu, tēvzemes patriotu skaitam, tas bija gaidāms.

Jūtams, ka mūsu zelta jaunatne, centra skolu audzēkņi, ģimnāzisti, študentes nav tik dedzīgi un aizrautīgi cīņā par savu valsti, kādi kumeļu gados bija viņu tēvutēvi, un nealkst atkārtot Cēsu skolnieku un Studentu rotas varoņdarbus, nevēlas spodrināt leģionāru un latviešu strēlnieku nevīstošo kauju slavu.

Viņi lavās prom. Lai tas darbiņš paliek brašākiem zēniem – Rīgas nomales čaļiem, zilo ezeru zemes un mazpilsētu pāķiem, kuri gatavi vilkt aiz sevis kaut ozola vāli, lai aizstāvētu tēviju, un griezīs krūtis pretī krieviem vai prūšiem. “Kafejas latte” dzērēji, hipsteri tikmēr bēgs prom ar velosipēdu, nevis cīnīsies.

Reliģiozi un dievbijīgi jaunekļi, pacifisti devuši zvērestu neņemt rokā šaujamo un nedarīt pāri pat ne mušai. Memļaki, kas nejaudā noskriet 400 metru stadiona apli, tušņi, kas nevar pievilkties pie stieņa un piepumpēties, atspiežoties guļus, vairāk par trim reizēm, rešņi, kam grūti pieliekties, lai sasietu kurpju šņores, – datortaustiņu klabinātāju, plānā galdiņa urbēju ar salīkuša pīpeskāta ķermenisko komplekciju jau kopš tīņa gadiem mums ir, ka biezs.

Tā arī viņi atzīstas – esmu tizlenis, nožēlojams gnīda, deru tikai večiņu baidīšanai un lieciet mani mierā.

Pret obligāto dienestu protestē jaunā audze, kam galvās sadētas liberastijas oliņas, vegāni, vides draugi un dzīvnieciņu aizstāvji, kam “riebj nogalināt”. Karotāji nebūs mīkstumiņi pūpēži, kuri elementāri nespēs panest savu svaru, uzkabes smagumu, bruņuvesti un automātu. Tad vēl atskaitiet aprēķinātājus, kuriem rekrutēšana pārtrauks augstskolas gaitas, nostopēs keramiķa profesijas apgūšanu vai mazkustīga kantora darbinieka karjeru, tā vietā liekot strādāt ar lāpstu un piedāvājot iepazīties ar šauteni. Atskaitiet arī brunčumedniekus, kuri raduši ieņemt cita veida cietokšņus, nevis militāros nocietinājumus.

Kāpēc sabojāt runču laiku un skaisto jaunību – iesauciet pavecākus minčus, spriež šie donžuāni. Savu dēlu tīšuprāt briesmās nesūtīšu! – iespraudusi rokas sānos, kareivīgi raportēs māmiņa, kurai doma vien par šķiršanos no mīļumiņa uz apaļiem 11 mēnešiem uzdzen tirpas. Mazgāts rožūdenī, tīstīts vatē, dabīgi, memmesdēliņš dienesta grūtībās noberzīs kājas un uz kakla uzmetīsies augonis!

Puisītis armijā samācīsies lamuvārdus! Redz, kā salasās argumenti pret karadienestu un iesaukumam pakļautie, kā jāiet armijā, tā grasās – špudūks! – un krūmos iekšā! Nebrīnīsimies par padsmitgadniekiem ar mentālām problēmām, par kuriem pēc pavēstes saņemšanas lasīsim – vakar pulksten četros no rīta jauns cilvēks no Vanšu tilta ielēcis Daugavā!

Cik liels pēc šāda atbiruma savāksies latviešu – karotāju pulks? Tad režisoram Alvim Hermanim ir pamats dot “baisu diagnozi” un teikt par puvi sabiedrībā, ka Latviju apdzīvo tikai patērētāji, kuri vēlas parazitēt uz valsts rēķina, kuriem nav apjēgas nedz par nacionālo piederību, nedz par tēviju.

Bet nebūs tik traki. Mums ir daudz patriotisku, sportisku čaļu, kam nav problēmu ar fizisko un kuri izdzīvošanas skolā sit pušu jebkuru “boiskautu”. Mīkstpēdiņiem paskaidros, ka nav obligāti jābūt frontes pirmajā līnijā, kādam jābūvē tanku aizsprosti, jārok ierakumi, jāpalīdz evakuācijā un jāapsargā gūstekņi. Arī tam jāapmāca.

Tiem, kas ieplānojuši mierīgu eksistenci ēnā zem banānkoka, jāgatavojas, ka atradīs arī slēptuvē Āfrikā. Izraēlā tos, kas atsakās dienēt, ieslogot uz gadu cietumā. Latvijā atradīs humānākus piespiedu līdzekļus, sodot, kontrolējot, liedzot ar ierobežojumiem ieņemt amatus, studēt budžetā, atņemot pilsoņa pasi.

Kaut kā izveidosim savas dzimtenes gaisa, jūras un sauszemes vairogu – nacionālos bruņotos spēkus kā patriotisma skolu, kur pāraudzina nelojālos, kur audzina zēnus par vīriem un kur uzkačā briļļainu intelbeņķi par muskuļu kalnu!

Novērtē šo rakstu:

41
62

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi