Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mikrouzņēmējdarbības regulējums populisma gūstā

Bijusī 11.Saeimas deputāte Elīna Siliņa
04.03.2015.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu vadības komisija lemj par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļu (MUN) likumā. Lai arī nākamās vēlēšanas vēl tālu priekšā, lielākā daļa parlamentā pārstāvēto partiju cita citu steidz pārspēt savu spalvu spodrināšanā, solot vienkārši iesaldēt mikrouzņēmuma nodokļa sākotnējo regulējumu. Atsevišķiem aizkustinošiem piemēriem aizbildinoties, politiķi atsakās redzēt, analizēt un novērst nu jau piekto gadu strādājošā nodokļu režīma blaknes.

Var saprast opozīcijas partijas, kurām neviens neprasīs atbildību par brūkošiem budžetiem vai darba tirgus kroplībām, taču pie varas esošajām partijām, ja vien tās redz sevi valdībā arī priekšdienās, būtu jāapzinās konsekvences. Nemainīga ir partijas Vienotība nostāja, turpinot norādīt uz MUN režīma negatīvajām blakusparādībām un pieprasot stingrākus ierobežojumus tā izmantošanā, kaut arī liela daļa atbildības par 2010.gadā pieņemto likuma brāķi ir jāuzņemas tieši šīs partijas ģenerālsekretāram, tā laika ekonomikas ministram Atim Kamparam.

Nacionālā apvienība mikrouzņēmuma nodokļa sistēmas vērtējumos ir nedaudz pieklususi, iespējams, tādēļ, ka, ņemot vērā tās specializēšanos demogrāfijas jomā, nākotnē redz iespēju uzņemties labklājības ministrijas pārraudzīšanu. Viskomiskākajā situācijā ir nonākusi ZZS frakcija, kuras pārstāvētajiem ministriem pašlaik MUN sistēmas sakārtošanas sakarā jāšauj vienam otram kājās. Nu jau Auguļa kunga vadībā Labklājības ministrija regulāri brīdina par mikrouzņēmumu darbinieku nepietiekamajām sociālajām iemaksām, kas jau ir radījis īstermiņa un ilgtermiņa sociālās drošības apdraudējumu šīm personām, kā arī stabilitātes draudus visai sociālajai apdrošināšanas sistēmai kopumā.

Neskatoties uz to, ZZS frakcija dod priekšroku ekonomikas ministres Danas Reiznieces – Ozolas uzstādījumam, ka galvenais ir ekonomiskā aktivitāte, to primitīvi saskatot jaundibinātu uzņēmumu un tajos pārformēto darbinieku skaita pieaugumā. Ekonomikas ministres tēla spodrināšana un prevalēšana pār pārējo partijas biedru pārraugāmo nozaru interesēm acīmredzami ir tālejošāka plāna sastāvdaļa, kam ar mikrouzņēmumiem visdrīzāk nav sakara.

Saeimas Budžeta un finanšu vadības komisijai, vērtējot piedāvātās regulējuma izmaiņas, būtu ar īpašu piesardzību jāreaģē uz Ministru kabineta izsūtītajā vēstulē minēto faktu, ka jau 20% no privātā sektorā nodarbinātajiem ir pārgājuši mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā. Atsevišķās nozarēs šī proporcija ir daudz lielāka, kas neatgriezeniski rada progresējošas konkurences kroplības. Lielākā problēma ir esošā regulējuma neiespējamība nošķirt mikrouzņēmēju darbošanos no vidējo un pat lielo uzņēmēju saimnieciskās darbības lauciņa.

Statistiski pēc mikrouzņēmumos izmaksātās atlīdzības un nomaksātā mikrouzņēmumu nodokļa apjoma var secināt, ka 20% privātajā sektorā nodarbināto ir saņēmuši aptuveni 80% darbaspēka nodokļu atlaides, turklāt šī atlaide mikrouzņēmumos ir izmantota atlīdzībai, kas ir gandrīz identiska vidējai algai valstī (pēc nodokļu nomaksas vispārējā nodokļu režīmā). Šī situācija nebūt neatbilst Ekonomikas ministrijas 25.februārī prezentētā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk OECD) pirmā Ekonomikas pārskata par Latviju rekomendācijām, kurās kā svarīgākais uzsvērta nepieciešamība mazināt sociālo nevienlīdzību un reformēt ienākumu nodokļu sistēmu. Pašreizējais mikrouzņēmumu regulējums nodrošina pretējo – regresīvas ienākumu nodokļu piemērošanas iespējas, kā arī vidēja līmeņa ienākumu saņēmēju nepiedalīšanos kopējā valsts budžeta veidošanā un sociālās solidaritātes uzturēšanā.

Ja sabiedrība vēl nav gatava progresīvai ienākumu nodokļu sistēmai (kur progresivitāte tiktu piemērota, apkopojot visus personas ienākumus nevis katru ienākuma avotu atsevišķi), vai lielāks ieguvums tautsaimniecībai nebūtu, ja šī mikrouzņēmumos izniekotā 80% darbaspēka nodokļu atlaide tiktu vienmērīgi piedāvāta visiem privātā sektorā strādājošiem, tādējādi nodrošinot līdz pat 15% darbaspēka nodokļu samazinājumu?

Paralēli darbaspēka nodokļu samazinājuma kontekstā būtu vērtējams, vai sabiedrībā nav pieprasījums pēc sociālās apdrošināšanas pakalpojuma samazināšanas, ja reiz tik liela daļa darbspējīgā vecuma iedzīvotāju pauž neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...