Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš Kārlis Miķelsons vairs nevada valsts a/s Latvenergo, bet KNAB aizvien šķetina apjomīgo tā saukto Latvenergo amatpersonu lietu. KNAB jau ilgāku laiku sabiedrību „baro” ar vienu tekstu – Latvenergo lietā pieprasīta daudzu ārvalstu palīdzība un tagad tiek gaidītas atbildes, kuras pienāks konkrēti nezināmā laikā. Tikmēr nesen sākušās runas, ka Miķelsons saņēmis piedāvājumu samaksāt miljonu latu, lai „sakārtotu” Latvenergo amatpersonu lietu tā, ka apsūdzības pret viņu tiek „mīkstinātas”.

Lai viestu skaidrību, vai apsūdzības ir zināmas un vai šīs runas atbilst patiesībai, Pietiek intervēja Miķelsonu, kurš teic, ka pēc gandrīz divu gadu prombūtnes nav pārstājis domāt par energouzņēmuma attīstību.

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš jūsu aizturēšanas. Vai tagad jums ir skaidrs, par kādu noziegumu tikāt aizturēts?

Es teiktu, ka gandrīz divi gadi...

Bet tagad jums ir pilnīga skaidrība, par ko tiekat turēts aizdomās?

Nekas nav mainījies. Joprojām man nav paskaidrots, par ko tieku turēts aizdomās.

Kas notiek šajā kriminālprocesā, ko dēvē par vienu no „lielajām” KNAB lietām? Jūs aizvien aicina uz biroju, pratina?

Nekas.

Jums liek pilnīgu mieru...

Pērn oktobrī biju izsaukts, man piedāvāja sniegt liecības. Īsti nesaprotu, par ko. Uzskatu, ka visu, ko esmu varējis, esmu pateicis. Es izmantoju iespēju neliecināt.

Kāpēc? Varbūt no izmeklētāju jautājumiem varētu saprast, par ko ir stāsts...

Kādreiz jau to lietu nodos prokuratūrai, tad arī lasīsim un redzēsim, par ko tā ir.

Ir izskanējusi informācija, ka jums, iespējams, ticis piedāvāts samaksāt miljons latu, lai lietu pret jums izbeigtu vai apsūdzības mīkstinātu.

Es to nevaru nedz noliegt, nedz apstiprināt.

Bet tā ir taisnība?

Jau atbildēju. Vairāk nekomentēšu.

Varbūt tā bija pret jums vērsta provokācija, daudz kas ir dzirdēts par mūsu valsts tiesībsargājošajām iestādēm?

Iespējams ir viss. Es nezinu. Vairāk nekomentēšu.

Ar ko jūs patlaban nodarbojaties?

To, ko es māku. Palīdzu cilvēkiem pārvaldīt biznesu.

Konsultējat?

Var teikt arī tā.

Vai jums ir pārliecība, ka kriminālprocesu pret jums novedīs līdz notiesājošam spriedumam?

Es ne par ko neesmu pārliecināts. Droši vien kādā brīdī šī lieta tiks nodota prokuratūrai, tālāk uz tiesu.

Bet vai jums ir skaidrs, kādēļ jūs vajadzēja aizturēt, turklāt vēl ar tik lielu pompu?

Es to teicu jau pirms gada. Mani vajadzēja dabūt malā. Drīz būs pagājuši divi gadi, es maz ko zinu par uzņēmumu, enerģētikas jomā man nav pieejama svaigākā informācija. Es nekādi nevaru iespaidot procesus enerģētikā.

Jūs kādam ļoti traucējāt?

Es uzskatu, ka jā.

Redzot no attāluma, kas notiek Latvenergo, tikai no preses un publiskās informācijas, kāds ir iespaids, vai uzņēmumā lietas notiek pareizā virzienā?

Redziet, tas kuģis ir pietiekami liels, lai vienā dienā nenogrimtu. Lai gan arī lieli kuģi mēdz nogrimt stundas laikā, bet pagriezt citā virzienā nav tik vienkārši un ātri. Manuprāt, uzņēmumā viss notiek. Gada, pusotra laikā neko daudz nevar izdarīt. Skatīsimies, kas notiks ar uzņēmuma attīstību. Uzņēmums ir strukturāli pietiekami sakārtots, tas strādā ar peļņu. Vienmēr kāds būs neapmierināts, ka tarifi ir par augstu. Tirgus situācija ir aprobēta, uzņēmums strādā tirgus apstākļos. Un kopš 2007.gada ir Baltijā līderis. Ar to arī pietiek. Es tur arī savu darbu redzu.

Ar to, ka jūs pabīdīja malā, izdevās kaut ko pamainīt?

Vai pamainīt, vai nepamainīt, vai atrast kādu citu pieeju. Viss parasti ir saistīts ar lieliem projektiem.

Toreiz tika pieminēts TEC...

Tos būvē. Neviens nevar atzīt, ka TEC nav vajadzīgi. To pierāda laiks un tirgus situācija. Gāzes piegāde nav apstājusies, par ko mums bija lielākie pārmetumi. Kamēr gāze no Krievijas tiks piegādāta Eiropai, tā nāks arī pie mums. Lētāk, dārgāk, tas ir cits jautājums. Bet projekti notiek. Neviens nevar apgalvot, ka tie ir slikti pēc savas tehniskās uzbūves vai lietderības - visi projekti, kas tika sākti, man vēl esot uzņēmuma vadībā, proti, gan Kurzemes loks, TEC-2, Pļaviņu HES rekonstrukcija. Ko darīt tālāk, tas ir cits jautājums. Kas būs uzņēmuma vieta šeit, Baltijā, kā attīstīsies? Turpināsiet čibināties, knibināties vai attīstīties un iet proaktīvi uz priekšu? Vai iet soli atpakaļ? Vai meklēt investoru, pārdot? Tie ir aktuālie jautājumi. Toreiz aktuāls bija jautājums par privatizāciju. Šie procesi vienmēr ir bijuši ļoti svarīgi un sensitīvi. Tai skaitā arī privatizācija. Acīmredzot, es nebiju labākais partneris.

Ja jūs būtu palicis Latvenergo vadītāja amatā, kāds uzņēmums būtu šodien?

Stratēģiski ir tikai viens ceļš. Attīstīties. Tas jau tika nodefinēts manā laikā, ka ir jākļūst tirgus līderim vismaz Baltijā. Jāskatās ar iespēju ātrāk strādāt Skandināvijas tirgū. Ja kabelis no Lietuvas uz Zviedriju un otrs kabelis no Igaunijas uz Somiju tiks uzbūvēts, tad tas būtu jau daudz iespējamāk. Kopējais tirgus, protams, ir likvīdāks.

Bet kabeļa taču vēl nav.

Būs. Pēc pāris gadiem. Stratēģiju šādiem uzņēmumiem nevar uzbūvēt gadam vai diviem. Tehniski minimālais periods, kuru var plānot, ir trīs gadi. Tas ir īstermiņš. Tad ir desmit gadi un tad - 25. Kādā veidā uzņēmums tehniski attīstās, kā tirgus, kā finansiāli. Cik man ir zināms no preses, valdība ir pieņēmusi kaut kādu politisku lēmumu piedalīties Visaginas projektā. Tā kā projekts ir ļoti sensitīvs un ļoti dārgs, uzskatu, ka vajadzētu būt vismaz parlamenta lēmumam. Jo ne visa sabiedrība ir atomenerģijas atbalstītāja, ja runa ir par aptuveni vienu miljardu latu, kas jāiegulda šādā projektā. Tas nav tikai ministrijas jautājums – ir jābūt parlamentārai piekrišanai.

Ja jūs joprojām būtu Latvenergo prezidents, vai jūs būtu pret piedalīšanos daudz diskutētajā Visaginas atomelektrostacijas projektā?

Es nesaku, ka būtu pret. Es drīzāk teiktu, ka tā šodien ir milzīga nauda. Un pietiekami liels slogs uzņēmumam ilgtermiņā. Bet esmu divus gadus ārpus uzņēmuma. Varbūt ir kādi citi jauni apstākļi, kas ir citādāki. Varbūt norunas ar Lietuvu ir citādākas. Nevajag aizmirst, ka tas ir miljards, kas tiek investēts kaimiņu valstī. Tas ir viens no veidiem, kā attīstīties, bet vislielākā labuma guvējs no tā, protams, ir Lietuva. 

Un kas būtu ar Latvenergo privatizāciju?

Par to ir pēdējais laiks runāt, un runāt pragmatiski, nevis emocionālā līmenī, kā tas notika, kad šeit bija Starptautiskais Valūtas fonds. Būtu ārkārtīgi jauki zināt, ko Valūtas fonds šajā sakarā ir gribējis. Vai nav bijuši vispār nekādi nosacījumi, par ko es ļoti brīnītos. Skatoties, kas parasti notiek šādās sarunās citās valstīs, parasti Valūtas fonds ir ieinteresēts šādu uzņēmumu attīstībā. Nekas slikts nebūtu, ja Latvijas līdzpilsoņi kādā sadaļā, vai tie ir 15 vai 20 procenti, varētu iegādāties šā uzņēmuma akcijas. Tas tikai palielinātu uzņēmuma spēju būt politiski neatkarīgam.

Jā, mums tikko bija bēdu stāsts ar uzņēmumu, kas piederēja valstij un līdzpilsoņiem. Es domāju airBaltic...

Tas ir pilnīgi cits stāsts, to nedrīkst jaukt. Tas ir pilnīgi cits privatizācijas process, kurš notika 90.gadu sākumā pilnīgi nesaprotamā veidā sarunās ar SAS kā stratēģisko investoru.

Es nerunāju par stratēģisko investoru. Es runāju par zināmas daļas akciju pārdošanu biržā. Tas ir vienīgais veids, kā noskaidrot, vai uzņēmums ir vērtīgs, vai nav vērtīgs. Akciju cena ir vienīgais patlaban zināmais veids, kā var uzzināt, kāda ir uzņēmuma patiesā vērtība. Tas notiek ne tikai pie mums. Ir pietiekami daudz civilizētu valstu, kā tuvāko var minēt Norvēģiju, kur šādā veidā tiek daļēji privatizēti, piesaistīti līdzekļi attīstībai. Birža tagad nosaka tādus nosacījumus uzņēmumiem, ka tur ir grūti teikt, ka uzņēmums nav caurspīdīgs. Tad šaubas zūd. Nav jau jākotē uzņēmums tikai šeit. Tam ir Stokholma, Oslo, Varšava.

Līdzko palaiž biržā, tā ir risks, ka visas šīs akcijas var iegādāties viens investors.

Kāpēc viens? Es runāju varbūt par 15-20 procentiem.

Nu, bet šos 15-20 procentus būs iegādājies kāds mums nevēlams...

Vai jūs zināt, kam pieder Rietumeiropas enerģijas tirgus gigants E.ON? Neviens nezina. Varbūt tas jau sen pieder kādam „nevēlamam”. Bet mēs to nezinām. Vai no tā kāds sliktums ir vāciešiem? Es domāju, ka tas, kas tur ir, pat īpaši nevēlas, lai zinātu, ka viņš tur ir īpašnieks. Kapitālam jau nav tādas īstas piederības, kamēr viņu neiezīmē ar krustiņu kā ebrejus kara laikā. Nauda ir nauda, kamēr tā ir legāla. Tā tiek izmantota uzņēmuma mērķiem. Pat, ja tie 15 procenti piederētu vienam „nevēlamajam”, viņš neko nevar izdarīt, izņemot šīs akcijas pirkt un pārdot un pelnīt no tām, kas biznesā ir normāli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...