Meteoroloģijas centrs minstinās par pārmetumiem iekārtu krāpnieciskā izmantošanā, ministrija klusē

Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vēstulē ministrijas valsts sekretāra vietniecei norāda uz iespējamām nelikumībām LVĢMC darbībā. „Jūsu atbildības sfērā esošā LVĢMC bez jebkādiem šķēršļiem komercdarbībā izmanto rīkus, kas iegūti par ES struktūrfondu līdzekļiem pretēji ministrijas deklarētajai atbalsta intensitātei. Pats nozīmīgākais līgums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnībā tiek realizēts uz SmartMet bāzes. Pietiek salīdzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslēgtā līguma pielikumiem, lai tas būtu skaidrs ikvienam (varbūt ne Jums). Man nebūs problēmu to noformulēt skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktūrfondu izlietojumu (augstākā pakāpē nekā CFLA). Uz šīs pašas programmatūras bāzes tiek realizēta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvērstam apskatam netērēšu laiku, kaut arī manā rīcībā ir pilns saraksts,” vēstulē pauž Leitass.

Tāpat bijušais LVĢMC vadītājs norāda, ka 14. janvārī LVĢMC ar VARAM parakstījis līgumu par kādu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes ūdeņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloģisko novērojumu staciju iegāde, kam ar ūdeņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību Jūsu uzraugāmā institūcija visā pilnībā ir pati atklājusi savā mājas lapā. Teorētiski pastāv cēloņsakarība starp nokrišņiem un hidroloģiju. To varbūt Latvijas apstākļiem modeļu veidā varētu izstrādāt kāds pasaulē vadošs institūts. Taču ne jau LVĢMC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemēram, mākoņu augstuma mērītāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVĢMC mājas lapā uzskaitītajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varētu pieprasīt aviācija. Tātad atkal komercdarbībai, kas nav atbilstoša līdzekļu piešķiršanas mērķiem,” raksta Leitass, piebilstot, ka līdzīgs cēloņsakarību trūkums ir arī attiecībā uz citiem sensoriem, piemēram, vēja ātruma, virziena, atmosfēras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz ūdeņu monitoringa novērtējumu.

„Dažus no tiem vēl kaut kā varētu pamatot ar nepieciešamību izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemēram, ir sakars redzamībai ar virszemes ūdeņiem? Taču arī šos sensorus paredzēts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mērītāji,” neizpratnē ir bijušais LVĢMC vadītājs.

Zīmīgi, ka LVĢMC kategoriski atsakās pēc būtības atbildēt uz šiem pārmetumiem un sniegt skaidrojumu, kā reāli tiek izmantotas par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādātās iekārtas un kādēļ virszemes ūdeņu monitoringam iegādātas iekārtas, kas ar to nav saistītas. „LVĢMC nav veikušas un neveic nekādas darbības, kas būtu pretrunā ar noteikumiem par iekārtu izmantošanu, tāpat nav bijusi un nav arī nekāda cita "krāpnieciska" rīcība. Tas attiecas gan uz to iekārtu izmantošanu, kas iegādātas par ES naudu, gan ūdens monitoringa iekārtu iegādi, gan jebkuru citu LVĢMC darbības jomu,” strupi atbild LVĢMC sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Ostrovskis.

Savukārt VARAM nedēļas laikā vispār nav sniegusi nekādu atbildi par to, kā ministrija vērtē šādu LVĢMC rīcību un kā plāno rīkoties pēc šādas informācijas saņemšanas.

Novērtē šo rakstu: