Meteoroloģijas centrs minstinās par pārmetumiem iekārtu krāpnieciskā izmantošanā, ministrija klusē
PIETIEK06.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) strupi noliedz, ka būtu pretēji Eiropas Savienības struktūrfondu izmantošanas noteikumiem lietojis par ES līdzekļiem iegādātās iekārtas vai veicis kādas citas krāpnieciskas darbības, par kurām vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniecei Aldai Ozolai ziņojis bijušais LVĢMC vadītājs Andris Leitass. Nekādos plašākos skaidrojumos centrs gan neielaižas, savukārt Kaspara Gerharda (attēlā) vadītā VARAM jau veselu nedēļu klusē par šīm iespējamām nelikumībām tās pārraudzībā esošajā uzņēmumā.
Pietiek jau ziņoja, ka Leitass vēstulē ministrijas valsts sekretāra vietniecei norāda uz iespējamām nelikumībām LVĢMC darbībā. „Jūsu atbildības sfērā esošā LVĢMC bez jebkādiem šķēršļiem komercdarbībā izmanto rīkus, kas iegūti par ES struktūrfondu līdzekļiem pretēji ministrijas deklarētajai atbalsta intensitātei. Pats nozīmīgākais līgums ar LGS [Latvijas gaisa satiksmi] pilnībā tiek realizēts uz SmartMet bāzes. Pietiek salīdzināt iepirkuma tehniskās specifikācijas ar noslēgtā līguma pielikumiem, lai tas būtu skaidrs ikvienam (varbūt ne Jums). Man nebūs problēmu to noformulēt skaidri saprotamā valodā tiem, kas uzrauga struktūrfondu izlietojumu (augstākā pakāpē nekā CFLA). Uz šīs pašas programmatūras bāzes tiek realizēta virkne citu maksas pakalpojumu, taču to izvērstam apskatam netērēšu laiku, kaut arī manā rīcībā ir pilns saraksts,” vēstulē pauž Leitass.
Tāpat bijušais LVĢMC vadītājs norāda, ka 14. janvārī LVĢMC ar VARAM parakstījis līgumu par kādu interesantu projektu. „Zem nosaukuma „Virszemes ūdeņu monitorings…” faktiski tiks veikta visparastāko standarta meteoroloģisko novērojumu staciju iegāde, kam ar ūdeņu monitoringu nav nekāda sakara. Šo muļķību Jūsu uzraugāmā institūcija visā pilnībā ir pati atklājusi savā mājas lapā. Teorētiski pastāv cēloņsakarība starp nokrišņiem un hidroloģiju. To varbūt Latvijas apstākļiem modeļu veidā varētu izstrādāt kāds pasaulē vadošs institūts. Taču ne jau LVĢMC. Taču vislielākais blefs ir iekļauts, norādot, ka tiks iegādāti, piemēram, mākoņu augstuma mērītāji, kas ir paši dārgākie no visiem LVĢMC mājas lapā uzskaitītajiem sensoriem. Šo sensoru sniegto informāciju reāli varētu pieprasīt aviācija. Tātad atkal komercdarbībai, kas nav atbilstoša līdzekļu piešķiršanas mērķiem,” raksta Leitass, piebilstot, ka līdzīgs cēloņsakarību trūkums ir arī attiecībā uz citiem sensoriem, piemēram, vēja ātruma, virziena, atmosfēras spiediena, saules radiācijas un daudzu citu ietekmei uz ūdeņu monitoringa novērtējumu.
„Dažus no tiem vēl kaut kā varētu pamatot ar nepieciešamību izstrādāt laika prognozi, taču kāds, piemēram, ir sakars redzamībai ar virszemes ūdeņiem? Taču arī šos sensorus paredzēts iegādāties un tie ir tikpat dārgi kā mākoņu augstuma mērītāji,” neizpratnē ir bijušais LVĢMC vadītājs.
Zīmīgi, ka LVĢMC kategoriski atsakās pēc būtības atbildēt uz šiem pārmetumiem un sniegt skaidrojumu, kā reāli tiek izmantotas par ES struktūrfondu līdzekļiem iegādātās iekārtas un kādēļ virszemes ūdeņu monitoringam iegādātas iekārtas, kas ar to nav saistītas. „LVĢMC nav veikušas un neveic nekādas darbības, kas būtu pretrunā ar noteikumiem par iekārtu izmantošanu, tāpat nav bijusi un nav arī nekāda cita "krāpnieciska" rīcība. Tas attiecas gan uz to iekārtu izmantošanu, kas iegādātas par ES naudu, gan ūdens monitoringa iekārtu iegādi, gan jebkuru citu LVĢMC darbības jomu,” strupi atbild LVĢMC sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Ostrovskis.
Savukārt VARAM nedēļas laikā vispār nav sniegusi nekādu atbildi par to, kā ministrija vērtē šādu LVĢMC rīcību un kā plāno rīkoties pēc šādas informācijas saņemšanas.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
