Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), vērtējot pieteikumus konkursā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu, lietojis tikai sev vien saprotamu matemātiku, lai par uzvarētāju atzītu dārgāko piedāvājumu, taču pats centrs uzskata, ka tieši šī dīvainā matemātika ļāvusi tikt pie lētākā piedāvājuma. Tagad to vērtēs tiesa.
LVĢMC izsludinātajā iepirkumā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu tika iesniegti divi piedāvājumi – SIA Sabiedrības informēšanas centrs tos piedāvāja par 9420 eiro, bet SIA Communications & Strategies - par 7440 eiro. Taču, vērtējot šos piedāvājumus, LVĢMC nonācis pie secinājuma, ka dārgākais ir lētākais, proti, par uzvarētāju atzīts tieši Sabiedrības informēšanas centra piedāvājums.
Pie šāda secinājuma LVĢMC iepirkumu komisija nonākusi, veicot tikai sev vien saprotamus aprēķinus, vērtējot piedāvājuma atsevišķas pozīcijas. Pretendentiem lūgts norādīt izmaksas par trim parametriem – pakalpojuma mēneša maksu, pretendenta piedāvātā kopējā cena par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu un projektu vadītāja stundas tarifa likme gadījumiem, ja operatīvi būs nepieciešams piesaistīt pretendenta projekta vadītāju pamata līgumā neparedzētiem ar pasūtītāja mārketinga aktivitātēm saistītiem darbiem.
Sabiedrības informēšanas centrs pakalpojuma mēneša maksu norādījis 785 eiro, bet Communications & Strategies - 620 eiro. Savukārt par atsevišķiem pakalpojumiem uzvarētājs norādījis 0 eiro mēnesī, vēlāk paskaidrojot, ka šīs izmaksas iekļautas jau pirmajā punktā, bet otrs pretendents – 420 eiro.
Kad komisijas locekļi pēc īpašas formulas vērtējuši piedāvājumus, Sabiedrības informēšanas centrs tieši par otro pozīciju ieguvis visaugstāko punktu skaitu, kas arī ļāvis šo piedāvājumu atzīt par lētāko.
Pēc zaudētāja Communications & Strategies domām, piedāvājums, kuram kādā pozīcijā norādīta nepamatoti zema cena vai tā vispār nav norādīta, iekļaujot to kādā citā punktā, būtu noraidāms kā iepirkuma noteikumiem neatbilstošs. Tieši tādēļ šīs dīvainās matemātikas piemērošanu tas lūdzis izvērtēt tiesā.
Taču LVĢMC neuzskata, ka būtu vērtējusi netaisni. „Faktiski tas, ka pretendents SIA Sabiedrības informēšanas centrs finanšu piedāvājuma pirmajā pozīcijā ir iekļāvusi arī iespējamās izmaksas par 2.punktā minētajiem darbiem, tikai dod iespējas ietaupīt izmaksas. Mūsuprāt, viennozīmīgi ir skaidrs, ka gadījumā, ja papildu finanšu piedāvājuma 1.punktā minētajai sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas 1 mēnesī cenai pretendents būt 2.punktā norādījis jebkādu citu summu (nevis 0 EUR), tad šis piedāvājums būtu finansiāli neizdevīgāks. Savukārt šajā gadījumā, acīmredzot, pēc pieteicēja domām, šis piedāvājums kļūtu tiesisks. Faktiski situācija kļūtu absurda ar to, ka dārgākais piedāvājums būtu likumisks, bet tagadējais lētākais – nē,” teikts LVĢMC atbildē tiesai.
Iepirkumu komisijas locekļi savā vērtējumā atzinuši, ka piešķirto punktu skaitu 1. un 3.pozīcijā ir iespējams aprēķināt pēc matemātiskas formulas, bet 2.pozīcijā, piemērojot matemātisko formulu, abiem pretendentiem būtu piešķirams 0 punktu skaits. Ja komisijas locekļi būtu lietojuši konkursa nolikumā iekļauto matemātisko vērtēšanas formulu, par uzvarētāju nāktos atzīt tiešām reāli lētāko piedāvājumu. Taču paši vērtētāji arī paskaidro, kādēļ atkāpušies no konkursa nolikuma.
„Ņemot vērā to, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, es 2.pozīcijā SIA Sabiedrības informēšanas centrs piešķīru 15 punktus, jo pretendents nav ieplānojis papildu samaksu par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu, kas norādīti 2.punkta apakšpunktos, bet iekļāvis tos 1.punktā minētā sabiedrisko pakalpojumu mēneša maksā. Pretendentam SIA Communications & Strategies piešķīru 1 punktu, jo pretendents ir iesniedzis finanšu piedāvājumu 2.punkta apakšpunktos minētajiem pakalpojumiem,” iepirkuma vērtēšanas protokolā norāda komisijas locekle. Interesanti, ka visi trīs komisijas locekļi snieguši vārds vārdā identiskus skaidrojumus.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
