Iesaki rakstu: 
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), vērtējot pieteikumus konkursā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu, lietojis tikai sev vien saprotamu matemātiku, lai par uzvarētāju atzītu dārgāko piedāvājumu, taču pats centrs uzskata, ka tieši šī dīvainā matemātika ļāvusi tikt pie lētākā piedāvājuma. Tagad to vērtēs tiesa.
LVĢMC izsludinātajā iepirkumā par sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanu tika iesniegti divi piedāvājumi – SIA Sabiedrības informēšanas centrs tos piedāvāja par 9420 eiro, bet SIA Communications & Strategies - par 7440 eiro. Taču, vērtējot šos piedāvājumus, LVĢMC nonācis pie secinājuma, ka dārgākais ir lētākais, proti, par uzvarētāju atzīts tieši Sabiedrības informēšanas centra piedāvājums.
Pie šāda secinājuma LVĢMC iepirkumu komisija nonākusi, veicot tikai sev vien saprotamus aprēķinus, vērtējot piedāvājuma atsevišķas pozīcijas. Pretendentiem lūgts norādīt izmaksas par trim parametriem – pakalpojuma mēneša maksu, pretendenta piedāvātā kopējā cena par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu un projektu vadītāja stundas tarifa likme gadījumiem, ja operatīvi būs nepieciešams piesaistīt pretendenta projekta vadītāju pamata līgumā neparedzētiem ar pasūtītāja mārketinga aktivitātēm saistītiem darbiem.
Sabiedrības informēšanas centrs pakalpojuma mēneša maksu norādījis 785 eiro, bet Communications & Strategies - 620 eiro. Savukārt par atsevišķiem pakalpojumiem uzvarētājs norādījis 0 eiro mēnesī, vēlāk paskaidrojot, ka šīs izmaksas iekļautas jau pirmajā punktā, bet otrs pretendents – 420 eiro.
Kad komisijas locekļi pēc īpašas formulas vērtējuši piedāvājumus, Sabiedrības informēšanas centrs tieši par otro pozīciju ieguvis visaugstāko punktu skaitu, kas arī ļāvis šo piedāvājumu atzīt par lētāko.
Pēc zaudētāja Communications & Strategies domām, piedāvājums, kuram kādā pozīcijā norādīta nepamatoti zema cena vai tā vispār nav norādīta, iekļaujot to kādā citā punktā, būtu noraidāms kā iepirkuma noteikumiem neatbilstošs. Tieši tādēļ šīs dīvainās matemātikas piemērošanu tas lūdzis izvērtēt tiesā.
Taču LVĢMC neuzskata, ka būtu vērtējusi netaisni. „Faktiski tas, ka pretendents SIA Sabiedrības informēšanas centrs finanšu piedāvājuma pirmajā pozīcijā ir iekļāvusi arī iespējamās izmaksas par 2.punktā minētajiem darbiem, tikai dod iespējas ietaupīt izmaksas. Mūsuprāt, viennozīmīgi ir skaidrs, ka gadījumā, ja papildu finanšu piedāvājuma 1.punktā minētajai sabiedrisko attiecību pakalpojumu sniegšanas 1 mēnesī cenai pretendents būt 2.punktā norādījis jebkādu citu summu (nevis 0 EUR), tad šis piedāvājums būtu finansiāli neizdevīgāks. Savukārt šajā gadījumā, acīmredzot, pēc pieteicēja domām, šis piedāvājums kļūtu tiesisks. Faktiski situācija kļūtu absurda ar to, ka dārgākais piedāvājums būtu likumisks, bet tagadējais lētākais – nē,” teikts LVĢMC atbildē tiesai.
Iepirkumu komisijas locekļi savā vērtējumā atzinuši, ka piešķirto punktu skaitu 1. un 3.pozīcijā ir iespējams aprēķināt pēc matemātiskas formulas, bet 2.pozīcijā, piemērojot matemātisko formulu, abiem pretendentiem būtu piešķirams 0 punktu skaits. Ja komisijas locekļi būtu lietojuši konkursa nolikumā iekļauto matemātisko vērtēšanas formulu, par uzvarētāju nāktos atzīt tiešām reāli lētāko piedāvājumu. Taču paši vērtētāji arī paskaidro, kādēļ atkāpušies no konkursa nolikuma.
„Ņemot vērā to, ka jāizvēlas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, es 2.pozīcijā SIA Sabiedrības informēšanas centrs piešķīru 15 punktus, jo pretendents nav ieplānojis papildu samaksu par atsevišķu pakalpojumu sniegšanu, kas norādīti 2.punkta apakšpunktos, bet iekļāvis tos 1.punktā minētā sabiedrisko pakalpojumu mēneša maksā. Pretendentam SIA Communications & Strategies piešķīru 1 punktu, jo pretendents ir iesniedzis finanšu piedāvājumu 2.punkta apakšpunktos minētajiem pakalpojumiem,” iepirkuma vērtēšanas protokolā norāda komisijas locekle. Interesanti, ka visi trīs komisijas locekļi snieguši vārds vārdā identiskus skaidrojumus.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
