Metāllūžņu nakts krāvēju piesegšana maksāja Baklānei amatu. Vai nākamais VVD vadītājs rīkosies līdzīgi?
Pietiek lasītājs21.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Elitas Baklānes-Ansbergas aiziešana no Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas amata it kā uz abpusējas vienošanās pamata notika pēc tam, kad ne tikai iedzīvotāji, bet arī Rīgas domes deputāti sāka aktīvi protestēt pret metāllūžņu pārkraušanas darbiem naktīs, traucējot naktsmieru. Netiek slēpts, ka tieši bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks bija šīs aiziešanas iniciators.
Oficiāli gan tiek vēstīts, ka ministrs nav bijis apmierināts ar dienesta darbības filozofiju, koncentrējoties uz sodīšanu, nevis sadarbību un konsultēšanu.
Kā aģentūrai LETA atzina M. Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu. Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Taču neoficiāli zināms, ka tieši iedzīvotāju sūdzību un neapmierinātības ignorēšana par trokšņiem, ko rada divu uzņēmumu - Refonda un Cronimet - organizētie metāllūžņu pārkraušanas darbi nakts stundās, veicot to Jaunmīlgrāvja ostas kompānijas teritorijā blakus dzīvojamām mājām, bija iemesls, kāpēc M.Sprindžuks izteica E.Baklānei-Ansbergai "vilinošu" piedāvājumu draudzīgi vienoties par šķiršanos.
Jau maija vidū Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par neciešamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi. Tomēr neviens dienests nebija gatavs iestāties par cilvēku dzīves kvalitāti un liegt komersantiem naktīs veikt trokšņus radošus darbus.
Sūdzības par trokšņiem Jaunmīlgrāvja ostas teritorijā nonāca ne tikai Valsts vides dienestā, bet arī Veselības inspekcijā, Ģenerālprokuratūrā, Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā u.c.
Tikai Veselības inspekcija veica aktīvas darbības, lai piefiksētu trokšņu intensitāti un atbilstību vai neatbilstību normām. Tomēr ar to bija par maz, lai liegtu uzņēmumiem veikt skaļus nakts darbus.
Aktīvi situācijas risināšanā iesaistītajās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars, aicinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā. Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pieprasīja paskaidrojumus no Ostas policijas, kurai iedzīvotāji bija ziņojuši par neizturamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi.
Elitas Baklānes-Ansbergas vadītais Valsts vides dienests toreiz aizbildinājās, ka no iedzīvotājiem nav saņemts.daudz sūdzību,, līdz ar to dienests nevarot uzlikt ostā trokšņojošiem uzņēmumiem kādus ierobežojumus un aicināja iedzīvotājus sūdzēties aktīvāk un biežāk.
Tomēr tieši VVD ir institūcija, kura var uzlikt komersantiem ierobežojumus darbam nakts stundās. Taču ne iedzīvotāju sūdzības, ne Rīgas domes deputātu iesniegumi nebija iemesls, lai VVD liegtu šīm kompānijām metāllūžņu pārkraušanas darbus naktīs apturēt.
Kamēr konkursa kārtībā tiek meklēts jauns VVD ģenerāldirektors, šī amata pienākumi uzticēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniekam vides jautājumos Andrim Ķēniņam. Arī viņam nav pieticis drosmes aizstāvēt iedzīvotāju naktsmieru.
Vai arī nākamais VVD vadītājs ies Refonda un Cronimet pavadā?
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
