Metāllūžņu nakts krāvēju piesegšana maksāja Baklānei amatu. Vai nākamais VVD vadītājs rīkosies līdzīgi?
Pietiek lasītājs21.09.2023.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Elitas Baklānes-Ansbergas aiziešana no Valsts vides dienesta (VVD) vadītājas amata it kā uz abpusējas vienošanās pamata notika pēc tam, kad ne tikai iedzīvotāji, bet arī Rīgas domes deputāti sāka aktīvi protestēt pret metāllūžņu pārkraušanas darbiem naktīs, traucējot naktsmieru. Netiek slēpts, ka tieši bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks bija šīs aiziešanas iniciators.
Oficiāli gan tiek vēstīts, ka ministrs nav bijis apmierināts ar dienesta darbības filozofiju, koncentrējoties uz sodīšanu, nevis sadarbību un konsultēšanu.
Kā aģentūrai LETA atzina M. Sprindžuks, VVD vadītāja maiņa bijusi viņa iniciatīva ar mērķi panākt būtiskas pārmaiņas dienesta darbā. Galvenais mērķis esot mainīt primitīvo "visu aizliegt" pieeju uz tādu, kas vērsta uz sadarbību un atbildības deleģēšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem, palielinot paškontroli.
Viņa ieskatā nepieciešams uzlabot dialogu starp VARAM Vides departamentu un VVD, kā arī nepieciešams būtisks darbs, mainot tiesisko regulējumu. Tāpat nepieciešams šajā jomā samazināt administratīvo slogu un fokusēties uz jautājumiem, kuros vides riksi ir lieli.
Taču neoficiāli zināms, ka tieši iedzīvotāju sūdzību un neapmierinātības ignorēšana par trokšņiem, ko rada divu uzņēmumu - Refonda un Cronimet - organizētie metāllūžņu pārkraušanas darbi nakts stundās, veicot to Jaunmīlgrāvja ostas kompānijas teritorijā blakus dzīvojamām mājām, bija iemesls, kāpēc M.Sprindžuks izteica E.Baklānei-Ansbergai "vilinošu" piedāvājumu draudzīgi vienoties par šķiršanos.
Jau maija vidū Vecmīlgrāvja iedzīvotāji sūdzējās par neciešamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi. Tomēr neviens dienests nebija gatavs iestāties par cilvēku dzīves kvalitāti un liegt komersantiem naktīs veikt trokšņus radošus darbus.
Sūdzības par trokšņiem Jaunmīlgrāvja ostas teritorijā nonāca ne tikai Valsts vides dienestā, bet arī Veselības inspekcijā, Ģenerālprokuratūrā, Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā u.c.
Tikai Veselības inspekcija veica aktīvas darbības, lai piefiksētu trokšņu intensitāti un atbilstību vai neatbilstību normām. Tomēr ar to bija par maz, lai liegtu uzņēmumiem veikt skaļus nakts darbus.
Aktīvi situācijas risināšanā iesaistītajās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Gavars, aicinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju aktīvi iesaistīties situācijas risināšanā. Arī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks pieprasīja paskaidrojumus no Ostas policijas, kurai iedzīvotāji bija ziņojuši par neizturamo troksni, ko rada metāllūžņu pārkraušanas darbi.
Elitas Baklānes-Ansbergas vadītais Valsts vides dienests toreiz aizbildinājās, ka no iedzīvotājiem nav saņemts.daudz sūdzību,, līdz ar to dienests nevarot uzlikt ostā trokšņojošiem uzņēmumiem kādus ierobežojumus un aicināja iedzīvotājus sūdzēties aktīvāk un biežāk.
Tomēr tieši VVD ir institūcija, kura var uzlikt komersantiem ierobežojumus darbam nakts stundās. Taču ne iedzīvotāju sūdzības, ne Rīgas domes deputātu iesniegumi nebija iemesls, lai VVD liegtu šīm kompānijām metāllūžņu pārkraušanas darbus naktīs apturēt.
Kamēr konkursa kārtībā tiek meklēts jauns VVD ģenerāldirektors, šī amata pienākumi uzticēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniekam vides jautājumos Andrim Ķēniņam. Arī viņam nav pieticis drosmes aizstāvēt iedzīvotāju naktsmieru.
Vai arī nākamais VVD vadītājs ies Refonda un Cronimet pavadā?
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
