Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja galvaspilsētas pašvaldības SIA Rīgas satiksme nolietotos tramvajus būtu nodevusi metāllūžņos, tā būtu iekasējusi lielāku summu nekā nepilni 2500 eiro gabalā, - par šādu summu 30 tramvaji paslepus tika pārdoti Ukrainas uzņēmumam Real –NP, kas tos plāno izmantot Harkovas iedzīvotāju pārvadāšanai.

Metāllūžņu uzpirkšanas un pārstādes uzņēmuma Tolmets iepirkumu daļas vadītāja Ieva Otaņķe lēš, ka par 14 līdz 18 tonnu smagu tramvaju, ja to pieņemtu tikai par melnā metāla cenu, tiktu samaksāti aptuveni 3500 eiro.

Tiesa, jārēķinās, ka tramvajs nesastāv tikai no melnā metāla, tur ir arī krāsainais metāls, kā arī sēdekļi, kas nav no metāla. „Man ir grūti aprēķināt precīzu cenu, tad ir jāredz specifikācija, cik daudz tur ir krāsainā metāla, kas ir daudz vērtīgāks nekā melnais metāls,” norāda Tolmeta pārstāve.

Tramvaja vados un elektromotorā esošo kaparu metāllūžņu uzpirkšanas punktos iepērk par 4,5 līdz 50 eiro par kilogramu, kamēr melnā metāla cena Tolmeta uzpirkšanas punktos ir vidēji 215 eiro par tonnu.

Tolmeta pārstāve piebilst, ka noteikti būtu piedalījušies izsolē, ja būtu zinājuši, ka tramvaji tiek pārdoti. „Mēs noteikti pacīnītos par tik liela skaita tramvaju iegādi, jo esam pirkuši gan tramvajus, gan elektrovilcienus un mums ir laba pieredze ar šāda veida metālu uzpirkšanu,” uzsver Otaņķe.

Rīgas satiksme gan apgalvo, ka minimālās izsoles izsludināšanas prasības esot ievērojusi, taču, kā Pietiek jau aprakstījis, acīmredzami nav centusies apziņot iespējami plašāku interesentu loku. „Mēs jau nevaram katru dienu skatīties Rīgas satiksmes un citu transporta kompāniju mājas lapas, vai tur neparādīsies kāda izsole,” skaidro Tolmeta pārstāve.

Liepājas tramvaja tehniskais direktors Aigars Rauda skaidro, ka Liepājas tramvajs pirms nodošanas metāllūžņos savus tramvajus izjauc, sēdekļus, vadus un citas lietas, ko iespējams izmantot citu tramvaju remontos, patur savā īpašumā, bet metāllūžņos nodod tikai pašu tramvaja karkasu.

Jau ziņots, ka Rīgas satiksme informāciju par 30 tramvaju pārdošanu izsolē bija publicējusi tikai savā mājas lapā, kā arī Neatkarīgajā Rīta Avīzē un Latvijas Vēstnesī.

Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka patiesībā Rīgas domei piederošais uzņēmums īpaši parūpējies, lai izsolē nebūtu „lieku” dalībnieku un tos iegūtu Ukrainas kompānija Real-NP.

Summa, par kuru uzņēmums piekritis pirkt vecos tramvajus, ir bijusi tikai nedaudz lielāka par to, kuru mazāksolīšanas izsolē kā slepeno bija noteikusi Rīgas satiksme un zem kuras izsole būtu uzskatāma par nenotikušu.

Iepriekš Rīgas satiksme šos tramvajus tikpat paklusām organizētā izsolē pārdeva arī vairāksolīšanā, taču par šo izsoli saprotamu iemeslu dēļ vispār neviens neizrādīja interesi. 

Rīgas satiksmes vadītājs Leons Bemhens (attēlā) pagaidām nav nekādi reaģējis uz šīm publiskotajām ziņām par viņa vadītā uzņēmuma, iespējams, atklāti nesaimniecisko rīcību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi