Iesaki rakstu: 
Vakar, staigājot pa Rīgas apgabaltiesu, lietu sarakstā ieraudzīju pazīstamu vārdu. Sākumā nespēju noticēt, tāpēc iegāju tiesas zālē paklausīties un tiešām - viens no atbildētājiem Danske Bank A/S prasībā par parāda piedziņu bija Valdis Birkavs, kuru mēs visi atceramies kā Latvijas Ministru prezidentu 1993.gadā, ārlietu ministru 1994.-1999.gadā, tieslietu ministru 1999.- 2000.gadā.
Pats V.Birkavs uz tiesas sēdi ieradies nebija, bet no pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem varēja saprast, ka viņš savai pārstāvībai ir pilnvarojis zvērinātu advokātu A.Leičenko, kuru tiesa nemaz nebija uzaicinājusi.
Neskatoties uz to, ka V.Birkava pārstāvis nemaz nebija uzaicināts uz tiesas sēdi, tiesas sastāvam tika izteikts noraidījums, norādot, ka šīs pašas tiesas tiesnesis U.Danga pirmajā instancē izskatījis šo lietu visu atbildētāju prombūtnē, nedodot iespēju atbildētājiem aizstāvēt savas likumīgās intereses, tiesa uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības.
No pušu sniegtajiem paskaidrojumiem guvu kārtējo apliecinājumu, ka visām mūsu nelaimēm kājas aug tieši no komercbanku negausības un nekāda izaugsme nav iespējama, kamēr noteikumus Latvijā diktē komercbankas un valsts pārvalde, ieskaitot tiesas, tām akli pakļaujas.
Lietas materiālus es neredzēju, bet varu mēģināt atstāstīt lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus.
V.Birkavs pirms krīzes ir atļāvis uz sev piederoša zemes gabala uzbūvēt daudzdzīvokļu māju. Mājas būvniecībai ir ņemts kredīts akciju sabiedrībā Sampo Banka (šobrīd reorganizēta par Danske Bank A/S). Aizņēmēja ir bijusi SIA Buļļu 35, kas šobrīd jau ir likvidēta. Lai izsniegtu aizdevumu, banka ir pieprasījusi papildu ķīlu - V.Birkavam piederošo zemes gabalu, SIA dalībnieku un valdes locekļu galvojumus, kā arī komercķīlu 70 000 eiro apmērā.
2009.gadā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu par saistību bezstrīdus izpildi, izsolē ir pārdots V.Birkavam piederošais zemes gabals, un izsole ir apstiprināta Rīgas apgabaltiesā, neskatoties uz to, ka tiesas lēmums par bezstrīdus piedziņu ar Augstākās tiesas Senāta nolēmumu ir atcelts.
SIA Buļļu 35 maksātnespējas procesa laikā Danske Bank A/S sevi noformējusi kā nenodrošināto kreditoru un kreditoru sapulcē pieprasījusi par piespiedu pārdošanas vērtību izsolēs pārdot SIA piederošos dzīvokļus, kaut gan ir bijis piedāvājums veikt uzņēmuma sanāciju un pārdot dzīvokļus par tirgus vērtību, lai segtu visus kreditoru prasījumus. Šos dzīvokļus par piespiedu pārdošanas vērtību ieskaita veidā ieguvusi pati Danske Bank A/S un pēc tam pārdevusi visus šos dzīvokļu par to tirgus vērtību, iegūstot labu peļņu.
Šobrīd Danske Bank A/S no galviniekiem, liedzot tiem Civillikumā noteiktās regresa prasības tiesības, grib piedzīt vairāk nekā 600 000 eiro.
Katrs pats var aprēķināt, kurš šeit ir ieguvējs un kurš zaudētājs.
Nevarētu teikt, ka mums personīgi ļoti simpatizētu Birkava kungs, viens no tiem, kuriem mēs varam pateikties par savas valsts koloniālo un beztiesisko statusu un iedzīvotāju postu. Bet tomēr... Ja ožu un mēra sajūtu zaudējušie banksteri atļaujas nekaunīgi apvest ap stūri bijušo tieslietu ministru, tad "atspiest" jebkuru no mums viņiem nav problēmu, nav arī tehnisku un morālu šķēršļu. Banku lobiji sēž pašā augstākajā līmenī, un varam pieņemt, ka banksterus šajā valstī aizstāvētu ar ieročiem un ūdensmetējiem.
Tātad banku gangsteru labo darbu saraksts no neatkarības atjaunošanas brīža:
1) Rupjākais Satversmes pārkāpums - faktiska Latvijas Valsts Bankas likvidēšana.
2) Nekontrolēta komercbanku darbība Latvijā, praktiski pārņemot savās rokās kreditēšanu, iedzīvotāju apkalpošanu un iedzīvotāju uzkrājumu glabāšanu, kas noveda pie smagām sekām.
3) Komercbanku lobiju likumdošanas bandītisms, legalizējot tiesu izpildītāju un banku genocīdu pret iedzīvotajiem un uzņēmējiem
Ko darīt?
Vienkārši viņus ienīst ir par maz. Pietiek aizdomāties par to, ka katra tava internetbankas transakcija tiek aplikta ar "nodokli", kas iekrīt nekaunīga un ruda vikingu pēcnācēja krājkasītē, lai paliktu nelaba dūša un rastos konkrēti jautājumi.
Vai pie mūsdienu tehniskā nodrošinājuma Latvijas Banka nevarētu būt tas norēķinu centrs, kur pilnīgā drošībā glabātos LV iedzīvotāju uzkrājumi, tiktu veikti pārskaitījumi un izdoti kredīti, tādējādi radot valstij lielus papildu ienākumus, kurus var viegli aprēķināt, summējot privātbanku sektora gada peļņu?
Kāpēc tas tā nenotiek, jau sākot no 90. gadiem? Un vai par šo lietu stāvokli nav jāpateicas skandināvu augļotājiem, kuri šeit kļuvuši ietekmīgāki par LV prezidentu?
Otrkārt, zinot to vieglumu, ar kādu FRS deģenerāti zīmē nullītes un izraisa krīzes, ir augstākā mērā bezatbildīgi uzticēt emisiju un finanšu sistēmas kontroli ārzemniekiem, sev neatstājot NEVIENU ekonomikas regulēšanas sviru. Tā rīkojas tikai pašnāvnieki vai nodevēji. 2008.-2010. gads parādīja, kas var notikt, ja ekonomiku regulē noziedznieki. Valsts kopš tā laika guļ uz sāna un otru tādu krahu nepārdzīvos...
Un tātad - apzinoties, ka šeit nav Islande un banksterus iesēdināt un izolēt nav iespējams, atliek viņus "sist" ar rubli - rīkoties viņiem sajūtamā veidā. Neviens kļūmes pēc pagaidām nav atcēlis Latvijas pastu, tajā ir iespējams atvērt arī norēķinu kontu, kurā var ieskaitīt arī darba algu.
Turpmāk tie, kam algu maksā kādā bankas kontā, likumīgi var lūgt darba devēju izmaksāt to skaidrā saskaņā ar Darba likuma pantu. Neturiet naudu bankās! Norēķinieties skaidrā vai arī caur Latvijas pasta norēķinu rēķiniem! Ignorējiet banku reklāmas, speciālos piedāvājumus un kredītus! Izslēdziet šo parazītinstitūciju no savas apziņas kā neesošu! Neiegādājieties neko uz kredīta! Baņķieri un lielās naudas turētāji no tā sauktajām "300 ģimenēm" ir atbildīgi par planētas postu un kariem - nesadarbojieties ar viņiem un nespēlējiet pēc viņu noteikumiem! Uz patēriņa augšanu un ekspansiju bāzētais kapitālisms mirst un ir palicis bīstams tā lietotājiem.
Par brīvu un neatkarīgu Latviju, savu Valsts banku un savu naudu - latu!
Pārpublicēts no http://www.tvriga.com
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
