Mēs tikām cauri Covidam, bet es nezinu, vai mēs tiksim cauri Reiram vai Kariņa cinismam
Alise Zariņa02.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No rīta VID telefons vienkārši pīkstēja aizņemto pīkstienu. Beidzot pēc pusstundas gaidīšanas sazvanīju, lai iegūtu atbildi, kas saturēja vārdu savienojumu "var gadīties tā", bet principā mani informēja par divām lietām - "ak, jūs esat tā, uz ko attiecas tie jaunie grozījumi, nu jā, mums par šo ir pavisam jauns metodiskais materiāls, nepateikšu, uzrakstiet, varbūt kāds atbildēs," kā arī, ka varbūt nemaz nevaru rakstīt slaveno mistisko prognozi, ka mani ienākumi nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vienā no darbības formām, jo man ir arī cita darbības forma, tāpēc būtu jāmaksā VSAOI no ABĀM darbības formām. Šī, protams, nav pirmā spekulācija, ko par šo tēmu dzirdu, esmu runājusi ar grāmatvežiem, draugiem, cilvēkiem internetā un vienkārši kliegusi pret debesīm.
Consensus ir "tad jau redzēsim". Bet ziniet, man nepatīk doma, ka man būtu jāmaksā no naudas, kas man nav nopelnīta. Man nepatīk doma, ka man nodokļos jānomaksā trīs raksti mēnesī, ko uzrakstīšu, un sausais atlikums labākajā gadījumā no mana jaukā hobija būs 10 eiro, bet sliktākajā gadījumā mīnusiņi. Varbūt tā nav. Es nezinu. Es nesaprotu. Neviens nesaprot. Es ļoti gribu maksāt nodokļus no nopelnītā. Es ļoti gribu būt konkurētspējīga kā frīlanseris. Es zinu frīlansera darba plusus un mīnusus, mīnusi ir tādi, ka ir mēneši, kad ienākumu nav, un es zinu, ka tas nāks kā šoks, bet TO NEVAR PROGNOZĒT.
Es maksāju grāmatvedim, lai saprastu šo, es čīkstu svešiem grāmatvežiem lūgumus konsultēt par velti, un solu viņiem vīnu par visu, ko nenomaksāšu nodokļos. Un neviens nesaprot. NEVIENS. Jā, protams, es gribu pensiju, es gribu iespēju ņemt slimības lapu, es gribu māmiņalgu un visu to, kas frīlanseriem pēc dabas nepienākas. Bet es neesmu nekur lasījusi, kur un kādas garantijas nu tik mums būs. Vai pašnodarbinātie varēs ņemt slimības lapas, piemēram? Vai tas mainīsies? Vai kaut kur ir aprakstīts - hei, dārgais pilsoni, skaties, kā tev tagad būs labāk. Nē, ir kaut kāds abstrakts apgalvojums, ka nav sociālo garantiju, bet tagad būs.
Un ir cilvēki, kas strādā algotu darbu un kuri nesaprot, kur ir problēma. Jo reāli es tikko sāku raudāt par to, ka VID dāma man teica "bet to nomaksās jūsu darba devējs", un es sāku raudāt un teikt - ES ESMU SAVS DARBA DEVĒJS.
Pasaulē ir runāts, ka ap 2030. gadu puse no darba spēka būs frīlanseri. Un tas ir brīnišķīgi, jo tā ir produktīva, aizraujoša un pašorganizēta dzīve, bet, ja es pareizi saprotu, tad Latvijāšis koncepts nav skaidrs. Tik ļoti nav skaidrs, ka šaubos, ka varētu savākt ārkārtīgi lielu protesta armiju, un būtu daļa sabiedrības, kas nesaprastu, kur ir problēma.
Problēmas ir divas. Viens - frīlanseri, kuriem nav reāli normālas sistēmas, kur maksāt no nopelnītā. Cik nu es saprotu jaunos noteikumus, stils ir vecais, tikai samudrītāks - jo vairāk tu pelni, jo mazāk tev jāmaksā nodokļos. Fiksētas summas ir mūsu viss, procenti no nopelnītā - ne tik ļoti.
Otrs, kas izriet no šī, protams, ir viss, kas saistīts ar kultūru vai mazdarbiem, kurus nedara, lai pelnītu, bet kurus neviens nedarīs, ja tajos varēs palikt tikai mīnusos. Es esmu gājusi fotografēt pasākumus par 20 eiro. Es esmu rakstījusi rakstu 3 dienas un saņēmusi 30 eiro. Es esmu piekritusi sociālām iniciatīvām, kur man par kaut kādu nedēļas ņemšanos piešķīra 50 eiro. Un rakstus es parasti rakstu ar taksi, kas sanāktu tur - 2 eiro stundā, 3 eiro stundā? Es regulāri rakstu par festivāliem, kur KKF piešķir simbolisku naudu, un neticu, ka viņi paši nezina, ka es piemaksāju, lai to darītu.
Un, jā, man patīk, tāpēc es to daru. Un varbūt tā ir lielākā problēma. Nepietiek, ka tu nepelni ar to, kas tev patīk, ja tev patiešām patīk, tad vajadzētu izdarīt tā, lai tev sāk nepatikt. Jo darbs nav nekas tāds, kas drīkst patikt, vai ne? Tad tas ir dārgs hobijs. Tu atļaujies nenīkt birojā visu dienu? Un tu rēķinies, ka līdz ar to tava finansiālā stabilitāte ir nedroša? Tas nav gana labi. Tu strādā naktīs, brīvdienās un par simboliskām naudām, jo tev ļoti patīk? Idiote. Dosim, ka tev mācību.
Un ja šī sūdzība ir abstrakta, tad tas tāpēc, ka īsti jau nekas nav skaidrs. Var jau būt, ka nebūs man jāmaksā divi atsevišķi VSAOI, varbūt dāma kļūdījās. Varbūt viss būs lieliski. Varbūt šī valsts negrib iznīcināt kultūras darbiniekus un/vai frīlanserus. Man vakar viena draudzene teica, ka viņa cenšas sarakstes ar VID uztvert kā smadzeņu treniņu. Jā, tā ir tāda FINMIN dāvana, vai ne? Cietie rieksti. Atjautības uzdevumi. Kas nu būs. Attaisi šo sainīti un uzzini, vai tu esi parādā valstij vai tā tev. Nospied EDS nepareizo podziņu un, hei, more nodokļi. Bet tepat blakus ir čeku loterija, varbūt paveiksies tajā.
Mēs tikām cauri Covidam. Bet es nezinu, vai mēs tiksim cauri Reiram vai Kariņa cinismam, ka šis jau sen bija zināms. Nebija. Vēl joprojām jomas profesionāļi - ne VID, ne grāmatveži nevar atbildēt.
Nekas nav zināms. Vien tas, ka mahinētāji turpinās mahinēt - bez AA vai ar. Bet autori? Sens teiciens vēsta - ja tu vari nerakstīt, neraksti.
Es varu nerakstīt.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
