Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem
Ainārs Kadišs01.03.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet parunāt. Visi esam pieraduši pie teiciena „informācijas (informatīvais) karš". Protams, ka tas notiek. Tas ir karš par cilvēku prātiem.
Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem 24/7. Un tas ir, ņemot vērā laikmetu, kurā dzīvojam, tikai normāli. Diemžēl. Jo vara šobrīd nepieder mums. Vara pieder zaglīgiem, melīgiem, bezgala mantkārīgiem un pērkamiem cilvēciņiem. Un viņi to neparko negrib zaudēt. Tādēļ ir tikai "normāli", ka viņi darīs visu, lai to paturētu.
Viņi melos. slēps faktus, izliksies tos neredzam, sagrozīs, vārdu sakot, locīsies kā glumas čūskas, neļaujoties sagrābt sevi pie rīkles. Pret katru, kurš pret viņiem ies, tie izvērsīs saucamā "melnā piāra" kampaņu. Viņiem ir nauda, tādēļ viņi noalgos vairāk vai mazāk talantīgus, bet zemu cilvēcisko kvalitāšu līmeņa, pērkamus žurnālistus.
Varas pārstāvju intereses šobrīd ir tik ļoti pretējas tautas interesēm, ka jebkura piekāpšanās tautas spiedienam ir savu pozīciju, ienākumu un citu privilēģiju zaudēšana. Tādēļ viņi tā pretojas tautas izvirzītajām prasībām. Ja šīs prasības izvirza kāds cilvēks, tad viņi metas virsū šim cilvēkam, viņa prasības atstādami neievērotas. Tas ir sens triks.
LAI NEAPSPRIESTU VĒSTĪJUMU, VARA METAS VIRSŪ VĒSTNIEKAM!
Tas šodien ir noticis arī attiecībā uz mani. Vai esmu teicis, ka esmu nevainojams?! Nē. Vai esmu teicis, ka nekad neesmu darījis kļūdas?! Nē. Varbūt kāds no jums ir perfekts, es neesmu. Bet tas, kas mani, iespējams, nedaudz atšķir no vairuma, ir tas, ka es ļoti mīlu taisnību un patiesību. Un arī godīgumu. Pat tad, kad man tas īstermiņā nav izdevīgi.
Tas ir paradokss, bet esmu ievērojis, ka, jo tīrāku un godīgāku dzīvi tu mēģini dzīvot, jo vairāk kaitini tos, kas tādu nedzīvo. Bet varbūt nekāda paradoksa tur nav. Vienkārši blēdis, zaglis un melis kāda tīrāka cilvēka klātbūtnē ierauga sevi kā spogulī un sajūt diskomfortu. Bet tas savukārt raisa agresiju.
Šodien to redzam notikumu pie MK atspoguļojumā. Tā vietā, lai aktīvi apspriestu piketā izliktās prasības un to ietekmi uz tautas dzīves kvalitāti, aktīvi tiek apspriesti piketa dalībnieki, viņu dzīve, reliģiskā pārliecība, biogrāfija un ģimenes dzīve. Tā ir uzmanības novēršana no galvenā. Protams, tautai ir tiesības zināt arī ko vairāk par dalībniekiem, bet tas ir otršķirīgi. Galvenais, lai protestā paustās prasības tiktu izpildītas. Tad mēs dzīvosim!
Tādēļ aicinu ikvienu atbalstītāju nošķirt graudus no sēnalām, "neieciklēties" protesta dalībnieku personisko dzīvju peripetijās, bet paturēt sev priekšā mūsu visu kopējo mērķi - plaukstošu Latviju, labklājības un miera zemi!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
