Mēs te runājam par VID ģenerāldirektora algu – bet FM konsultante saņem gandrīz 3800 eiro mēnesī
Pietiek lasītājs30.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir izveidojušas biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – Bārenītes) Sabiedriskā labuma piešķiršanas/nepiešķiršanas komisiju (turpmāk – Inkvizīcija), kura nolemj, dot vai nedot Sabiedriskā labuma organizācijas statusu (turpmāk – SLO) Bārenītēm.
Inkvizīciju vada Finanšu ministrijas konsultante Daina Robežniece, kurai alga š. g. jūlijā bija EUR 3769,24. Algas apmērs ir noteikts par viņas „spīdošajiem” darba rezultātiem, izmantojot piemaksu sistēmu un dažādus likumu robus. Ir secināms, ka Inkvizīcija tiek labi barota un varam sagaidīt labus rezultātus, vismaz Eiropas Savienības līmenī.
Kas tad tiek solīts Bārenītēm, kuras būs sekmīgi izgājušas Inkvizīcijas „eksekūciju” vai, latviski runājot, izturējušas morālo pazemojumu un ieguvušas šo SLO statusu?
Inkvizīcija sola divus lielus labumus, nu gluži vai medus mannā:
1. Tiem uzņēmējiem, kuri ziedo Bārenītēm, no ziedotās summas nodoklis tiek samazināts par 85%;
2. Eiropas Savienības fondu projektos – īpašas priekšrocības.
Diemžēl realitāte ir pavisam cita. Latvijā nemaz nav tik daudz uzņēmumu, kuriem ir peļņa, un, ja tāda ir, tad jāņem vērā, ka tikai līdz 20% no peļņas var aprēķināt nodokļa samazinājumu.
Uzņēmuma ienākumu nodoklis ir 15%. Ja gadījumā uzņēmējam gada peļņa ir EUR 10 000, tad maksimālā summa no kuras tiek veikts aprēķins ziedojumam un nodokļa atvieglojumam, ir EUR 2 000. Respektīvi - nodoklis būtu jāmaksā EUR 300, bet faktiski uzņēmējs VID nodokli samaksā EUR 45, un EUR 255 saņem Bārenīte kā „ziedojumu no VID”.
Kurš uzņēmējs vēlēsies ziedot Bārenītei, ja pēc tam VID viņus pārbaudīs? Neviens saprātīgs cilvēks to nekad nedarīs, un EUR 255 dēļ ķēpa ir lielāka nekā Sabiedriskais labums.
Runājot par otro labumu, tad daudzas valsts struktūras, kuras administrē (jeb - trallina) Eiropas Savienības naudu, nemaz nezina, ka biedrībām ir tāda opcija kā SLO. Tas viņām ir kā jaunums, kā jauns alfabēta burts.
Kā piemēru varu minēt Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD), kurš visu atbildību ir uzvēlis Vietējās iniciatīvas grupām (turpmāk – vietējie draugi, radi un kursa biedri) – kādai vietējai rajona biedrībai. LAD tikai apskatās, vai pretendents nav iepriekš tiesāts par terorismu vai tā finansēšanu.
Mēs, dumjā latviešu tauta (turpmāk – pamatiedzīvotāji), neizprotam, cik tas ir augsts līmenis un, ka tas viss nāk no Eiropas Savienības. Neviens normatīvais akts nenosaka, ka vietējiem draugiem, radiem un kursa biedriem būtu jāņem vērā biedrības SLO statuss, tāpēc tas izrādījās kārtējais Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces tukšās čaulītes sindroms vai īsāk sakot „fufelis”, sabiedrības maldinājums.
Tagad par Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces dzīves aprakstu. Apskatot viņas deklarāciju, varam redzēt, ka viņa valsts pārvaldē ir bijusi augstos amatos - un rezultātā mūsu konsultantei krīze, izskatās, ir gājusi naudiskā labumā ar progresīvo līkni. Tā 2015.gadā, krājot algu pie algas, viņa kopā Finanšu ministrijā atalgojumā ir saņēmusi EUR 46 293,34, vidēji mēnesī nopelnot EUR 3857,78.
Mēs te kaut ko strīdamies par VID ģenerāldirektores jauno algu – bet, lūk, kādas algas saņem Finanšu ministrijas konsultants...
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
