Mēs te runājam par VID ģenerāldirektora algu – bet FM konsultante saņem gandrīz 3800 eiro mēnesī
Pietiek lasītājs30.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir izveidojušas biedrībām un nodibinājumiem (turpmāk – Bārenītes) Sabiedriskā labuma piešķiršanas/nepiešķiršanas komisiju (turpmāk – Inkvizīcija), kura nolemj, dot vai nedot Sabiedriskā labuma organizācijas statusu (turpmāk – SLO) Bārenītēm.
Inkvizīciju vada Finanšu ministrijas konsultante Daina Robežniece, kurai alga š. g. jūlijā bija EUR 3769,24. Algas apmērs ir noteikts par viņas „spīdošajiem” darba rezultātiem, izmantojot piemaksu sistēmu un dažādus likumu robus. Ir secināms, ka Inkvizīcija tiek labi barota un varam sagaidīt labus rezultātus, vismaz Eiropas Savienības līmenī.
Kas tad tiek solīts Bārenītēm, kuras būs sekmīgi izgājušas Inkvizīcijas „eksekūciju” vai, latviski runājot, izturējušas morālo pazemojumu un ieguvušas šo SLO statusu?
Inkvizīcija sola divus lielus labumus, nu gluži vai medus mannā:
1. Tiem uzņēmējiem, kuri ziedo Bārenītēm, no ziedotās summas nodoklis tiek samazināts par 85%;
2. Eiropas Savienības fondu projektos – īpašas priekšrocības.
Diemžēl realitāte ir pavisam cita. Latvijā nemaz nav tik daudz uzņēmumu, kuriem ir peļņa, un, ja tāda ir, tad jāņem vērā, ka tikai līdz 20% no peļņas var aprēķināt nodokļa samazinājumu.
Uzņēmuma ienākumu nodoklis ir 15%. Ja gadījumā uzņēmējam gada peļņa ir EUR 10 000, tad maksimālā summa no kuras tiek veikts aprēķins ziedojumam un nodokļa atvieglojumam, ir EUR 2 000. Respektīvi - nodoklis būtu jāmaksā EUR 300, bet faktiski uzņēmējs VID nodokli samaksā EUR 45, un EUR 255 saņem Bārenīte kā „ziedojumu no VID”.
Kurš uzņēmējs vēlēsies ziedot Bārenītei, ja pēc tam VID viņus pārbaudīs? Neviens saprātīgs cilvēks to nekad nedarīs, un EUR 255 dēļ ķēpa ir lielāka nekā Sabiedriskais labums.
Runājot par otro labumu, tad daudzas valsts struktūras, kuras administrē (jeb - trallina) Eiropas Savienības naudu, nemaz nezina, ka biedrībām ir tāda opcija kā SLO. Tas viņām ir kā jaunums, kā jauns alfabēta burts.
Kā piemēru varu minēt Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD), kurš visu atbildību ir uzvēlis Vietējās iniciatīvas grupām (turpmāk – vietējie draugi, radi un kursa biedri) – kādai vietējai rajona biedrībai. LAD tikai apskatās, vai pretendents nav iepriekš tiesāts par terorismu vai tā finansēšanu.
Mēs, dumjā latviešu tauta (turpmāk – pamatiedzīvotāji), neizprotam, cik tas ir augsts līmenis un, ka tas viss nāk no Eiropas Savienības. Neviens normatīvais akts nenosaka, ka vietējiem draugiem, radiem un kursa biedriem būtu jāņem vērā biedrības SLO statuss, tāpēc tas izrādījās kārtējais Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces tukšās čaulītes sindroms vai īsāk sakot „fufelis”, sabiedrības maldinājums.
Tagad par Finanšu ministrijas konsultantes Dainas Robežnieces dzīves aprakstu. Apskatot viņas deklarāciju, varam redzēt, ka viņa valsts pārvaldē ir bijusi augstos amatos - un rezultātā mūsu konsultantei krīze, izskatās, ir gājusi naudiskā labumā ar progresīvo līkni. Tā 2015.gadā, krājot algu pie algas, viņa kopā Finanšu ministrijā atalgojumā ir saņēmusi EUR 46 293,34, vidēji mēnesī nopelnot EUR 3857,78.
Mēs te kaut ko strīdamies par VID ģenerāldirektores jauno algu – bet, lūk, kādas algas saņem Finanšu ministrijas konsultants...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
