Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu
Ilze Jurča05.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Didzis Šmits Facebook raksta: „Draugi, tagad tas ir "oficiāli"! Mēs šodien COVID piesegā piedzīvojam demokrātiskas valsts iekārtas demontāžu. Apzinātu un "tiesisku". Parlaments brīvprātīgi atsakās no savām pilnvarām, un prezidents to akceptē. Tas trakākais ir tajā, ka šodien nebija nepieciešams "Ulmaņa" apvērsums, lai par visu lemtu "ministru kabinets”. Šo ar aktīvu rīcību "paveica" pats parlaments. Sabiedrības vairākums to drīkst neapzināties, bet nožēlojams ir juristu sabiedrības kolektīvais noklusējums! Es apzinos, ka nebūšu kādu laiku saprasts, tikšu izsmiets, bet uzskatu par savu pienākumu šo paust šeit un tagad! Nākamā lielā politiskā cīņa atkal būs par demokrātiju, par brīvību! Tādi laiki.”
D.Šmita minētie mūsu augstākās varas lēmumi un tiem sekojošie likumu grozījumi skaidri mums demonstrē, kā vara mums māca LIKUMU APIET AR LĪKUMU! Īsumā mūsu varnešu piruetes, lai turpinātu ierobežot sabiedrību, var ilustrēt šādi - ja reiz likums neļauj pagarināt ārkārtas stāvokli ilgāk nekā 3+3 mēnešus, bet covidšarādi vajag turpināt, tad ārkārtas stāvokli vara atceļ, bet aizstāj to ar dīvainiem represīviem instrumentiem, kuriem paši lielā steigā mēģina radīt likumisku pamatu, pieņemot likuma grozījumus, kuru leģitimitāte ir apšaubāma. Tas atkal tiek darīts tik nožēlojami ciniski!
Izbrīnu rada tas, ka mūsu valsts gaišie prāti, zinošākie juristi klusē par to, ka viesprezidenta izsludinātie grozījumi likumā "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums" pārkāpj Satversmi un citus likumus, jo ārkārtas stāvoklis ir IZBEIGTS, bet ierobežojumus un represijas mēģina leģitimizēt caur citu, manuprāt, hierarhiski zemāku par likumu, kas regulē ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.
Kāds pamats ŠOBRĪD būtu cilvēktiesību ierobežojumiem, komercdarbības un citiem ierobežojumiem? Un kāpēc likumdevēja vara ar šiem dīvainajiem grozījumiem faktiski tiek nodota izpildvarai?
Jau ārkārtas stāvokļa laikā Satversmē noteiktās cilvēktiesības tika ierobežotas, lai gan speciālais likums, kas regulē kārtību, kādā varai jārīkojas ārkārtas situācijās valstī, noteica, ka to varēja darīt tikai ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem pasākumiem. Tas varai bija jāpamato, nevis jāaizstāj ar dažu runājošo galvu regulāru muldēšanu.
Atgādināšu, ka saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3.pantu:
(1) Visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa atcelšanu vai šiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem noteiktā termiņa beigām.
(2) Valsts institūcijām nav tiesību noraidīt personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu, ja tādi rodas saistībā ar ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanu, pamatojot noraidījumu ar īpašā tiesiskā režīma apstākļiem.
Jācer, ka vismaz nepieņems un neizsludinās grozījumus šajā likumā, kas liegtu personām vērsties pret valsti ar prasījumiem par nodarīto kaitējumu.
P.S. Un nemēģiniet man aizbāzt muti, atsaucoties uz Satversmes 116.pantu, ka cilvēka pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, sabiedrības drošību un labklājību, jo līdz šim vara neko no šī ar pārbaudāmiem un ticamiem argumentiem nav pierādījusi.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
