Mēs neesam zagļi, tas jums tikai tā izskatās
Andris Rubins, NORD DDB Riga direktors*21.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 12.jūlijā tika uzsākta reklāmas kampaņa "Bez vakcīnas nav uzvaras!", kuras mērķis ir veicināt vakcinēšanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Tās ietvaros tiek izvietotas video reklāmas, audio reklāmas, sociālo mediju video reklāmas un vides reklāmas par fokusētu dažādu iedzīvotāju mērķa grupu uzrunāšanu par vakcinēšanos pret Covid-19.
Kampaņas pasūtītājs ir Veselības ministrija, tā īstenota, pateicoties Eiropas Sociālā fonda finansējumam, kampaņu izstrādājusi NORD DDB Riga komanda*. Ņemot vērā publiski izskanējušos jautājumus par vizuālā risinājuma līdzību ar ASV vides reklāmas plakātu sēriju, vēlamies dot detalizētāku izklāstu par radošā risinājuma pamatojumu.
Tā kā Covid-19 vīruss skāris visu pasauli, tad simtiem un pat tūkstošiem radošo komandu paralēli visā pasaulē strādā pie viena uzdevuma - jaunu ziņu un komunikācijas materiālu radīšanas, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties.
Viens no veidiem, kā skatīties uz šo vīrusu, ir cīņa vai karš. Nevis cīņa starp dažādām cilvēku grupām, kas tic vai netic COVID-19 bīstamībai un vakcīnu efektivitātei, bet gan cīņa, kurā mums visiem ir viens, draudīgs un nāvējošs pretinieks - COVID-19 vīruss. Tāpēc daudzas valstis visā pasaulē šobrīd meklē veidus, kā iedrošināt iesaistīties šajā cīņā pret vīrusu un vakcinēties.
Viens no pasaulē ikoniskākajiem, vēsturiskākajiem un iedrošinošākajiem plakātiem ir J. Howard Miller 1943.gadā Otrā pasaules kara laikā radītais plakāts ar vēstījumu "We can do it". Reklāmā bieži tiek izmantotas kultūras un vēstures atsauces, un ir tikai loģiski, ka šis slavenais plakāts kļuvis par iedvesmas avotu vairāku valstu komunikācijas veidotājiem cīņā jeb karā pret Covid-19.
Latvijas gadījumā tas ieguvis jaunu saukli, kas balstīts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka 3. rotas karoga uzrakstu "Bez cīņas nav uzvaras", bet plakātos izmantotie tēli atspoguļo dažādas sabiedrības grupas, kuras šajā kampaņā vēlamies uzrunāt - seniorus, skolotājus, sportistus, kultūras jomas darbiniekus, ceļotājus, jauniešus un citas auditorijas.
Kampaņas vizuālie risinājumu veidoti nacionālā romantisma stila un stilizētas propagandas sajaukumā, pielāgojot tos dažādām mērķauditorijām, lai pozitīvi un nedaudz pašironiski uzrunātu iespējami plašāku iedzīvotāju loku.
* Interesanti, ka Veselības ministrijas oficiālajā paziņojumā minēta pilnīgi cita kompānija – DDB Worldwide Latvia.
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
