Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdei sniegt paskaidrojumu par nekvalitatīvu sinhrono tulkojumu 3. novembra LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums”. LTV uzdots arī sniegt skaidrojumu par veiktajām un plānotajām darbībām LTV iekšējās kvalitātes vadības nodrošināšanas procesos, lai novērstu līdzīgus situācijas nākotnē, tajā skaitā arī izvērtēt nepieciešamību pārskatīt līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju, informē Padomes priekšsēdētāja vietniece Sanita Upleja-Jegermane.

Padome ir saņēmusi sūdzības, kā arī LTV ir publiski jau atzinusi, ka 2022. gada 3. novembrī LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” tika rādīta intervija ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu, kuras sinhronais tulkojums no angļu valodas latviešu valodā bija nekvalitatīvs.

Padome novērtē LTV operatīvo rīcību, atzīstot nekvalitatīvo darbu un operatīvi izplatot interviju oriģinālvalodā un ar subtitriem latviešu valodā, kā arī 4. novembrī LTV izplatīto paziņojumu: “LTV 3. novembra raidījuma "Šodienas jautājums" intervijas ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu tulkošanu veica iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēts komersants, kura sniegums diemžēl neatbilda LTV kvalitātes prasībām. Atvainojamies skatītājiem!”

4. novembrī Padome uzklausīja mutisku LTV valdes locekļa Kaspara Odiņa skaidrojumu par veiktajām darbībām minētās intervijas sagatavošanā un līdzšinējo sadarbību ar tulkošanas ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus Padome uzdevusi LTV valdei sniegt rakstisku paskaidrojumu par notikušā apstākļiem un atbildīgajiem, kā arī rakstisku skaidrojumu par veiktajām un plānotajām darbībām LTV iekšējās kvalitātes vadības nodrošināšanas procesos, lai novērstu līdzīgus situācijas nākotnē, tajā skaitā arī izvērtēt nepieciešamību pārskatīt līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju.

Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) 17. pantā noteiktajam viena no Padomes funkcijām ir uzraudzīt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību SEPLPL noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, tajā skaitā SEPLPL 3. pantā paredzētajam, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.

Attēlā – SEPLP vadītājs, bijušais prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis

Novērtē šo rakstu:

29
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi