Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība
SEPLP04.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) valdei sniegt paskaidrojumu par nekvalitatīvu sinhrono tulkojumu 3. novembra LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums”. LTV uzdots arī sniegt skaidrojumu par veiktajām un plānotajām darbībām LTV iekšējās kvalitātes vadības nodrošināšanas procesos, lai novērstu līdzīgus situācijas nākotnē, tajā skaitā arī izvērtēt nepieciešamību pārskatīt līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju, informē Padomes priekšsēdētāja vietniece Sanita Upleja-Jegermane.
Padome ir saņēmusi sūdzības, kā arī LTV ir publiski jau atzinusi, ka 2022. gada 3. novembrī LTV1 raidījumā “Šodienas jautājums” tika rādīta intervija ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu, kuras sinhronais tulkojums no angļu valodas latviešu valodā bija nekvalitatīvs.
Padome novērtē LTV operatīvo rīcību, atzīstot nekvalitatīvo darbu un operatīvi izplatot interviju oriģinālvalodā un ar subtitriem latviešu valodā, kā arī 4. novembrī LTV izplatīto paziņojumu: “LTV 3. novembra raidījuma "Šodienas jautājums" intervijas ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīni Lagardu tulkošanu veica iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēts komersants, kura sniegums diemžēl neatbilda LTV kvalitātes prasībām. Atvainojamies skatītājiem!”
4. novembrī Padome uzklausīja mutisku LTV valdes locekļa Kaspara Odiņa skaidrojumu par veiktajām darbībām minētās intervijas sagatavošanā un līdzšinējo sadarbību ar tulkošanas ārpakalpojuma sniedzēju. Vienlaikus Padome uzdevusi LTV valdei sniegt rakstisku paskaidrojumu par notikušā apstākļiem un atbildīgajiem, kā arī rakstisku skaidrojumu par veiktajām un plānotajām darbībām LTV iekšējās kvalitātes vadības nodrošināšanas procesos, lai novērstu līdzīgus situācijas nākotnē, tajā skaitā arī izvērtēt nepieciešamību pārskatīt līgumu ar ārpakalpojuma sniedzēju.
Atbilstoši Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (SEPLPL) 17. pantā noteiktajam viena no Padomes funkcijām ir uzraudzīt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kontrolējot tās atbilstību SEPLPL noteiktajiem sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatprincipiem, tajā skaitā SEPLPL 3. pantā paredzētajam, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi savas programmas un pakalpojumus veido atbilstoši augstām ētikas un kvalitātes prasībām, nodrošinot žurnālistikas izcilību un ievērojot visaugstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus.
Attēlā – SEPLP vadītājs, bijušais prezidenta preses sekretārs Jānis Siksnis
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
