Mēs esam kaut kur ar kaut ko vērsušies, bet iesniegumus nepubliskosim un neatklāsim, kam un ko prasām!
Jaunā Vienotība25.04.2024.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība ir vērsusies pie Latvijas Republikas vēlēšanu uzraugošajām iestādēm ar lūgumu vērtēt un izmeklēt 2024. gada 24. aprīļa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušos apgalvojumus no uzņēmuma SIA “SOAAR” valdes locekļa Renāra Kadžuļa puses par iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu procesa un rezultātu ietekmēšanu.
Apvienība kategoriski iestājas par tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem un uzskata, ka šobrīd publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi pieprasa tūlītēju reakciju no visām vēlēšanu procesā iesaistītajām iestādēm un drošības dienestiem.
Tāpat uzsveram, ka partija Vienotība noraida, ka būtu veikusi kādas darbības, kuras varētu tulkot kā spiediena izdarīšanu pret uzņēmējiem. Nav zināmi apsvērumi, kāpēc šādas pretenzijas parādījušās tieši šobrīd un ar mediju starpniecību. Informējam, ka SIA “SOAAR” nav vērsies pie partijas Vienotība par jebkādām nenokārtotām saistībām. Ne pirms gada, ne diviem. Tikai šobrīd – īsi pirms vēlēšanām un ar mediju starpniecību.
Apvienība norāda un uzsver, ka uzņēmuma SIA “SOAAR” valdes locekļa R. Kadžuļa publiski paustie apgalvojumi ir nopietnas apsūdzības par Latvijas Satversmē nostiprināto demokrātisko procedūru ietekmēšanas mēģinājumu. Šādi apgalvojumi būtiski grauj jebkādu sabiedrības uzticību godīgai, tiesiskai un demokrātiskai vēlēšanu sistēmai, tādēļ ir nepieciešama nekavējoša šo apgalvojumu padziļināta pārbaude un vēlēšanu procesa uzraugošo iestāžu izmeklēšana, lai novērstu jebkādas šaubas par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti vai sauktu pie atbildības personas, kas prettiesiski ir iejaukušās vēlēšanu procesā un rezultātos.
“Demokrātija un tiesiskums ir mūsu partiju apvienības, kā arī kopumā sabiedrības pamatvērtības, tādēļ mēs esam mobilizējušies, lai darītu visu iespējamo apdraudējuma novēršanai un patiesības noskaidrošanai,” saka partijas Vienotība ģenerālsekretāre Signe Jantone.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
