Mēs esam kaut kur ar kaut ko vērsušies, bet iesniegumus nepubliskosim un neatklāsim, kam un ko prasām!
Jaunā Vienotība25.04.2024.
Komentāri (61)
Iesaki rakstu: 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība ir vērsusies pie Latvijas Republikas vēlēšanu uzraugošajām iestādēm ar lūgumu vērtēt un izmeklēt 2024. gada 24. aprīļa raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušos apgalvojumus no uzņēmuma SIA “SOAAR” valdes locekļa Renāra Kadžuļa puses par iespējamu 2014. gada Saeimas vēlēšanu procesa un rezultātu ietekmēšanu.
Apvienība kategoriski iestājas par tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem un uzskata, ka šobrīd publiskajā telpā izskanējušie apgalvojumi pieprasa tūlītēju reakciju no visām vēlēšanu procesā iesaistītajām iestādēm un drošības dienestiem.
Tāpat uzsveram, ka partija Vienotība noraida, ka būtu veikusi kādas darbības, kuras varētu tulkot kā spiediena izdarīšanu pret uzņēmējiem. Nav zināmi apsvērumi, kāpēc šādas pretenzijas parādījušās tieši šobrīd un ar mediju starpniecību. Informējam, ka SIA “SOAAR” nav vērsies pie partijas Vienotība par jebkādām nenokārtotām saistībām. Ne pirms gada, ne diviem. Tikai šobrīd – īsi pirms vēlēšanām un ar mediju starpniecību.
Apvienība norāda un uzsver, ka uzņēmuma SIA “SOAAR” valdes locekļa R. Kadžuļa publiski paustie apgalvojumi ir nopietnas apsūdzības par Latvijas Satversmē nostiprināto demokrātisko procedūru ietekmēšanas mēģinājumu. Šādi apgalvojumi būtiski grauj jebkādu sabiedrības uzticību godīgai, tiesiskai un demokrātiskai vēlēšanu sistēmai, tādēļ ir nepieciešama nekavējoša šo apgalvojumu padziļināta pārbaude un vēlēšanu procesa uzraugošo iestāžu izmeklēšana, lai novērstu jebkādas šaubas par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti vai sauktu pie atbildības personas, kas prettiesiski ir iejaukušās vēlēšanu procesā un rezultātos.
“Demokrātija un tiesiskums ir mūsu partiju apvienības, kā arī kopumā sabiedrības pamatvērtības, tādēļ mēs esam mobilizējušies, lai darītu visu iespējamo apdraudējuma novēršanai un patiesības noskaidrošanai,” saka partijas Vienotība ģenerālsekretāre Signe Jantone.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
