Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Septembra pirmajā nedēļā vairākos ugunsgrēkos tika izpostīta lielākā no Grieķijas Lesbas salā esošajām nometnēm - Morijas nometne, kurā tiek lēsts, ka dzīvoja ap 13 000 patvēruma meklētāju. Šo nometni starptautiskās organizācijas un cilvēktiesību aktīvisti jau iepriekš bija apzīmējuši kā “bumbu ar laika degli” - tā bija pārapdzīvota, ar nepiemērotiem higiēnas apstākļiem, turklāt daudzi patvēruma meklētāji tajā bija pavadījuši jau vairākus gadus, gaidot lēmumu par viņu patvēruma statusu Grieķijā vai pārmitināšanas iespējām.

Pēc vairākiem ugunsgrēkiem nometne šobrīd nav apdzīvojama, un tās iemītnieki meklē naktsmājas tuvējos parkos, šķērsielās un pat kapsētās. Jau tā nepiemērotie sadzīves apstākļi nostādījuši patvēruma meklētājus vēl neapskaužamākā situācijā. Reaģējot uz notikušo, jaunizveidotās nometnēs iespējams izmitināt vien apmēram 3000 patvēruma meklētāju. Grieķijas valdība ir norādījusi, ka tā nespēj viena pati tikt galā ar nelaimes sekām.

15.septembrī savā runā par Stāvokli Eiropas Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norādīja: “Morijas nometnes attēli ir sāpīgs atgādinājums, ka Eiropai jāspēj būt vienotai. Visiem ir jāpieliek roka un jāuzņemas atbildība (...).”

Latvijas pilsoņi nu jau pirms 17 gadiem nobalsoja par dalību Eiropas Savienībā. Esam baudījuši priekšrocības, ko mums sniedz šī dalība. Vienlaikus uzskatām, ka Latvija ir gatava un var uzņemties vairāk atbildības kopīgu izaicinājumu risināšanā, izrādīt solidaritāti ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un atbalstu vispārējai cilvēcībai.

ES Pārvietošanas programma, kuras laikā Latvija uzņēma 374 patvēruma meklētājus, ir noslēgusies. Latvija savu dalību šajā programmā noslēdza 2018.gada septembrī - pirms diviem gadiem. Vienlaikus visi Pārvietošanas programmas laikā izstrādātie uzņemšanas un integrācijas atbalsta pasākumi turpinās, tajā skaitā sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojums un nodarbinātības veicināšanas pasākumi. Tāpat jānorāda, ka tika izremontētas telpas Patvēruma meklētāju centrā. Tātad Latvijas rīcībā ir gan pieredze, gan resursi patvēruma meklētāju uzņemšanai.

Morijas iemītnieki ir patvēruma meklētāji, kuri gaida lēmumu par savu starptautiskās aizsardzības statusu. Viņi jau atrodas ES teritorijā un ir pieprasījuši starptautisko aizsardzību saskaņā ar ES un starptautiskiem normatīviem aktiem. Valsts, kurā viņi šobrīd atrodas, ir atzinusi, ka nespēj viena tikt galā ar šāda veida slogu un lūgusi palīdzību.

Lai gan atzinīgi vērtējama Latvijas palīdzība, atbildot uz Grieķijas lūgumu Eiropas Savienības Civilās aizsardzības sistēmā, nosūtot nestuves un segas, tas nav pietiekami vai pat atbilstoši pašreizējai situācijai salā, kurā trūkst infrastruktūras un mītņu. Taču pie mums, Latvijā, palīdzību patvēruma meklētājiem varam sniegt, izmantojot jau esošos resursus - gan infrastruktūras, gan atbalsta resursus.

Uzskatām, ka Latvijai ir jāizrāda solidaritāte cilvēkiem, kuri palikuši bez pajumtes tepat Eiropā. Kā liecina pēdējo piecu gadu pieredze, Latvija tam ir pilnībā gatava, mums ir nepieciešamā pieredze, zināšanas un resursi. Vienlaikus vēlamies norādīt, ka “Gribu palīdzēt bēgļiem” un citas nevalstiskās organizācijas ir gatavas palīdzēt šajā procesā ar brīvprātīgo darbu, piesaistot ziedojumus un cita veida palīdzību, kā to esam darījuši līdz šim. Vienlaikus aicinām Jūs veltīt laiku šī jautājuma apspriešanai.

Eiropas vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, ir arī Latvijas vērtības. Mēs varam tās kopīgi īstenot solidarizējoties ar tiem, kam mūsu palīdzība ir patiesi nepieciešama.

* Kustība „Gribu palīdzēt bēgļiem”, Iekļaujošas sabiedrības fonds “Make Room", Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS”, Radošā apvienība jauniešiem TREPES, Nevalstiskā organizācija “Europeans for Humanity”, Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, Latvijas Cilvēktiesību centrs, Kustība #vieglipalīdzēt

Novērtē šo rakstu:

5
146

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi