Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt: partijas “Likums un kārtība” valdes paziņojums par Krīzes vadības padomes lēmumiem
Partijas Likums un kārtība valde19.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2021. gada 18. oktobrī Krīzes vadības padome (KVP) Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā nolēma atbalstīt virkni Veselības ministrijas sagatavotos ieteikumus Covid19 izplatības ierobežošanā. Šajā sakarā vēlamies paziņot:
- Nepieciešamība lemt par tik stingriem, Latvijas ekonomiku un izglītības sistēmu degradējošiem pasākumiem ir sekas tam, ka, neskatoties uz laika rezervi un gandrīz neierobežotiem finanšu resursiem, Ministru kabinets un Krišjānis Kariņš tā arī nav spējuši nostiprināt veselības aprūpes sistēmu pret Covid19 pandēmijas izraisīto pacientu pieplūdumu. KVP lēmums skaidri parāda, ka simtiem miljonu veselības aprūpē ieguldītās Latvijas nodokļu maksātāju naudas faktiski tikusi izsaimniekota;
- Uzskatām, ka KVP ieteiktie stingrie pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi nedos būtisku ietekmi uz saslimstības un hospitalizācijas rādītājiem. Pirmkārt, tāpēc, ka līdzvērtīgi pasākumi nav bijuši rezultatīvi nekur pasaulē, taču galvenokārt tāpēc, ka ierobežojumi primāri attiecas uz personām līdz 60 gadu vecumam, savukārt smagai slimības gaitai pakļautas personas pēc šī vecuma sliekšņa. Arī vakcinācijas aptveres rādītāji nepārprotami runā par labu gados jaunākām un ārpus riska grupām esošām personām;
- KVP ieteikumu galvenais mērķis ir radīt iespaidu par politiķu izlēmīgu rīcību. To auditorija ir vēlētājs, ne veselības aprūpes sistēma. Kā saprotams no preses konferences pēc KVP sēdes, slimnīcu kapacitātes palielināšana vai ģimenes ārstu iesaiste cīņā ar slimību nav pat bijusi apspriežamo jautājumu sarakstā. Tā vietā tieslietu ministrs Jānis Bordāns kā vienu no iespējamiem krīzes risinājumiem atļāvās piedāvāt varas nodošanu armijas rokās.
18.oktobra vairāku stundu garā KVP sēde ir viens no daudzajiem pierādījumiem tam, ka Krišjānis Kariņš nav spējīgs un cienīgs vadīt Ministru kabinetu Latvijas sabiedrības interesēs. Aicinām viņu beidzot uzņemties atbildību un atzīt to, par ko vairāku mēnešu garumā runā Latvijas pilsoņu vairākums.
Mēs aicinām Krišjāni Kariņu demisionēt.
Tā būtu vīrišķīga un godīga rīcība, un, ņemot vērā Ministru kabineta rīcības minimālo ietekmi uz veselības aprūpi, šim solim nebūs arī negatīvu seku tālākajā cīņā ar Covid19. Mūsuprāt, valdības demisija kā kļūdu atzīšana būtu svarīgs solis, lai panāktu lūzumu sabiedrības kritiskajā attieksmē pret valsts varas centieniem slimības izplatību ierobežot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
