Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par tiesas blakuslēmumu, kas aicina policiju izvērtēt kriminālprocesa sākšanu par rīcību ar “apsaimniekoto” mantu
PIETIEK08.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts: Šveices juristam Rūdolfam Meroni vēl gadiem ilgi nebūs jāuztraucas par Rīgas apgabaltiesas šā gada 22. februāra blakuslēmumu Aivara Lemberga krimināllietā, uzdodot Valsts policijai izvērtēt, vai pret R. Meroni uzsākams kriminālprocess par tiesas 2020. gada 17. augusta lēmuma nepildīšanu saistībā ar viņa „apsaimniekoto”, bet faktiski izsaimniekoto mantu. Iemesls – šis blakuslēmums vēl nemaz nav stājies spēkā.
“Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 533. panta pirmo daļu tiesas kolēģija nolēma: krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 pieņemt blakus lēmumu un informēt Valsts policiju par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem - par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020. gada 17. augusta lēmuma neizpildīšanu-, jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret Rūdolfu Meroni par Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Blakus lēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu,” teikts tiesas pieņemtajā blakuslēmumā.
Taču četrarpus mēnešu laikā lēmums policijai nav un vēl ilgi netiks nosūtīts. „Lēmums nav nosūtīts, jo nav stājies likumīgā spēkā un to var pārsūdzēt kopā ar spriedumu,” – šādu atbildi uz jautājumu, kādu iemeslu dēļ Rīgas apgabaltiesa nav nosūtījusi Valsts policijas blakuslēmumu, sniedz apgabaltiesas priekšsēdētājas palīdze juridiskās lingvistikas jautājumos Anna Lange.
Tā kā ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts, tad tiesas blakuslēmums Valsts policijai netiks nosūtīts, visticamākais, ne tikai mēnešiem, bet pat gadiem ilgi, un visu šo laiku R. Meroni vismaz šajā sakarā nebūs jāuztraucas par to, ka sakarā ar izvairīšanos no mantas nodošanas viņam var draudēt kādas kriminālas nepatikšanas.
Turklāt pat tad, ja kādreiz lēmums tomēr stāsies spēkā, Valsts policija nolems sākt kriminālprocesu un tas sasniegs tiesu, R. Meroni var īpaši neuztraukties. Krimināllikuma 296. panta pirmajā daļā par tiesas lēmuma nepildīšanu minēts: “Par tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai tas pēc likuma vai uzlikta uzdevuma bija jāizpilda, - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”
Līdz ar to R. Meroni nekas netraucē turpināt šajā jautājumā turpināt vazāt Latvijas iestādes aiz deguna - par to bezpalīdzīgumu Pietiek rakstījis jau vairākkārt – un „apsaimniekot” vēl neizsaimniekoto un īpašumtiesības nemainījušo mantu, kurai saskaņā ar tiesas spriedumu (ja nākamās instances nemainīs apgabaltiesas nolēmumu) it kā vajadzētu nonākt valsts īpašumā.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
