Iesaki rakstu: 
Atklātībā nākuši dokumenti liek domāt, ka Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kas ar Ģenerālprokuratūras atbalstu un tiesas akceptu ir iespējamās Aivara Lemberga mantas (galvenokārt dažādu ārzonas un pašmāju uzņēmumu kapitāldaļu) pārvaldītājs, bez tiesas piekrišanas pārcēlis „tālāk no acīm” AS Ventbunkers – viena no nozīmīgākajiem Ventspils tranzītuzņēmumiem – akciju kontrolpaketi.
Pietiek rīcībā nonākušais AS Ventbunkers akcionāru reģistra aktuālais izraksts rāda, ka no 48 040 Ventbunkera akciju 17 160 akciju (ar kurām, cik zināms, Lembergs un viņa oponenti var rīkoties tikai kopēji, ko tad arī izmanto Meroni) oficiālais turētājs nu ir Nīderlandē reģistrētais Stichting Administratiikantoor WTCA: uz tā vārda reģistrētas akcijas 2,718 miljonu latu nominālvērtībā.
Kā liecina tā saukto „Lemberga oponentu” pārstāvju teiktais, šī Nīderlandē reģistrētā struktūra atrodas tiešā Meroni pārraudzībā. Šveices advokāts pat esot neoficiāli paziņojis, ka tas darīts ar nodomu, - lai „oponenti” netiktu pie akcijām ar dažādu tiesas prāvu palīdzību, kuras, kā zināms, pēdējos gados risinās ar mainīgām sekmēm.
Savukārt pašiem „oponentiem” Ventbunkerā oficiāli pieder tikai tīrie sīkumi: tā Olafa Berķa SIA Kement saskaņā ar akcionāru reģistra izrakstu pieder 6405 akcijas, Oļega Stepanova AS Topmar Baltic Investments – 6408 akcijas, ārzonas kompānijai Yelverton Investment B.V. – 750 akciju, AO Optima Management – 666 akcijas, IAG Industrieanlagen GmbH – 4611 akcijas, SIA IAG – 1729 akcijas, bet AS Investment Activity – 134 akcijas.
Lembergu ģimenes pārstāvjiem oficiāli Ventbunkerā pieder tikai 131 akcija, no kā izmantojamas ir tikai 65 Līgai Lembergai piederošās akcijas: otras 65 akcijas, kas pieder viņas brālim Anrijam Lembergam, un viena Aivaram Lembergam piederošā akcija ir arestētas.
Nīderlandes Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka Stichting Administratiikantoor WTCA oficiālie īpašnieki ir labi paslēpušies, - viņu pēdas pazūd Nīderlandes Antiļu salās.
Pagaidām nav skaidrs, kā šī Ventbunkera akciju turētāja maiņa var ietekmēt to statusu, taču būtiski, ka Rīgas apgabaltiesa, bez kuras atļaujas šāda maiņa it kā nevarētu notikt, par to vispār nav lietas kursā.
„Šāds pieprasījums nav bijis. Līdz ar to atļauja arī nav dota. Vairāk neko pateikt nevarēšu. Bijuši daudzi un dažādi pieprasījumi, bet šāds nav bijis,” Pietiek apliecināja tā saukto Lemberga krimināllietu izskatošā tiesneša Borisa Geimana palīdze Gunta Losāne:
Paša Meroni skaidrojumu Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
