Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bēdīgi slavenā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni slēpti kontrolētā uzņēmuma Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, kuram tiesa nesen piesprieda samaksāt viņa piekrāptajam uzņēmumam LDz Cargo gandrīz 70 tūkstošus eiro, cietis vēl vienu sakāvi tiesā, - Latgales priekšpilsētas tiesa nolēmusi noraidīt viņa pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā.

Pirms trim gadiem - 2016. gada 10. jūnijā LDz Cargo  ārkārtas dalībnieku sapulce pieņēma lēmumu par Bremzes atsaukšanu no Prasītāja valdes priekšsēdētāja amata, un  LDz Cargo  un Māris Bremze noslēdza vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigšanu – “Nekonkurēšanas vienošanos”.

Bremzes parakstītais dokuments arī paredzēja viņam aizliegumu nodibināt darba tiesiskās attiecības ar LDz Cargo konkurentiem, un par to viņam tika paredzēta iespaidīga atlīdzība: „Noteikt Mārim Bremzem atlīdzību 4 086 EUR mēnesī (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), attiecīgi kopsummā par 24 mēnešiem 98 064 EUR (pirms piemērojamo nodokļu ieturējuma), par nekonkurēšanas ierobežojuma ievērošanu.”

Taču jau četrus mēnešus pēc „Nekonkurēšanas vienošanās” noslēgšanas - 2016. gada 30. septembrī Bremze paša parakstīto dokumentu un tajā izteiktos solījumus nolēma neievērot un tika reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā kā Meroni kontrolētās AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Kā Pietiek jau aprakstījis, Lursoft datu bāze rāda, ka Bremzes vadītais AS Baltijas ekspresis ir viens no Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem, kuri, ignorējot Latvijas normatīvo aktu prasības naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, vēl joprojām nav atklājuši savu patieso labuma guvēju sarakstu.

Par to, ka Baltijas ekspresi kontrolē tieši Meroni, nekādu šaubu nav, - Šveices advokāts ieņem uzņēmuma padomes priekšsēdētāja amatu, bet padomē vēl ir viņa tuvā paziņa Lidija Hitričenko un rīkojumu izpildītājs Aivars Gobiņš.

Šā gada 10. jūnijā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma piedzīt no „Meroni menedžera” kopumā 69 545 eiro, savukārt 16. jūlijā tā pati tiesa ir nolēmusi noraidīt Bremzes pieteikumu un atteikt papildsprieduma taisīšanu šajā civillietā. Pietiek šodien publicē šo tiesas lēmumu pilnā apmērā.

LĒMUMS Rīgā 2019. gada 16. jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Zemmere ar tiesas sēdes sekretāri S.Pavļuku, piedaloties zvērinātam advokātam L.Rasnačam, atklātā tiesas sēdē izskatīja Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu civillietā Nr.C24160116

 SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu prasība apmierināta daļēji, pretprasība noraidīta.

Spriedumā noteikts termiņš tā pārsūdzēšanai 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2019. gada 10. jūnija.  Tādējādi sprieduma pārsūdzēšanas termiņa pēdējā diena ir 2019. gada 1. jūlijs.

[2] 2019. gada 1. jūlijā tiesā saņemts Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikums par papildsprieduma taisīšanu civillietā.

Pieteikumā norādīts, ka pretprasībā Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” pieteica lūgumu piedzīt par labu Mārim Bremzem un AS “Baltijas Ekspresis” no LDZ CARGO visus tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus. Šajā civillietā 27.11.2017. Māris Bremze un AS “Baltijas Ekspresis” iesniedzis blakus sūdzību, par kuru tika samaksāta valsts nodeva. 2019. gada 30. aprīļa tiesas sēdē ticis iesniegts Atbildētāju pieteikums par tiesāšanās izdevumiem, kam tika pievienoti divi rēķini, kas pierāda, ka AS “Baltijas Ekspresis” par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību šajā lietā bijuši izdevumi 32 281,59 EUR apmērā.

Pieteikumā norādīts, ka no sprieduma redzams, ka prasītāja prasījumi, kas bija vērsti pret AS “Baltijas Ekspresis” tika pilnībā noraidīti un to tā var secināt, ka prasītāja prasība pret AS “Baltijas Ekspresis” ir pilnībā noraidīta.

Pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 44.panta trešo daļu tiesai bija jāpiedzen no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” gan samaksātos tiesas izdevumus, gan arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus, taču tiesa spriedumā nav nospriedusi piedzīt no LDZ CARGO par labu AS “Baltijas Ekspresis” tiesas izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus par advokāta palīdzību 32 281,59 EUR, kas ar pamats taisīt lietā papildspriedumu.

Pamatojoties uz norādīto un Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas 2.punktu pieteikumā pieteikts lūgums par papildsprieduma lietā taisīšanu.

[3] 2019. gada 3. jūlijā lietas dalībniekiem paziņots par pieteikuma par papildsprieduma lietā taisīšanu izlemšanu tiesas sēdē atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta otrās daļas, 21 un 22 daļas, un 201.panta trešās daļas prasībām.

[4] 2019. gada 3. jūlijā tiesā saņemts SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojums par 28.06.2019. pieteikumu par papildsprieduma lietā taisīšanu, kurā norādīts, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, jo Atbildētāji nepareizi interpretē Civilprocesa likuma 201.pantā ietvertā papildsprieduma jēgu, kā arī ignorē spriedumā norādīto tiesas argumentāciju.

[5] Tiesas sēdē zvērināti advokāti O,Jonāns un E.Čakste nebija ieradušies. Par pieteikuma izskatīšanu tiesas sēdē tiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.  Atbilstoši Civilprocesa likuma 201.panta trešajai daļai lietas dalībnieku neierašanās nav šķērslis pieteikuma izlemšanai.

Tiesas sēdē zvērināts advokāts L.Rasnačs pieteikumu neatzina par pamatotu, lūdza noraidīt.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausījusi SIA “LDZ CARGO” pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi pieteikumā norādīto un civillietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir atsakāma papildsprieduma lietā taisīšana.

[6.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja: 1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

[6.2] Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019. gada 10. jūnija spriedumu nospriests:

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļu par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 57 256,00 EUR (piecdesmit septiņi tūkstoši divi simti piecdesmit seši euro) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. 8 807,76 EUR  (astoņi tūkstoši astoņi simti septiņi eiro un 76 centi) apmērā.

Piedzīt no Māra Bremzes par labu SIA “LDZ Cargo” valsts nodevu 1 801,71 EUR (viens tūkstotis astoņi simti viens eiro un 71 cents) apmērā, kancelejas nodevu 30,62 EUR (trīsdesmit euro un 62 centi) apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1 651,59 EUR (viens tūkstotis seši simti piecdesmit viens euro un 59 centi) apmērā. [..]

Noraidīt prasību daļā par izmaksātās atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu daļas piedziņu no Māra Bremzes par laika periodu no 01.10.2016. – 10.06.2018. 25 826,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par vienošanās iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu no Māra Bremzes 81 720,00 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā par nodokļu veidā nomaksātu zaudējumu 10 385,06 EUR apmērā piedziņu no Māra Bremzes.

Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu par laiku no 01.10.2016. – 24.04.2019. piedziņu no Māra Bremzes 5 288,31 EUR apmērā.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par  Konkurences likuma 18.panta otrās daļas ģenerālklauzulas un trešās daļas 4.punkta pārkāpuma konstatēšanu  AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, darbībās.

Noraidīt prasību daļā pret AS “Baltijas Ekspresis”, reģistrācijas Nr.412103009997, par negodīgas konkurences aizlieguma sakarā zaudējumu 500 000 EUR apmērā piedziņu.

[6.3] Pieteikumā norādīts, ka spriedumā nav izlemts jautājums par tiesas izdevumu un ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību 32 281,50 EUR atlīdzināšanu AS “Baltijas Ekspresis”.

 Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Konkrētajā civillietā prasība tika apmierināta daļēji, pretprasība pilnībā tika noraidīta. Tiesas ieskatā ir nošķirama prasība no prasījuma. Prasībā var tikt ietverti viens vai vairāki savstarpēji saistīti prasījumi. Lai atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai piespriestu ar lietas vešanu saistītos izdevumus no prasītāja par labu atbildētājam, tad prasībai jātiek noraidītai, kas konkrētajā lietā nav. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014. gada 31. oktobra spriedumā lietā SKC-2768/2014 pausta tēze, ka ņemot vērā pretprasības institūta būtību, Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteiktais par to, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam tulkojams paplašināti un ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad noraidīta pretprasība.

Iepazīstoties ar tiesas spriedumu ir konstatējams, ka tā 31.lapas pusē tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesas izdevumu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu par labu Atbildētājiem atzīstot, ka norādītie izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi.

Civilprocesa likuma komentāros pie 201.panta norādīts, ka tiesas spriedumam jābūt pilnīgam (izsmeļošam) un galīgam. Ja tiesa tomēr savā spriedumā nav devusi atbildi uz visiem pieteiktajiem un tiesas sēdē apspriestajiem prasījumiem, tad šādu trūkumu var novērst taisot papildspriedumu. [..] Tiesām, taisot papildspriedumu, jāievēro, ka spriedums taisāms tikai par likumā noteiktā kārtībā pieteiktajiem vai lietas izskatīšanas laikā grozītajiem un papildinātajiem prasījumiem, nepārsniedzot šo prasījumu robežas. Ar papildspriedumu var papildināt pamatsprieduma rezolutīvo daļu, bet ne citas tā daļas [..] (Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Tiesu namu aģentūra. 2016., 543.lpp.).

Tiesa atzīst, ka no Civilprocesa likuma 201.panta pirmās daļas izriet, ka papildsprieduma jēga ir sniegt tiesai iespēju taisīt papildspriedumu par kādu prasījumu, kurš nav ticis apskatīts spriedumā, lai gan puse par to sniegusi paskaidrojumus un iesniegusi pierādījumus, kā arī gadījumos, kad tiesa nav noteikusi  kāda summas, tajā skaitā tiesāšanās izdevumu apmēru.

2019. gada 10. jūnija spriedumā tiesa ir izlēmusi jautājumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu Atbildētājam, norādot, ka tiesāšanās izdevumi Atbildētājiem nav atlīdzināmi, līdz ar ko šis jautājums spriedumā ir izspriests. Tiesāšanās izdevumi, kurus tiesa nolēmusi neatlīdzināt, sprieduma rezolutīvajā daļā nav jānorāda, jo Civilprocesa likuma 193.panta sestā daļa to neprasa. Apstāklis, ka sprieduma rezolutīvajā daļā nav norādīta neatlīdzināmo tiesāšanās izdevumu summa nevar būt iemesls papildsprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot norādīto tiesai nav pamata taisīt lietā papildspriedumu par tiesāšanās izdevumu piedziņu no Prasītāja par labu Atbildētājiem pamatojoties uz Civilprocesa likuma 201.panta pirmo daļu, jo gadījumā, ja tiesa izlemju par labu tiesāšanās izdevumu piedziņai no Prasītāja par labu Atbildētājiem, tiesa papildspriedumā taisītu pretēju secinājumu sprieduma 31.lapas pusē norādītajam, kas nav pieļaujami.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka Atbildētājiem ir atsakāms lietā taisīt papildspriedumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 201.panta, tiesa nolēma noraidīt Māra Bremzes un AS “Baltijas Ekspresis” pilnvaroto pārstāvju pieteikumu par papildsprieduma taisīšanu un atteikt papildsprieduma taisīšanu civillietā - SIA “LDZ CARGO” prasībā pret Māri Bremzi un AS “Baltijas Ekspresis” par atlīdzības par konkurences ierobežojuma ievērošanu piedziņu, iepriekš novērtētu zaudējumu piedziņu, nodokļu veidā samaksātu zaudējumu piedziņu, nokavējuma procentu piedziņu, Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu, un Māra Bremzes un AS “Baltijas ekspresis” pretprasībā pret SIA “LDZ CARGO” par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu daļā.

Lēmumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Novērtē šo rakstu:

22
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...

21

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

FotoPirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem ārvalstu organizāciju un Latvijas stratēģisko sabiedroto ieteikumiem nonāca pie loģiska atklājuma, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā izveidotais banku darbības modelis gan ģeopolitisko, gan pieaugošās uzraudzības apstākļu rezultātā vairs nav dzīvotspējīgs. Proti, būt par NVS valstu starptautisko norēķinu jeb ASV dolāru transakciju centru nav iespējams.
Lasīt visu...

21

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

FotoIerobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā rindkopa: "Neskatoties uz augsto vakcinācijas līmeni, vairākām Eiropas valstīm nācies atjaunot karantīnas ierobežojumus, lai apturētu jaunu Covid-19 vilni."
Lasīt visu...

6

Hunta, sargies buntavnieka!

FotoSāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī ministri iz valdības, kas kā aste luncina parlamenta “kvekšu” korpusu. Visbeidzot prezidents, kas pēc puča neierosināja Saeimas atlaišanu.
Lasīt visu...

18

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

FotoAr apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā konference, kāda pēdējo sešu gadu laikā pasaulē organizēta, kurā šogad tika demonstrēta klajas divkosības paraugstunda. Līdz ar to paradoksāli un nožēlojami vienlaikus, ka tās mērķis bija vienoties par pasaules zaļajiem pamatmērķiem!
Lasīt visu...

21

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

FotoArvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Foto

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts...

Foto

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc...

Foto

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

Labas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts...

Foto

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir...

Foto

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās...

Foto

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

Smagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus...

Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....