Meroni kriminālprocesa izmeklētājai Čuprikai brīnumainā kārtā lietošanā parādījusies jauna automašīna
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šveices jurista Rūdolfa Meroni kriminālprocesa negribīgajai sācējai un izbeidzējai, Valsts policijas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai, nedeklarējot ne dāvinājuma saņemšanu, ne līzinga līguma slēgšanu, 2019. gadā lietošanā brīnumainā kārtā parādījusies jauna automašīna Toyota Corolla.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē atrodamā V. Čuprikas valsts amatpersonas deklarācija par 2019. gadu, viņa nav bijuši ne deklarējami skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi, ne parādi vai izsniegti aizdevumi.
Gada laikā vecākā inspektore atalgojumā saņēmusi 32 195 eiro (pirms nodokļu nomaksas) un vēl 82 eiro „u.c. ienākumus” no Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas V. Čuprika atalgojumā varētu būt saņēmusi aptuveni 22 tūkstošus eiro.
Taču, neraugoties uz to, ka policijas izmeklētāja nav deklarējusi nevienu veiktu darījumu, kuru summa pārsniegtu 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas (2019. gadā tie bija 8600 eiro), viņas lietošanā 2019. gadā ir nonākusi jauna, tā paša 2019. gada izlaiduma automašīna Toyota Corolla. Šādas jaunas automašīnas standartcena vislētākajā versijā ir apmēram 17 000 eiro.
Visticamākais, izmeklētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu deklarēt noslēgtu līzinga līgumu, taču ir iespējami arī citi izskaidrojumi. Pietiek jau informēja par to, kā bēdīgi slavenā Ventspils noslīkušā bērna vecāku „nedeklarēto ienākumu” prokurore Rūta Leišavniece nebija publiski deklarējusi automašīnas Toyota Yaris iegādes darījumu, bet prokuratūra secināja, ka viņa, „iespējams, nav ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteikto valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtību”.
Tiesa, R. Leišavnieci sodīt prokuratūra neuzskatīja par iespējamu, jo esot iestājies noilgums. Savukārt V. Čuprika automašīnu lietošanā bez darījuma deklarēšanas ieguvusi tikai 2019. gadā.
Kā jau informēts, izmeklētāja V. Čuprika ir zināma ar to, ka kriminālprocesu saistībā ar R. Meroni iespējamām nelikumīgām darbībām ar „apsaimniekojamo” arestēto mantu sāka tikai pēc stingra prokuratūras norādījuma un tagad, marta beigās to ir paklusām izbeigusi nozieguma sastāva neesamības dēļ.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
