Iesaki rakstu: 
Ir prātam neaptverami raudzīties Šveices jurista Rūdolfa Meroni naudas mazgāšanas kompāniju arhitektūrā, skaidri apzinoties, ka to jau ilgus gadus piesedz Latvijas politiķi un Meroni rokaspuiši, kuri apzināti vai neapzināti kļuvuši par šīs arhitektūras skrūvītēm un pakalpiņiem.
Jautājumam par Meroni naudas stipendiātiem, Latvijas politiķiem es pieskaršos intervijā, kas savu dienas gaismu ieraudzīs jau pēc dažām dienām.
Daudzu gadu garumā ir burtiski izzagti vesela virkne Ventspils uzņēmumu. Un lūdzu ņemiet verā, nevis Lembergs ir apzagts, bet gan uzņēmumi, kurā bez Lemberga ir (vai nu jau bija) vēl arī citi akcionāri.
Lembergs sēž cietumā. Es domāju, ka tur būtu jāsēž arī tiem politiķiem un ierēdņiem, kas šīs Meroni shēmas ir pieseguši, ļāvuši naudu "izpumpēt" no uzņēmumiem.
Kā šī nauda tiek izzagta? Pārsvarā ar aizdevumiem par nenormālām summām. Paskatieties Ventspils uzņēmumu bilances. Tur tas viss būs redzams.
Piemēram, sniegšu ieskatu vienā no šādiem aizdevuma līgumiem. 2015.gada aprīlī AS "Ventspils Tirdzniecības osta" padomes priekšsēdētājs ir Rūdolfs Meroni un viens no valdes locekļiem ir Aivars Gobiņš (Meroni runasvīrs Latvijā).
Rūdolfs Meroni AS "Ventspils Tirdzniecības osta" vārdā noslēdz aizdevuma līgumu ar Aivaru Gobiņu par 522 000 EUR aizdevuma izsniegšanu. Tātad, darījums starp saistītām personām par uzņēmuma līdzekļiem. Meroni slēgt šādu darījumu uzņēmuma vārdā bez attiecīga akcionāru sapulces lēmuma nebija tiesīgs.
Aizdevums tiek izsniegts uz 10 gadiem. Aizdevuma izmantošanas mērķis - Libērijas (starp citu, Melnā saraksta valsts) kompānijas "Valera Marine Services Inc." 100% kapitāla daļu iegādei aizdevēja (AS "Ventspils Tirdzniecības osta") interesēs.
Tādā veidā AS "Ventspils Tirdzniecības osta" apliecinājusi, ka caur šo personīgo aizdevumu ieinteresētai personai (valdes loceklim) par 522 000 EUR vēlas iegādāties daļas "melnā saraksta" valsts kompānijā, par kuru internetā ir nulle informācijas, bet kura ļoti kā investīciju objekts ieinteresējusi Ventspils uzņēmumu.
Interese ir tik liela, ka jāiegādājas 100% kapitāldaļu un piedevām tas ir jāizdara caur aizdevumu Aivaram Gobiņam, nevis uzņēmumam tieši nopērkot daļas no to īpašnieka.
Kādēļ? Tādēļ, ka šādā veidā ir iespējams Latvijā neuzrādīt šīs Libērijas kompānijas īpašnieku un 522 000 eiro saņēmēju.
Iepriekš minēto krāpšanu apstiprina arī fakts, ka informācija par Libērijas uzņēmumiem publiski nav pieejama. Darījuma partneri nav iespējams pārbaudīt ne AS "Ventspils Tirdzniecības osta", ne bankai. Šādu darījumu Latvijas bankas uzskatītu par aizdomīgu, BET aizdevuma darījumu starp LV uzņēmumu un LV pilsoni ne. Tātad shēma, kā izkrāpt naudu no uzņēmuma, ir kā uz delnas...
Un šie līdzekļi arī ir izkrāpti. Visticamāk, ka tos saņēmis Libērijas kompānijas īpašnieks, tas pats Rūdolfs Meroni, kas savukārt naudas līdzekļus nodevis Aivaram Gobiņam privātām vajadzībām. Pēc Kriminālprocesa likuma šādas darbības būtu uzskatāmas par krāpšanu lielos apmēros organizētā grupā.
Kāpēc es par šo rakstu? Tāpēc, ka par šo naudu, kuru rupjā veidā izzog no uzņēmumiem (un šis ir tikai viens piemērs), tiek "sponsorēti" Latvijas politiķi jau gadiem!!! Un tas nav viens vai divi.
Meroni sponsorē politiskās partijas caur partiju kasieriem, pelēkiem kardināliem, Saeimas deputātiem. Tiek uzpirkti ierēdņi un lēmumu pieņēmēji.
Mums tikai atliek minēt, kādu mūziku pasūta Meroni. Kas tie par lēmumiem, un kas tie par likumiem, kas tiek tik dāsni atalgoti.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
