Iesaki rakstu: 
Ir prātam neaptverami raudzīties Šveices jurista Rūdolfa Meroni naudas mazgāšanas kompāniju arhitektūrā, skaidri apzinoties, ka to jau ilgus gadus piesedz Latvijas politiķi un Meroni rokaspuiši, kuri apzināti vai neapzināti kļuvuši par šīs arhitektūras skrūvītēm un pakalpiņiem.
Jautājumam par Meroni naudas stipendiātiem, Latvijas politiķiem es pieskaršos intervijā, kas savu dienas gaismu ieraudzīs jau pēc dažām dienām.
Daudzu gadu garumā ir burtiski izzagti vesela virkne Ventspils uzņēmumu. Un lūdzu ņemiet verā, nevis Lembergs ir apzagts, bet gan uzņēmumi, kurā bez Lemberga ir (vai nu jau bija) vēl arī citi akcionāri.
Lembergs sēž cietumā. Es domāju, ka tur būtu jāsēž arī tiem politiķiem un ierēdņiem, kas šīs Meroni shēmas ir pieseguši, ļāvuši naudu "izpumpēt" no uzņēmumiem.
Kā šī nauda tiek izzagta? Pārsvarā ar aizdevumiem par nenormālām summām. Paskatieties Ventspils uzņēmumu bilances. Tur tas viss būs redzams.
Piemēram, sniegšu ieskatu vienā no šādiem aizdevuma līgumiem. 2015.gada aprīlī AS "Ventspils Tirdzniecības osta" padomes priekšsēdētājs ir Rūdolfs Meroni un viens no valdes locekļiem ir Aivars Gobiņš (Meroni runasvīrs Latvijā).
Rūdolfs Meroni AS "Ventspils Tirdzniecības osta" vārdā noslēdz aizdevuma līgumu ar Aivaru Gobiņu par 522 000 EUR aizdevuma izsniegšanu. Tātad, darījums starp saistītām personām par uzņēmuma līdzekļiem. Meroni slēgt šādu darījumu uzņēmuma vārdā bez attiecīga akcionāru sapulces lēmuma nebija tiesīgs.
Aizdevums tiek izsniegts uz 10 gadiem. Aizdevuma izmantošanas mērķis - Libērijas (starp citu, Melnā saraksta valsts) kompānijas "Valera Marine Services Inc." 100% kapitāla daļu iegādei aizdevēja (AS "Ventspils Tirdzniecības osta") interesēs.
Tādā veidā AS "Ventspils Tirdzniecības osta" apliecinājusi, ka caur šo personīgo aizdevumu ieinteresētai personai (valdes loceklim) par 522 000 EUR vēlas iegādāties daļas "melnā saraksta" valsts kompānijā, par kuru internetā ir nulle informācijas, bet kura ļoti kā investīciju objekts ieinteresējusi Ventspils uzņēmumu.
Interese ir tik liela, ka jāiegādājas 100% kapitāldaļu un piedevām tas ir jāizdara caur aizdevumu Aivaram Gobiņam, nevis uzņēmumam tieši nopērkot daļas no to īpašnieka.
Kādēļ? Tādēļ, ka šādā veidā ir iespējams Latvijā neuzrādīt šīs Libērijas kompānijas īpašnieku un 522 000 eiro saņēmēju.
Iepriekš minēto krāpšanu apstiprina arī fakts, ka informācija par Libērijas uzņēmumiem publiski nav pieejama. Darījuma partneri nav iespējams pārbaudīt ne AS "Ventspils Tirdzniecības osta", ne bankai. Šādu darījumu Latvijas bankas uzskatītu par aizdomīgu, BET aizdevuma darījumu starp LV uzņēmumu un LV pilsoni ne. Tātad shēma, kā izkrāpt naudu no uzņēmuma, ir kā uz delnas...
Un šie līdzekļi arī ir izkrāpti. Visticamāk, ka tos saņēmis Libērijas kompānijas īpašnieks, tas pats Rūdolfs Meroni, kas savukārt naudas līdzekļus nodevis Aivaram Gobiņam privātām vajadzībām. Pēc Kriminālprocesa likuma šādas darbības būtu uzskatāmas par krāpšanu lielos apmēros organizētā grupā.
Kāpēc es par šo rakstu? Tāpēc, ka par šo naudu, kuru rupjā veidā izzog no uzņēmumiem (un šis ir tikai viens piemērs), tiek "sponsorēti" Latvijas politiķi jau gadiem!!! Un tas nav viens vai divi.
Meroni sponsorē politiskās partijas caur partiju kasieriem, pelēkiem kardināliem, Saeimas deputātiem. Tiek uzpirkti ierēdņi un lēmumu pieņēmēji.
Mums tikai atliek minēt, kādu mūziku pasūta Meroni. Kas tie par lēmumiem, un kas tie par likumiem, kas tiek tik dāsni atalgoti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
