Meroni grupējums cieš sakāvi Satversmes tiesā – visticamākais, savas juridiskās nekompetences dēļ
Imants Liepiņš09.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Rūdolfa Meroni kontrolē esošās AS Ventbunkers pieteikuma ierosinātā lieta Satversmes tiesā, kurā uzņēmums cīnījās pret pienākumu savākt mazuta tvaikus un citu veselībai un videi kaitīgu smirdoņu, ir izbeigta sakarā ar paša Ventbunkeravienlaicīgu vēršanos Administratīvajā tiesā - juristu rīkošanās pēc principa “dubults neplīst” veiksmes vietā ir atnesusi tūlītēju zaudējumu.
Šonedēļ Satversmes tiesa izplatīja paziņojumu saistībā ar Ventspils brīvostas saistošo noteikumu 100. punktu, kas nosaka: “Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (pie
Ostas uzraugs izvērtē no emisiju un smaku monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegts limits vai smaku koncentrācija uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Operatoram, kas veic mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju.” (Noteikumos tālāk minēti arī konkrēti piesārņojuma raksturlielumi.)
Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc AS Ventbunkers pieteikuma. “Prasību izpildei jāizlieto ievērojami finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta Ventbunkera turpmākā pastāvēšana. Tāpat ostas kapteinis varot pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus,” pieteikuma būtību atreferē Satversmes tiesa. Jāpiezīmē, ka tie Ventspils ķīmisko un lejamkravu uzņēmumi, kas nav R. Meroni kontrolē (te var minēt SIA Ventspils Naftas Termināls, SIA Ventall Termināls un citus) ierīkojuši smirdoņas savākšanas iekārtas jau pirms padsmit gadiem, bet AS Ventamonjaks — pat pirms 40 gadiem, un neviens cits bez Ventbunkera nav mēģinājis stāstīt, ka šo darbu veikšana apdraudot attiecīgo uzņēmumu pastāvēšanu.
Taču tālāk Satversmes tiesa konstatē: “Izskatāmās lietas sagatavošanas laikā Satversmes tiesa saņēma informāciju, ka pieteikuma iesniedzējs pēc tam, kad uz pieteikuma pamata tika ierosināta lieta Satversmes tiesā, uzsāka savu tiesību aizsardzību arī administratīvajā tiesā. Administratīvā rajona tiesa 2019. gada 9. janvārī ierosinājusi administratīvo lietu, bet 2019. gada 21. jūnijā nolēmusi apturēt tiesvedību, jo pieteikuma iesniedzēja 2018. gada 10. augustā jau bija vērsusies Satversmes tiesā, un pēc tās pieteikuma ierosināta lieta.”
Jebkuram juristam ir zināms: ja jebkāda tiesu lieta tiek skatīta vienā tiesā, tad par to pašu prasības priekšmetu nevar rosināt paralēlu tiesvedību citā tiesā — piemēram, strīdu par darba algas piedziņu nevar iesniegt vienlaikus Jūrmalas un Rēzeknes tiesās, jebšu nevar prasīt maksātnespējas procesa ierosināšanu un administratora nozīmēšanu blēdīgai firmai, kas izvairās no 10 tūkstošu eiro maksāšanas preču piegādātājam, ja par tiem pašiem 10 tūkstošiem un tām pašām precēm jau ir celta parasta civiltiesiska strīda prasība vispārējā kārtā. Prasītājam jāizvēlas — vai nu viena, vai otra rīcība, kuras rezultātā prasītājs var sasniegt savu mērķi ātrāk, bet ne vēršanās vairākās tiesās vienlaikus.
Tomēr šoreiz publiski neizziņotu iemeslu dēļ R. Meroni vadītais grupējums, kurš pilnībā kontrolē Ventbunkeru un vēlas arī turpmāk izplatīt smirdoņu, nesavācot naftas produktu tvaikus, ir izdarījis tieši to, ko likums neļauj — vienlaikus ar lietu Satversmes tiesā ierosināts arī administratīvais process.
“Tā kā pieteikuma iesniedzēja [firma] nav izmantojusi visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama,” lakoniski spriež Satversmes tiesa. “Lēmums nav pārsūdzams.”
Pilns spriedums: http://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=/wp-content/uploads/2018/09/2018-19-03_Lemums_izbeigsana.pdf
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
