Iesaki rakstu: 
Līdz ar notiesājošo spriedumu Aivaram Lembergam Rīgas apgabaltiesa šodien pieņēma arī blakuslēmumu, uzliekot pienākumu Valsts policijai izskatīt jautājumu par jauna kriminālprocesa sākšanu tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu pret kriminālprocesa ietvaros arestētās savulaik vismaz 100-200 miljonus eiro vērtās mantas līdzšinējo glabātāju, Šveices juristu Rūdolfu Meroni.
Šis blakuslēmums pamatots ar to, ka R. Meroni tiesas ieskatā nav izpildījis apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada augusta lēmums, ar kuru viņam atņemts arestētās mantas glabātāja statuss. Tiesa, notikumi kopš augusta liecina, ka strīdos ar R. Meroni Latvijas varas iestādes ir faktiski bezpalīdzīgas.
Šis gan nav pirmais kriminālprocess, kurā figurē R. Meroni. Pietiek jau aprakstīja, kā prokuratūra viņu faktiski paglābusi no Artusa Kaimiņa krimināllietas, savukārt policija jau ilgāku laiku ļoti lēnīgi izmeklē kriminālprocesu par R. Meroni rīcību ar arestēto mantu.
„Kriminālprocesā noris aktīva pirmstiesas izmeklēšana. Vienai personai piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedzam,” – šāda ir skopā oficiālā informācija, kuru pagājušā gada augusta beigās Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska. Kopš tā laika nekāda jauna informācija nav sniegta.
Taču arī šī informācija būtiski atšķīrās no tās, ko Valsts policija, kā izriet no Rīgas apgabaltiesas sākotnēji slēptā lēmuma par mantas glabātāja pilnvaru atņmemšanu R. Meroni, bija sniegusi tiesai pagājušā gada sākumā un pēc tam jūlijā.
Rīgas apgabaltiesas 17. augusta lēmumā bija minēts, ka viena vēstule no policijas saņemta 3.februārī, - tā bijusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstule par to, ka „2020.gada 23.janvārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļā ir uzsākts kriminālprocess Nr. 11810000120 pēc Krimināllikuma 308.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
No šīs vēstules izrietot, ka „kriminālprocess ir uzsākts pret visiem Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā Nr. 12812001408 (Nr. 12812003205) arestēto mantu glabātājiem, t.sk. Rudolfu Meroni”. No tā savukārt izrietot – „saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.pantu kriminālprocesā Nr.11810000120 Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.
Arī attiecībā uz vēstuli, kas 17.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Rīgas apgabaltiesas lēmumā ir izmantots formulējums – no tās esot „redzams, ka Rūdolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess”.
Tikmēr Valsts policija vēl nav sniegusi atbildi ne uz jautājumu, kāpēc laikā, kopš sākts kriminālprocess, policija nav informējusi R. Meroni par viņam kriminālprocesā noteikto statusu, ne uz jautājumu, kam tad īsti šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts statuss „persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
