Meroni cieš vēl vienu sakāvi tiesā – šoreiz lēmumu pieņēmusi cita tiesnese
PIETIEK23.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr tā sauktā „Meroni nometne”, kas cietusi kārtējo sakāvi Ventspils tranzīta karos, nākusi klajā ar paziņojumu, ka visā vainojams esot Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis, kurš „vairs pat nekautrējas klaji un tieši pildīt Ventspils naudas maisu Olafa Berķa un Oļega Stepanova pasūtījumus”, cita Rīgas apgabaltiesas tiesnese pieņēmusi vēl vienu lēmumu, kas vēl tālāk ierobežo Šveices advokāta Rūdolfa Meroni un viņa kompanjonu iespējas mēģināt pārņemt varu AS Ventbunkers un saistītajos uzņēmumos.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Lelde Grauda šā gada 18. septembrī ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru gan pašam Meroni, gan viņa sabiedrotajiem Mārtiņam Bunkam, Alvim Hāzem, Jānim Hāzem, Deividam Gajam Anstisam, Mihailam Dementjevam, Aivaram Gobiņam, Diānai Juknai, Aritai Lindei, kā arī uzņēmumiem IAG un IAG Industrieanlagen GmbH aizliegts sasaukt un noturēt AS Ventbunkers akcionāru sapulces.
Tāpat gan Meroni, gan viņa kompanjoniem ar tiesneses lēmumu, kas jau ir stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir aizliegts arī ieņemt Ventbunkera padomes locekļa un valdes locekļa amatus „uz laiku līdz konkrētais strīds tiks izšķirts pēc būtības un tiesas nolēmums stāsies likumīgā spēkā”.
Tiesneses pieminētais konkrētais strīds ir uzņēmumu Kement (tā īpašnieks ir Olafs Berķis), Gyges Limited, Steropes Limited un Topmar Baltic Investments (tā īpašnieks ir Oļegs Stepanovs) prasība pret tiesas lēmumā uzskaitītajām personām par „valdījuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu” – viena no daudzajām tiesvedībām saistībā ar kontroli pār nozīmīgākajiem Ventspils tranzītuzņēmumiem.
Arī šajā gadījumā tiesas secinājumi par atbildētājiem nav bijuši tiem glaimojoši, cita starpā norādot, ka tiesnese vērtē par pamatoti motivētu un ar pieteikumam pievienotajiem materiāliem pierādītu prasītāju norādi par atbildētāju negodprātīgu rīcību”.
Pietiek jau informēja par citu apgabaltiesas lēmumu, kurā tāpat bija izteikts tiesas viedoklis par „atbildētāju negodprātu” un secinājums, ka Meroni kompanjoni „faktiski ignorējuši” tiesas lēmumu, „ļaunprātīgi izvairoties no minētajā lēmumā piemērotajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem”.
Apgabaltiesai pēc būtības ir jāskata uzņēmumu Ventbunkers un Global Oil Services Limited prasības pieteikums pret Meroni un viņa sabiedrotajiem - Jāni Hāzi, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Alvi Hāzi un Deividu Gaju Anstisu par īpašuma aizsardzību un zaudējumu piedziņu kopumā vairāk nekā 1,66 miljonu latu apmērā.
Taču, tā kā atbildētāji, ņemot vērā sarežģīto Ventspils uzņēmumu īpašnieku struktūru, dažādos veidos mēģina pārņemt reālo varu Latvijas Naftas tranzītā, prasītāji, aiz kuriem faktiski stāv tā dēvētie Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenti un kuri jau pilnībā pārņēmuši varu ar Latvijas Naftas tranzītu saistītajā Ventbunkerā, bija vērsušies tiesā ar lūgumu uzlikt pagaidu aizliegumu Meroni un kompanjoniem rīkot „savas” akcionāru sapulces un iecelt savus pārstāvjus uzņēmuma vadībā. Taču ar to bija izrādījies par maz.
„Tiesnesis konstatē, ka no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem un prasības pieteikumā norādītajiem motīviem nepārprotami izriet, ka atbildētāji šajā lietā faktiski ignorējuši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesneša 2012.gada 05.jūnija lēmumā noteikto un, izmantojot trešo personu starpniecību, centušies veikt izmaiņas AS Latvijas Naftas tranzīts pārvaldes institūcijās un reģistrēt tās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, tādējādi ļaunprātīgi izvairoties no minētajā lēmumā piemērotajiem prasības nodrošinājuma līdzekļiem. Tādēļ tiesnesis uzskata, ka minētās darbības liecina par atbildētāju negodprātu.
Tiesnesis norāda, ka gadījumā, ja netiks piemēroti pieteicēju lūgtie prasības nodrošinājuma līdzekļi, tad var rasties situācija, kad atbildētāji, izmantojot trešo personu starpniecību, turpina veikt darbības, kas vērstas uz nepamatotu izmaiņu veikšanu AS Latvijas Naftas tranzīts pārvaldes institūcijās. Minētā rezultātā atbildētājiem iespējams iegūt tiesības patvaļīgi veikt citas izmaiņas saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts akcionāru sapulces ekskluzīvā kompetencē esošiem sabiedrības pārvaldes jautājumiem, kas var apgrūtināt taisnīgu strīda izšķiršanu tiesā, radīt zaudējumus prasītājiem, kā arī apgrūtināt vai radīt pat neiespējamu sprieduma izpildi prasības iespējamās apmierināšanas gadījumā,” bija teikts apgabaltiesas tāpat 18. septembrī pieņemtajā lēmumā.
Tiesa prasītāju argumentus arī bija ņēmusi vērā, un ar tās nepārsūdzamu lēmumu abiem Hāzēm, Gobiņam, Lindei, Meroni, Laiviņam-Laiveniekam un Anstisam uz laiku, līdz konkrētais strīds tiks izšķirts pēc būtības un tiesas nolēmums stāsies likumīgā spēkā, aizliegts ieņemt arī AS Latvijas Naftas tranzīts padomes locekļu un valdes locekļu amatus, kā arī sasaukt un noturēt Latvijas Naftas tranzīta akcionāru sapulces.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
