Meroni cieš sakāvi tiesā, cenšoties iegūt savā kontrolē „Radio SWH”
PIETIEK09.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Noraidīt SIA Media Support pieteikumu par administratīvā akta izdošanu par atļauju SIA Media Support iegūt izšķirošu ietekmi AS Radio SWH,” – līdz ar šādu 2. aprīļa administratīvās apgabaltiesas nolēmumu „arestētās mantas glabātājs”, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ir cietis sakāvi, cenšoties iegūt savā kontrolē vienu no Latvijas lielākajām komercradio stacijām: tiesa ir atzinusi – tas, ka šāda persona iegūtu savā īpašumā Radio SWH, neatbilstu nacionālās drošības interesēm.
AS Radio SWH koncerna kontrolpakete nodrošinātu apraidi visā Latvijā ne tikai SWH programmā, bet arī krievvalodīgajā SWH+ kanālā, SWH Gold, Spin FM un SWH Rock programmās. Aizliegumu pārsūdzot tiesā, pircēji cenšas apstrīdēt valdības rīcību un panākt, lai viņiem tomēr atļautu pārņemt Radio SWH.
Tas, ka 80% AS Radio SWH akciju nopirkusi Meroni paslepus kontrolētā SIA Media Support, kura formāli pieder savus īpašniekus noslēpušai Austrijā reģistrētai kompānijai, kļuva zināms 2018, gada rudenī.
Taču Radio SWH skaitījās nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība, un saskaņā ar likumu darījumam vajadzēja saņemt valdības atļauju: pēc valsts drošības dienestu atzinumu saņemšanas tā netika sniegta, un Meroni kontrolētais uzņēmums centās šo atteikumu apstrīdēt tiesā, - kā tagad izrādījies, neveiksmīgi.
Par to, ka Media Support ir tieši Meroni kontrolēts uzņēmums, nav faktiski nekādu šaubu: kompānija reģistrēta Meroni mājās Ķīpsalā, tās valdes loceklis ir „Meroni zicmenedžeris” Aivars Gobiņš, un, kā rāda Lursoft dati, kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja caur Austrijas kompāniju Baltic News Network GmbH un kādu Stefanu Vurstu norādīta „Meroni grāmatvede” Ursula Haranda.
Pie šāda sprieduma tiesa nonāca ilga procesa rezultātā, - tiesvedība administratīvajā tiesā pat tika apturēta, lai ļautu izlemt Satversmes tiesai, vai tā neuzskata par nepieciešamu sākt tiesvedību, bet, kad Satversmes tiesa atteicās pieņemt Meroni „kompanjonu” pieteikumu, tiesvedība administratīvajā tiesā tika atsākta.
Līdz ar Meroni zaudējumu cietis arī bēdīgi slavenais advokātu birojs Spilbridge, kura advokāts Oskars Jonāns pārstāvēja Media Support intereses. Iepriekš tieši šī biroja pārstāvji „atzīmējušies” skandalozajā sarakstē, kurā ar prokuroru Juri Jurisu tika „saskaņots” Ventspils naftas akciju paketes „atdāvināšanas” darījums, ko Pietiek daudzkārt aprakstījis.
Administratīvās apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, un pagaidām nav zināms, vai politisko ietekmi un finansiālās iespējas pēdējā laikā strauji zaudējošais Meroni to liks darīt.
Jau tiesas procesam sākoties, Pietiek aprakstīja, ka, izpētot uzņēmumu pašu iesniegtos datus, redzams: ar Šveices advokātu saistītajam Austrijas ofšoram un tā vietējam meitasuzņēmumam nemaz nav pietiekamu oficiālo līdzekļu, lai nopirktu iekāroto AS Radio SWH kontrolpaketi, turklāt to saimnieciskais stāvoklis nav tāds, lai saņemtu bankas kredītu šī darījuma veikšanai.
Austrijas firmai Baltic News Network GmbH aktīvi, kā rāda 2017. gada bilance, bijuši tikai ap 114 tūkstošiem eiro — tātad šai firmai nevarēja būt pietiekamu oficiālu līdzekļu, lai iegādātos Radio SWH akcijas vairāk nekā divu miljonu vērtībā.
Tāpat par milzu biznesa vērienu neliecināja Austrijas firmas meitasuzņēmums Latvijā - bēdīgi slavenā firma Media Support, kura iepriekš apmaksājusi Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa firmas Suņu būda rēķinus par 5000 eiro mēnesī, bet valstij nodokļos pēdējo triju gadu periodā nomaksājusi ne vairāk kā 100 tūkstošus gadā, no kuriem iedzīvotāju ienākuma nodoklis svārstījies ap 20 tūkstošiem, bet sociālās iemaksas — starp 30 un 40 tūkstošiem gadā.
Arī šai firmai, ja vērtēt tās biznesa apjomus, rezervēs neslēpās 2,2 miljoni eiro, lai nopirktu Radio SWH akcijas. 2017. gadā Media Support apgrozīja 400 tūkstošus, nopelnot 30 tūkstošus eiro. Bilancē uzrādīti 40 tūkstoši kā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Tātad par šo summu var nopirkt nepilnus 20% no Radio SWH akcijām, nevis 80 procentus.
Jāpiebilst, ka Latvijā jau gadus desmit darbojas maziņš „interneta resurss” BNN.lv, kurš pieder SIA Media Support un kurš ne reizi vien kalpojis kā R. Meroni grupējuma izteikumu izplatīšanas instruments.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
