Iesaki rakstu: 
Vien dažas dienas pēc nelikumīgas valdes reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā (UR) Olafs Berķis jau nodevis 47 tūkstošus tonnu mazuta saviem draugiem Krievijas kompānijai Litasco. Nav pagājis ne mēnesis, bet Berķis jau Ventbunkers radījis zaudējumus 30 miljonu ASV dolāru apmērā.
Publiski uzdodoties par bruņinieku mirdzošās bruņās, Olafs Berķis, kurš jau agrāk izvīlis no Ventbunkers desmitiem miljonu, apsūdz likumīgo Ventbunkers vadību par “zaudējumu radīšanu uzņēmumam”.
„Olafs Berķis ir apkrāpis uzņēmumu jau daudzus gadus. 2009. gadā es viņu pieķēru un atņēmu viņam kontroli pār uzņēmuma vadību,” atceras Ventbunkers likumīgās padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni. „2009.gadā mūsu eksperti novērtēja, ka par mazuta pārkraušanu vien no uzņēmuma gadā tika „nosmelti” vairāk nekā 12 miljoni eiro, izmantojot Berķa krāpnieciskās ofšoru shēmas. Mēs lēšam, ka kopējais Berķa radīto zaudējumu apjoms 2008.-2009.gadā ir vairāk nekā 20 miljoni eiro. Un tie ir fakti, nevis apsūdzības.”
„Berķa viltīgās ofšoru shēmas toreiz ne tikai atņēma citiem Ventbunkers akcionāriem viņiem likumīgi pienākošos ieņēmumus, bet arī nozaga nodokļiem paredzēto naudu, kas Latvijai bija tik ļoti nepieciešama. Un tie ir miljoni!” norāda Meroni. A/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs apstrīd arī Berķa izteikumus par uzņēmuma profesionālo vadību: „Berķim nav nekādas profesionālas vai akadēmiskas izglītības, izņemot to, ka viņš bijis fotogrāfs autodidakts. Toties viņš bija un ir Aivara Lemberga labākais skolnieks!”
Iepriekšējās mahinācijas Berķim nav traucējušas pēdējās dienās izteikt nepamatotus apgalvojumus par uzņēmuma likumīgo valdi, ko iecēlusi Meroni vadītā likumīgā padome.
“Šie Olafa Berķa apgalvojumi ir meli. Viņš mēģina noslēpt to, ko ir pats izdarījis savas līdzšinējās darbības laikā, kā arī savas viltus reģistrācijas pirmajās dienās,” norāda Meroni.
2009.gada 18.decembrī O.Berķis ar sava kabatas advokāta Mārtiņa Kvēpa palīdzību noorganizēja Ventbunkers viltus akcionāru sapulci un nelikumīgi uz vienu mēnesi pārņēma kontroli pār uzņēmumu. 2011.gada janvārī Ventspils pilsētas tiesa beidzot atzina, ka tā ir bijusi viltus sapulce un anulēja to, dodot rīkojumu UR izņemt no komercreģistra visus viltotos dokumentus. Šī viena mēneša laikā Berķa vadītā valde paspēja parakstīt līgumu ar Krievijas kompāniju Litasco par mazuta pārkraušanu 2010.gadā ar apšaubāmiem līguma nosacījumiem. Šis līgums un tam sekojošie notikumi, ko pārraudzīja Berķis, radīja vairāk nekā 40 miljonu eiro zaudējumus Ventbunkers. Tas, ka krievu Litasco pieprasa no Ventbunkers 30 miljonus eiro, ir absolūta nepatiesība. Tieši pretēji – Ventbunkers ir tiesīgs pieprasīt no Litasco 40 miljonus eiro par mazuta termināla bloķēšanu daudzu mēnešu garumā. Ventbunkers prasību nodrošināja likumīgas tiesības paturēt 47 tūkstošus tonnu mazuta, kura vērtība ir 30 miljoni ASV dolāru.
“Ekskluzīvais līgums ar Litasco, jau sākot ar 2008.gadu, bija paredzēts kā daļa no krāpnieciskas ofšoru shēmas. Cenas, ko Berķa pārraudzītais Ventbunkers noteica Litasco par pakalpojumiem 2009.gadā, bija vidēji 2-3 eiro par tonnu. Īstā tirgus vērtība būtu bijusi 7,5 eiro par tonnu. Sanāk, ka par katru pārkrauto tonnu pieci eiro nonāca taisni Berķa un viņa kompanjonu kabatās? Lieliski! Tikmēr Ventbunkers likumīgā vadība ar a/s Mercuria apsprieda 2011./2012. gada tarifu 7,80 eiro par tonnu,” norāda Meroni.
Kad 2009.gadā no Berķa izdevās pārņemt kontroli pār uzņēmumu, Ventbunkers vadība atklāja vairākas shēmas Ventbunkers un tā meitas uzņēmumos. Piemēram, 29 miljonus ASV dolāru, kas pieder Ventbunkers meitas uzņēmumam Latvijas naftas tranzīts (LNT), joprojām pārvalda šaubīgā Lihtenšteinas trasta firma Miselva. Gadiem ilgi šis uzņēmums atsakās atdot naudu LNT. Kopumā LNT bankās glabājas 80 miljonu ASV dolāru naudas līdzekļi. “Šādas summas dēļ ir vērts viltot ierakstu Uzņēmumu reģistrā,” saka Meroni. “Es mēģināju atgūt 29 miljonus LNT naudas, bet tagad tie pazudīs Berķa un Lemberga shēmu līkločos.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
