Meroni atklāj, kā „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis savulaik „smēlis krējumu” no „Ventbunkera”, izvairoties no nodokļu nomaksas
PIETIEK18.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Latvijas Avīzes” patiesais labuma guvējs un īpašnieks Olafs Berķis kopā ar kompanjoniem vairākus gadus ir izmantojis nelikumīgas shēmas, lai personiskajām vajadzībām „nosmeltu krējumu” Ventspils uzņēmumā Ventbunkers, - nule no „arestētās mantas glabātāja” statusa atceltā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni vēstule un citi dokumenti, kuros izklāstīti šie fakti un kurus Pietiek šodien publicē pilnībā, dod skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ R. Meroni ap 2009.-2010. gadu nācās sākt konfliktēt ar Monako iedzīvotāju – tagadējo „mediju magnātu” O. Berķi.
No R. Meroni vēstules, kas datēta ar 2009. gada 4. augustu, izriet, ka tobrīd AS Ventbunkers valde jau trīs gadus pildījusi O. Berķa un viņa kompanjonu uzdevumus, kuri savukārt prettiesiski izdarījuši spiedienu uz valdi, lai tā rīkotos viņu personiskajās un nevis visa uzņēmuma interesēs.
R. Meroni min divus konkrētus gadījumus, kad Ventbunkers, kas līdz tam savus pakalpojumus piedāvājis daudziem klientiem, tos atsevišķās jomās sācis sniegt tikai trim kompānijām – Lukoil grupas uzņēmumam Litasco, kā arī Krievijas naftas treiderim Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd.
„Tas deva iespēju salīdzinoši vienkārši īstenot shēmu, ka Ventbunkeram netiktu samaksāta pilnā cena, par ko bija panākta vienošanās ar Litasco. Šī reālā cena tika sadalīta divās daļās, un viena daļa tika samaksāta Ventbunkeram, bet otra – ārzonu struktūrai, ko kontrolēja „trīs akcionāri”,” O. Berķa shēmu apraksta R. Meroni. „Personiskā sarunā Olafs Berķis atzina šādu shēmu eksistenci. Viņš pat piekrita pārtraukt šīs nelikumīgās darbības, ja tiktu izvēlēts par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju.”
Rezultātā paša Ventbunkera saņemtā cena pat nav segusi visus uzņēmuma izdevumus, savukārt aptuveni trīs eiro par katru pārkrauto tonnu aizslīdējuši uz ārzonām, uz „triju akcionāru” personiskajiem kontiem.
Nedaudz atšķirīga shēma realizēta arī ar Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd. Šādā veidā O. Berķis ar kompanjoniem, apejot pārējos akcionārus un iztiekot arī bez nodokļu nomaksas Latvijas valstij, tikuši pie miljoniem eiro. Visticamākais, daļa no šīs naudas izmantota arī Latvijas Avīzes izdevēja iegādei.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
