Meroni atklāj, kā „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis savulaik „smēlis krējumu” no „Ventbunkera”, izvairoties no nodokļu nomaksas
PIETIEK18.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Latvijas Avīzes” patiesais labuma guvējs un īpašnieks Olafs Berķis kopā ar kompanjoniem vairākus gadus ir izmantojis nelikumīgas shēmas, lai personiskajām vajadzībām „nosmeltu krējumu” Ventspils uzņēmumā Ventbunkers, - nule no „arestētās mantas glabātāja” statusa atceltā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni vēstule un citi dokumenti, kuros izklāstīti šie fakti un kurus Pietiek šodien publicē pilnībā, dod skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ R. Meroni ap 2009.-2010. gadu nācās sākt konfliktēt ar Monako iedzīvotāju – tagadējo „mediju magnātu” O. Berķi.
No R. Meroni vēstules, kas datēta ar 2009. gada 4. augustu, izriet, ka tobrīd AS Ventbunkers valde jau trīs gadus pildījusi O. Berķa un viņa kompanjonu uzdevumus, kuri savukārt prettiesiski izdarījuši spiedienu uz valdi, lai tā rīkotos viņu personiskajās un nevis visa uzņēmuma interesēs.
R. Meroni min divus konkrētus gadījumus, kad Ventbunkers, kas līdz tam savus pakalpojumus piedāvājis daudziem klientiem, tos atsevišķās jomās sācis sniegt tikai trim kompānijām – Lukoil grupas uzņēmumam Litasco, kā arī Krievijas naftas treiderim Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd.
„Tas deva iespēju salīdzinoši vienkārši īstenot shēmu, ka Ventbunkeram netiktu samaksāta pilnā cena, par ko bija panākta vienošanās ar Litasco. Šī reālā cena tika sadalīta divās daļās, un viena daļa tika samaksāta Ventbunkeram, bet otra – ārzonu struktūrai, ko kontrolēja „trīs akcionāri”,” O. Berķa shēmu apraksta R. Meroni. „Personiskā sarunā Olafs Berķis atzina šādu shēmu eksistenci. Viņš pat piekrita pārtraukt šīs nelikumīgās darbības, ja tiktu izvēlēts par Ventbunkera padomes priekšsēdētāju.”
Rezultātā paša Ventbunkera saņemtā cena pat nav segusi visus uzņēmuma izdevumus, savukārt aptuveni trīs eiro par katru pārkrauto tonnu aizslīdējuši uz ārzonām, uz „triju akcionāru” personiskajiem kontiem.
Nedaudz atšķirīga shēma realizēta arī ar Gunvor International B.V. and Petrotrans Ltd. Šādā veidā O. Berķis ar kompanjoniem, apejot pārējos akcionārus un iztiekot arī bez nodokļu nomaksas Latvijas valstij, tikuši pie miljoniem eiro. Visticamākais, daļa no šīs naudas izmantota arī Latvijas Avīzes izdevēja iegādei.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
