Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā sauktajā Ventspils tranzītbiznesa karā, kurā jau ilgstoši norit cīņa par ietekmi miljonus vērtajā Ventbunkerā un tā meitasfirmā Latvijas naftas tranzīts, pie glābšanas salmiņa ķēries Šveices advokāts Rūdolfs Meroni. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Meroni aizvadītajā nedēļā vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar iesniegumu, kurā tiek mesta ēna „par Augstākas tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas tiesneses Anitas Čerņavskas iespējamām koruptīvām darbībām”. KNAB iesniegumu saņēmis un sācis tā izvērtēšanu.

Tikmēr ar Meroni iesniegumā minēto iespējamo AT tiesneses kukuļošanu netieši saistītais Lemberga oponentu pārstāvis advokāts Mārtiņš Kvēps Pietiek norāda: „Tas ir pilnīgs absurds, nevēlos pat kaut ko tādu komentēt.”

AT tiesneses Čerņavskas vārds savulaik izskanēja saistībā ar tā saukto tiesnešu ķēķa skandālu, kas pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis izdošanas 2007.gada augustā atklāja, domājams, ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa „draudzēšanās” un „tējas dzeršanas tradīcijas” ar vairākiem Rīgas apgabaltiesas un AT tiesnešiem. Grāmatā tika rakstīts par notikumiem no 1998.gada līdz 2000.gada nogalei, un tajā bija izklāstīti, visticamākais, noklausīto Grūtupa un viņa advokātu biroja telefonsarunu atšifrējumi.

AT tiesnese Čerņavska, kas noklausīto sarunu laikā bija Rīgas apgabaltiesas tiesnese, iespējams, vairākkārt bija runājusi tikšanos ar Grūtupu un piekritusi sarunai par kādu konkrētu lietu. Toreiz medijiem viņa ne apstiprināja, ne noliedza telefonsarunas esamību, uzsverot, ka to neatceras.

Noprotams gan, ka Meroni vēršanās KNAB ar iesniegumu par iespējamo tiesneses Čerņavskas kukuļošanu nav nejauša un, visdrīzākais, saistīta ar šo ceturtdien AT Civillietu tiesu palātā gaidāmo civillietas izskatīšanu. Šī lieta saistīta ar Meroni un viņa pārvaldītā uzņēmuma Yelverton Investment apelācijas sūdzību par Ventbunkera īpašuma tiesību atzīšanu.

Atbildētāji šajā tiesvedībā, par kuru jālemj Čerņavskai, ir ar Lemberga oponentu interesēm saistītie ārzonu uzņēmumi Steropes Limited un Gyges Limited, kuru pilnvarotais pārstāvis ir Kvēps. Viņš Pietiek un citiem medijiem norādījis, ka abi ārzonu uzņēmumi ir ap 29% Ventbunkers akciju īpašnieki un ka jau labu laiku iepriekš izbeigts pilnvarojuma līgums ar Meroni pārvaldīto Yelverton Investment par Steropes un Gyges piederošo Ventbunkers akciju pārvaldību. 

Meroni iesniegumā KNAB mesta ēnu pār Čerņavsku, norādot uz AT tiesneses iespējamo saistību ar ārzonu kompānijām Steropes un Gyges interesēm. Iesniegumā nav minēti konkrēti fakti, kas liecinātu par AT tiesneses iespējamo saistību ar koruptīvām darbībām. Tajā izteikti minējumi un paustas aizdomas, ka Čerņavskai, iespējams, bijusi kāda slepena vienošanās ar atbildētāja, t.i., Steropes un Gyges pārstāvjiem, „kas noslēgta koruptīvas motivācijas vadīta”.

Tieši šie 29% Ventbunkers akciju un to īpašumtiesības jau kopš pērnā gada nogales ir galvenais strīdus ābols tā sauktajā Ventspils karā, kurā Lemberga oponenti nostājušies frontes līnijā pret kādreizējo partneri Meroni. Tā ir, jo Kvēps paudis viedokli, ka Steropes un Gyges patiesie labuma guvēji ir Ventspils miljonāri Igors Skoks un Genādijs Ševcovs, kuriem kopā piederošos 29% Ventbunkers savulaik caur kompāniju Yelverton Investment pārvaldījis Meroni, bet tagad šāds pilnvarojums vairs neesot spēkā.

Tikmēr Meroni un viņa pārstāvji medijos daudzkārt uzsvēruši, ka Kvēpa teiktais neatbilst patiesībai un ka ne Steropes, ne Gyges nekad nav bijušas Yelverton Investment piederošo 29% Ventbunkers akciju patiesās īpašnieces.

Strīdīgie 29% Ventbunkers akciju ir izšķiroši, jo kopā ar miljonāriem Olafam Berķim un Oļegam Stepanovam attiecīgi piederošo firmu SIA Kement un a/s Topmar Baltic Investments īpašumā esošajām Ventbunkers akcijām veido formālu Ventbunkers akciju vairākumu. Oponentu aktivitātes un pērnā gada nogalē īstenoto Ventbunkers pārņemšanu, līdz ar kuru par Ventbunkers padomes vadītāju tika iecelts Berķis, uzņēmuma akcionāru sapulcēs atbalstījuši arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga un viņa bērnu interesēm saistīti pārstāvji, to vidū arī Grūtupa biroja advokāts Viktors Tihanovs.

Kā zināms, Ventspils karš ilgst kopš 2005.gada. Sākotnēji kopā ar Meroni tajā karoja tā sauktie Lemberga oponenti pret Ventspils mēru. Taču vēlāk, 2010.gadā sākumā Ventspils karā tika atklāta arī Lemberga oponentu fronte pret Meroni. Tagad, līdz ar pērnā gada decembrī notikušo Ventbunkers pārņemšanu, kad pie teikšanas atkal nonāca Lemberga oponenti ar Berķi priekšgalā, medijos izskanējuši minējumi, ka oponenti panākuši izlīgumu ar Lembergu un ka Berķis, Stepanovs un Lembergs tagad kopīgi nostājušies pret Meroni.

Meroni Ventspils karā ierauts, jo ar Lembergu saistītās krimināllietas ietvaros ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu pārvalda par labu valstij arestētos, iespējams, Lembergam slēpti piederošos īpašumus daudzos Ventspils tranzīta uzņēmumos, tai skaitā Ventbunkerā.

Berķis un Stepanovs vienošanos ar Lembergu medijos nolieguši, tiesa, abi Ventspils miljonāri ir atzinuši, ka attiecības ar Lembergu vairs nav tik emocionālas kā kādreiz.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi