Mērkaķa ātrumā tiek virzīts apšaubāmais ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kamēr Saeima nav paspējusi reaģēt
PIETIEK25.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Saeima pieprasījusi informāciju, kāpēc par valsts naudu jāiepērk 23 tūkstoši tonnu sāls ceļu kaisīšanai, kamēr noliktavās vēl stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu no iepriekšējās rekordsiltās ziemas, valsts akciju sabiedrība Latvijas Autoceļu uzturētājs mērkaķa ātrumā jau cenšas noslēgt līgumu.
Kā rāda Pietiek rīcībā nonākusi pārfotografēta tabula, paklusām jau ir noslēdzies VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) pēkšņais un acīmredzami iepriekš „sarunātais” konkurss par pilnīgi nevajadzīgu 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkumu, un par uzvarētāju ir kļuvis jau iepriekš zināmais - Baltkrievijas kapitāla uzņēmums SIA Lat Salt Trade.
Jau rakstīts, ka nevajadzīgais iepirkums tika izsludināts dažas stundas pirms 1. — 4. maija lielajām brīvdienām, lai to neviens nepamanītu. Tomēr pēc Pietiek publikāciju sērijas operatīvi iesaistījās Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisija, kas ķērās pie valsts uzņēmuma iepriekš nekad vēl neredzētās vēlmes iepirkt ceļu kaisāmo sāli aptuveni diviem gadiem uz priekšu.
Pirms nedēļas komisijas deputāte, agrākā Finanšu policijas priekšnieka vietniece, atvaļinātā pulkvede Ļubova Švecova rakstīja: “Izpētot izskanošo informāciju par vasarā izsludināto tehniskās sals iepirkumu Latvijas Autoceļu Uzturētāja vajadzībām rudens-ziemas sezonām, saskatīju korupcijas riskus un apšaubāmu valsts līdzekļu izsaimniekošanu. Informācija ir pieprasīta!”
Informācija Saeimā bija jāiesniedz līdz 22. maijam, kas bija piektdiena, taču Pietiek avoti ziņo, ka LAU atbildes vēl nebija iesniegtas līdz pat pirmdienas pusdienlaikam. Iemesls ziņu neiesniegšanai noteiktajā termiņā varētu būt tāds, ka mērkaķa ātrumā tiek steidzināta līguma noslēgšana, lai Saeimu varētu nostādīt fakta priekšā — līgums par piegādi jau noslēgts.
To, ka shēma tiek īstenota milzīgā steigā, parāda it kā neliels sīkums: kā ikviens var pārliecināties attēlā, piegādes termiņš ar cipariem rakstīts 30 dienas, bet iekavās ar vārdiem — “(desmit) dienu laikā”.
Gandrīz visas piegādes tiesības 22 100 tonnu apmērā, kā jau tika prognozēts, vinnējis Baltkrievijas uzņēmējs Petrs Kravčenko, izņemot nieka 900 tonnu piegādes tiesības, kas tikušas SIA Aktivators.
Pietiek jau informēja – ir aizdomas, ka pēkšņais iepirkums par t.s. “vasaras cenām” (kas patiesībā ir spēkā vismaz līdz septembra beigām) izsludināts tikai tāpēc, lai ārzemniekiem piederoši privātuzņēmumi varētu atbrīvoties no sāls uzkrājumiem, kas apledojuma un sniega trūkuma dēļ nebija pārdodami pagājušajā ziemā un kas tagad rada to turētājiem zaudējumus. Savukārt pats LAU šo sāli nevarēs izmantot, jo līdz ar šī gada beigām LAU līgums ar valsti izbeidzas, un LAU vietā var nākt privātie ceļu uzturēšanas un tīrīšanas uzņēmumi (kā tas ir Igaunijā), kas līgumus ar valsti slēgs konkursa kārtībā un konkurēs savā starpā ar cenu.
Pirms diviem gadiem LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors reģionālajam portālam ValmierasZinas.lv bija teicis tieši pretējo tam, ko LAU dara tagad: “Jo vairāk naudas tiek iztērēts ziemas uzturēšanas darbiem, jo mazāk līdzekļu atliek ceļu uzturēšanai un labošanai vasaras sezonā. [Modernizējot kaisīšanas tehniku, tiek] samazināts sāls daudzums, ko kaisa uz brauktuves. Tādā veidā tiks samazināti izdevumi un kaitējums dabai, ko rada ceļmalās nonākušais sāls.”
Līdz ar to šobrīd R. Nešpora vadībā LAU gatavojas darīt tieši pretējo tam, ko deklarēja iepriekš — cenšas iztērēt vairāk nekā miljonu eiro, lai pirms vasaras remontdarbiem iepirktu sāli, kas gulēs noliktavās gadu, bet varbūt pat divus līdz izlietošanai (pie nosacījuma, ka LAU vispār saglabās savas esošās funkcijas no nākamā gada).
R. Nešpora vadītais LAU tagad rīkojas diametrāli pretēji uzņēmuma padomes priekšsēdētāja (kurš uzrauga uzņēmuma darbu, bet ikdienas norisēs neiejaucas) Ulda Reimaņa pirms mēneša ar gandarījumu rakstītajam, ka tiks intensificēti ceļu remonti tieši lauku apvidos: “Ziemas sezonā valsts autoceļu uzturēšanā izlietoti [tikai] 22,7 milj. eiro, veidojot ietaupījumu 7,6 milj. apmērā. Kopumā līdzekļi 10,8 milj. eiro apmērā, t.sk. šīs ziemas sezonas ietaupījums un 2018. gada peļņa 3,2 milj. eiro, tiks novirzīti avārijas stāvoklī esošajiem reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, tādējādi būtiski uzlabojot braukšanas apstākļus un pagarinot autoceļu kalpošanas laiku!”
Avoti:
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
