Mēra amata kandidāts Saeimā paņēmis oficiālu brīvdienu, lai TV uzvārītu zupu ar Meloni
PIETIEK05.02.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis aizvadītajā nedēļā ir paņēmis oficiālu bezalgas brīvdienu, lai Saeimas plenārsēdes dienā tā vietā, lai lemtu par valstiskiem jautājumiem, varētu nodarboties ar kandidēšanai noderīgām aktivitātēm, tostarp arī šampinjonu zupas vārīšanu televīzijā kopā ar Roberto Meloni.
„Vai tas tagad ir pieņemami vairāk nedoties uz darbu Saeimā, ja kandidē uz Rīgas mēra amatu? Piemēram, šodien (02.02.) V.Ķirsis neieradās uz Saeimas plenārsēdi, bet tajā pašā laikā viņu 12:00 (sēde beidzās 14:53) varēja redzēt Rīga TV24 raidījumā La Dolce Vita, ar Roberto Meloni gatavojot šampinjonu zupu, kā arī šim kungam šodien pietika laiks tikties ar senioru klubu Rudens, bet doties uz Saeimas sēdi nesanāca! Nešaubos, ka, apskatot Ķirša komisiju sēžu apmeklētību, var atrast vēl zilus brīnumus!” – šādu lasītāja vēstuli aizvadītajā nedēļā saņēma Pietiek.
Nav apšaubāms, ka šīs priekšvēlēšanu aktivitātes Ķirsis Saeimas plenārsēdes dienā tiešām ir veicis – tāpat jau ir pamanāmas viņa, pēc visa spriežot, apmaksātas intervijas „dzeltenas” ievirzes drukātos medijos. Taču izrādās, ka vismaz šajā gadījumā viss formāli ir bijis likumīgi – Ķirsis ir oficiāli pieprasījis bezalgas atvaļinājumu 2. februārī „savām privātajām lietām”, ko arī ir saņēmis. Pietiek šodien publicē Ķirša iesniegumu, kā arī īsu sarunu ar deputātu:
- Man bija brīvdiena. Deputātam ir tiesības katru gadu nedēļu paņemt bezalgas atvaļinājumu. Es pirmdien iesniedzu prezidijā iesniegumu un man piešķīra.
- Kādēļ jums bija vajadzīga brīvdiena?
- Lai darītu savas privātās lietas.
- Bet jūs tajā laikā bijāt TV raidījumā.
- Jā, biju arī TV raidījumā.
- Saeimas sēdes ir tikai reizi nedēļā. Vai nav iespējams iekārtot savu dzīvi tā, lai privātās lietas nav jādara šajās dienās?
- Brīvdienu ņem tad, kad tas ir nepieciešams. Man bija nepieciešams...
Šampinjonu zupas vārīšana kopā ar Meloni deputātam Ķirsim līdz ar to izrādījās svarīgāka par pienākumu uzstāties Saeimas plenārsēdē, lai aizstāvētu pašam savu priekšlikumu par liegumu valsts un pašvaldību institūcijām dibināt un izdot kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Ķirsis bija viens no četriem deputātiem, kas bija nākuši klajā ar šo priekšlikumu. Saeima šo priekšlikumu enerģiski apsprieda un beigu beigās noraidīja tieši 2. februārī – dienā, kad Ķirsis bija paņēmis „TV zupas vārīšanas brīvdienu” un līdz ar to pats sava priekšlikuma apspriešanā un aizstāvēšanā nepiedalījās.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
