Mentu zaņķim nākas atkāpties: paklusām atcelta Ruka pavēle par aizliegumu cilvēkiem fiksēt notiekošo policijas telpās

Atbilde uz Lato Lapsas iesniegumu

Iekšlietu ministrijā 2025.gada 30.aprīlī reģistrēts no Valsts policijas saņemtais Jūsu 2025.gada 28.aprīļa iesniegums par Valsts policijas 2025.gada 22.aprīļa lēmuma Nr.86 “Par fotografēšanas, filmēšanas un video straumēšanas ierobežojumiem Valsts policijas telpās” (turpmāk – Lēmums Nr.86) apstrīdēšanu.

Izvērtējot saņemto iesniegumu un visus lietas materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, Iekšlietu ministrija konstatēja sekojošo:

Valsts policija 2025.gada 22.aprīlī attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku izdeva Lēmumu Nr.86, ar kuru nolemts aizliegt privātpersonām filmēt, fotografēt, straumēt vai citādā veidā dokumentēt ar vizuālajām, audiovizuālajām ierīcēm vai citiem tehniskajiem līdzekļiem visās Valsts policijas struktūrvienību telpās bez iepriekšējas saskaņošanas (1.punkts), kā arī noteikts, ka, ja privātpersona vēlas veikt datu apstrādi ar tehniskajiem līdzekļiem Valsts policijas struktūrvienību telpās, privātpersonai pirms datu apstrādes veikšanas rakstveidā jāsaskaņo to  lēmumā noteiktajā kārtībā (2.punkts). Papildus minētajam Lēmumā Nr.86 noteikts saskaņojuma saņemšanas process un Valsts policijas amatpersonu rīcība, konstatējot nesaskaņotu filmēšanu, fotografēšanu vai citāda veida datu dokumentēšanu (apstrādi) ar tehniskajiem līdzekļiem.

Satversmes 100.pantā ir garantētas privātpersonas tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, tomēr vienlaikus Satversmes 96.pantā ir noteiktas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. 

Kopš 2018. gada 25. maija Eiropas Savienībā sāka piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula),  kuras attiecīgos noteikumus nacionālā mērogā īsteno Fizisko personu datu apstrādes likums.

Viens no Vispārīgās datu aizsardzības regulas pamata mērķiem ir pasargāt personas no nesamērīgiem un nevēlamiem privātās dzīves aizskārumiem digitālajā vidē, pastiprinot cilvēka tiesības uz privātumu, un palielināt personas iespējas kontrolēt to, kas, kādā apjomā un kādiem nolūkiem apstrādā tās personīgo informāciju, tostarp attēlu.

Tādējādi atbilstoši Vispārīgai datu aizsardzības regulai un tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību ir jāsaglabā līdzsvars starp pamattiesībām, kas regulē vārda un informācijas brīvību, un tiesībām uz personas datu aizsardzību.

Lai personas datu, arī videoieraksta, apstrāde būtu likumīga, atbilstoši Vispārīgo datu aizsardzības regulai ir nepieciešams vismaz viens no tajā minētajiem tiesiskajiem pamatojumiem: datu subjekta piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Atsauce uz fizisko personu datu apstrādi, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulā noteiktiem pamatiem ir ietverta arī Fizisko personu datu aizsardzības likuma 25.panta pirmajā daļā. Jāņem vērā, ka, lai arī amatpersonu aizsardzības līmenis ir zemāks, personas datu apstrādes ierobežojumi un tiesības uz privātās dzīves aizsardzību piemīt arī amatpersonām, šajā gadījumā Valsts policijas amatpersonām. Līdz ar to attiecībā uz policijas amatpersonām arī ir nodrošināma viņu datu likumīga apstrāde.

Par vispārzināmu faktu var atzīt, ka personas, kuras darba pienākumi nav saistīti ar filmēšanos, kā tas ir, piemēram, aktieriem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, ziņu diktoriem vai žurnālistiem, var justies diskomfortā, kā arī var just paaugstinātu uztraukumu, zinot, ka tiek filmēti, ja to dara nezināma trešā persona ar nezināmu mērķi un iespējamu tālāku datu apstrādi. Valsts policijas amatpersonu pienākums ir veikt likumā ”Par policiju” noteiktos uzdevumus, proti, aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Minēto pienākumu izpilde nav saistīta ar vajadzību ikdienā būt filmētam vai kā citādi fiksētam ar tehniskiem līdzekļiem.

Valsts policijai noteiktie pienākumi un šo pienākumu izpildes veids ir cieši saistīts ar vajadzību personām apmeklēt Valsts policijas telpas. Valsts policijai kā sabiedriskās kārtības nodrošinošai institūcijai savās darba telpās ir pienākums nodrošināt arī citu personu tiesības uz privāto dzīvi, kā arī fizisko personu datu aizsardzību.   

Ņemot vēra minēto, Iekšlietu ministrijas ieskatā iekšējās kārtības noteikšana filmēšanas, fotografēšanas, straumēšanas un līdzīgu darbību veikšanai iestādes lietošanā esošajās telpās, kas tiek attiecināta uz iestādes apmeklētājiem, ir pamatota. Šādai iekšējās kārtības noteikšanai ir būtiska vajadzība, ja iepriekšējā praksē ir konstatēts, ka ar ārējo normatīvo aktu regulējumu un sabiedrībā vispārpieņemtiem uzvedības noteikumiem nav pietiekami, lai pastāvētu cieņā balstītas attiecības starp personām, kuras vēlās filmēt vai citādi fiksēt Valsts policijas amatpersonas, Valsts policijas darba telpās notiekošo, Valsts policijā nodarbinātajiem un citām personām, kuras atrodas Valsts policijas darba telpās.

      Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešo daļu administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī tāds lēmums, kuru likumā paredzētajos gadījumos iestāde izdod attiecībā uz individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Administratīvais akts ir arī lēmums par amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības.

Tātad par administratīvo aktu ir atzīstams iestādes lēmums, kas izdots, lai nodibinātu, grozītu, konstatētu vai izbeigtu konkrētas tiesiskās attiecības, vai konstatētu faktisko situāciju, kā arī lēmums, ja tas būtiski ierobežo amatpersonas vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības.

Izvērtējot Lēmumu Nr.86, Iekšlietu ministrijas ieskatā netiek nodibinātas, grozītas, konstatētas vai izbeigtas konkrētas tiesiskās attiecības, vai konstatēta faktiskā situācija, tāpat Lēmums Nr.86 neierobežo personas cilvēktiesības, jo Lēmums Nr.86 nenosaka, vai persona, kas vēlas veikt Lēmumā Nr.86 minētās darbības, proti, filmēt, fotografēt, straumēt vai citā veidā dokumentēt Valsts policijas struktūrvienības telpās notiekošo, drīkst vai nedrīkst to darīt. Citiem vārdiem sakot, Lēmums Nr.86 nenosaka ne atļauju, ne aizliegumu Valsts policijas struktūrvienību telpās filmēt, fotografēt, straumēt u.tml., bet nosaka, ka, lai veiktu šīs darbības, personai ir jāsaņem saskaņojums. 

Tātad atzīstams, ka Lēmumā Nr.86 ir noteikta kārtība, kas personai jāievēro, ja tā vēlas konkrētā situācijā Valsts policijas lietošanā esošajās telpās veikt notiekošā dokumentēšanu ar audiovizuāliem līdzekļiem, proti, kā minēts iepriekš, pirms šo darbību veikšanas ir jāsaņem saskaņojums. Tieši situācijā, kad konkrēta persona vēlēsies veikt filmēšanu vai fotografēšanu, iestāde vai amatpersona izdos administratīvo aktu (veiks faktisko rīcību), atļaujot vai aizliedzot šo darbību veikšanu, kas attiecīgi būtu vērtējama administratīvā procesa ietvarā.

Tā kā viena no administratīvā akta pazīmēm ir tiesisku seku radīšana, bet faktiskās rīcības – faktisku seku radīšana, savukārt iestādes procesuālās darbības nav faktiskā rīcība, Iekšlietu ministrija norāda, ka iestādes iekšējās kārtības un apmeklētājiem saistošas uzvedības noteikumi ir nosakāmi iestādes iekšējā normatīvajā aktā kā telpu iekšējās uzvedības noteikumi, kas ir darāmi zināmi telpu apmeklētājiem, piemēram, izvietojot informatīvās norādes pie ieejas telpās.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija atzīst, ka Lēmums Nr.86 ir izdots ar pamatotu mērķi – noteikt kārtību, kādā Valsts policijas struktūrvienību telpās privātpersona var veikt filmēšanu, fotografēšanu u.tml. darbības, bet šī kārtība ietverta neatbilstošā administratīvā akta formā.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju ar Valsts policijas 2025.gada 18.jūnija lēmumu Nr.129 “Par Valsts policijas 2025. gada 22. aprīļa lēmuma Nr. 86 atcelšanu” Lēmums Nr.86 ir atcelts, tādēļ Iekšlietu ministrijas ieskatā nav pamata lemt par Lēmuma Nr.86 spēkā esamību.

Valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ingūna Aire

Novērtē šo rakstu: