Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.

Medicīnā par kumulāciju sauc kaitīgu vielu uzkrāšanos organismā. Cilvēkos uzkrājas kaitīgas vielas, izraisot mentālo sabrukumu. Cilvēku garīgajai veselībai viskaitīgākā viela ir absurda, perversa, melīga, idiotiska, neloģiska, iracionāla informācija. Piemēram, portāls „Delfi” cilvēkiem katru dienu piegādā grandiozu porciju kaitīgu vielu. Šajā porcijā ir gan absurda un perversa, gan melīga un idiotiska, gan neloģiska un iracionāla informācija. „Delfi” lasītājam nav iespējams saglabāt garīgi normāla cilvēka veselību.

Par cilvēku mentālo sabrukumu liecina dažādas pazīmes. Viena no tām ir domāšanas, prāta, uztveres haotizāzijas uzkrāšanās (kumulācija) cilvēkos. Šī pazīme noteikti ir viena no visnepatīkamākajām pazīmēm, jo norāda par cilvēciskuma sabrukumu. Cilvēks vairs nav Homo Sapiens, bet ir tikai Homo vai kaut kas līdzīgs Homo erectus – stāvus ejošam cilvēkam bez saprāta. Homo galvā ir tumšs, dziļš, miglains bezdibenis, liela nekārtība, juceklis, zināšanu neloģisks izkārtojums. Patiesībā tas vairs nav Homo, bet ir Posthomo.

Šodienas Latvijā ar mentālo sabrukumu sastopamies katru dienu. Rīgas medijos atspoguļotā varas inteliģences darbība un uzvedība liecina par mentālo haosu. Liecina arī par mentālā haosa progresēšanu. Tāpēc iederas vēl viens medicības jēdziens – dispozīcija (organisma nosliece uz kādu slimību).

Kā tas praktiski izpaužas?

Tas praktiski izpaužas tādējādi, ka cilvēki vairs nav spējīgi atšķirt normu no patoloģijas. Cilvēki vairs nav spējīgi atšķirt, kas ir slikts un kas ir labs, kas ir derīgs un kas nav derīgs, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs. Cilvēkos viss ir sajucis tik grandiozā pakāpē, ka viņi nav spējīgi atdalīt negatīvas izpaumes no pozitīvām izpausmēm. Cilvēku smadzenēs valda haoss. Negatīvais un pozitīvais saduļķojies vienā melnā duļķojumā. Haoss palielinās un duļķojuma līmenis ceļas. Tas ir visbriesmīgākais. Kaitīgo vielu kumulācija turpinās un neviens to nevēlas apturēt. Cilvēku nosliece (dispozīcija) uz mentālo haosu ir acīmredzama. „Delfi” finansē sabiedrība – valsts budžets. Nevienu tas neuztrauc. Tā vien liekas, ka latvieši vairs neprot eksistēt, piemēram, bez „Delfi” informācijas par „transpersonu, kas pārgulējusi ar vairāk nekā 2000 vīriešu: man vienkārši patīk sekss”.

Mentālais haoss ir fundamentāli destabilizējošs faktors. Cilvēku apziņu dominējoši pārņem asimetriskas, odiozas, destruktīvas alianses. Cilvēku apziņa kļūst šizofrēniska un deģeneratīva. Intelektuālie procesi devalvējas un sairst. Cilvēka refleksijas zaudē kognitīvo adekvātumu – precīzu īstenības izziņu un atveidojumu. Daudzi vairs neprot atšķirt gudru cilvēku no muļķa, godīgu cilvēku no negodīga cilvēka, inteliģentu cilvēku no neinteliģenta cilvēka, izglītotu cilvēku no neizglītota cilvēka, ideālistu no materiālista, parvēniju (iznireli) no apdāvināta cilvēka, pielīdēju no principiāla cilvēka, zinātnieku no šarlatāma, rakstnieku no grafomāna, mākslinieku un āksta. Tāpat neprot atšķirt politisko karjeristu no politiski talantīga cilvēka, nekaunīgu demagogu no kvēla patriota.

Par to, piemēram, liecina naivi cerīgā attieksme pret Vējoni, Kučinski, „par-politikas” guru Pavļutu, „No sirds Latvijai” sentimentālo dvēseļu kutinātāju Sudrabu, nelietīgo Bordānu, Jurašu, Strīķi, antropoloģiski netradicionālo Kaimiņu, antropoloģiski kroplo Rinkēviču.

Slavens ir mūsu politiķu bezidejiskums – iespēja nodarboties ar politiku bez jebkādas konceptuālās orientācijas. Tā cēlonis noteikti ir mentālais haoss. Daudzi cilvēki un arī paši politiķi nesaprot, kas vispār ir politika un kādas prasības ir politiķiem. Nevienu neuztrauc, ka valsts vadībā nonāk indivīdi bez elementāras politiskās stājas, sagatavotības, idejiskās programmas, nacionālajiem un sociālajiem ideāliem.

Tipiski par to nesen internetā blādījās viens tipisks „politiķis”: „Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atteikusies savās rindās uzņemt trīs partijas “Vienotība” deputātus, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" pauda Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Pragmatiskākie "Vienotības" deputāti ir pievienojušies ZZS. Trim deputātiem esam atteikuši, bet negribu viņus saukt vārdos, lai nebojātu viņu politisko karjeru (!?) un iespējas iekļauties citās partijās (!?), kā arī sadarbības iespējas (!?) nākotnē," intervijā klāsta Tavars”.

Tavara kungs neapjēdz savu izteikumu kroplību. Viņš pats sevi vērtē kā bezidejisku mīkstmiesi un analoģiski vērtē arī pārējos kolēģus. Īsti politiķi pirms vēlēšanām nemaina partiju, lai iekļūtu parlamentā. Katra partija ir idejiski specifiska organizācija ar oriģinālu skatījumu uz politiskajiem uzdevumiem. Partijas biedriem ir stingra politiskā nostāja. Viņu politiskā nostāja organiski saskan ar attiecīgās partijas programmu. No savas politiskās nostājas īsts politiķis nekad neatsakās un turklāt vēl amorāli savtīgā nolūkā, lai paliktu pie „lielās siles”.  Tavara un viņam līdzīgu tipu, kā arī elektorāta mentālais haoss ir riebīgs šķērslis Latvijas politiskās dzīves elementārā sakārtošanā.

Mentālais haoss drausmīgi atsaucas uz LR vērtējumu vispār. LR nav politiski normāla valsts. Latvijā ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valdošās kliķes režīms. To negaidīti liels cilvēku skaits nav spējīgs saskatīt un godīgi atzīt.

Grandiozs haoss ir cilvēku priekšstatos par izziņas procesu, zināšanām, zināšanu patiesumu. Cilvēki ir pasākuši jaunas zināšanas gūt tikai no masu komunikācijas līdzekļu rubrikām „Stāsti, padomi, idejas”. Viņi nelasa speciālo literatūru. Ar daiļliteratūru viņi tiekas „Delfi” rubrikā „Spilgts citāts”. Viņi vadās no medijos sastaptām pamācībām „Padomi, kā darba intevijās gudri runāt par atalgojumu”, „8 soļi, kā konfliktu pārvērst garīgā zeltā”, „Ja sieviete ir sista, spļāviens sejā nešķiet slikts”, „Našķis, kam piedēvē veselību uzlabojošas īpašības”. Viņi jūsmo par priekšlikumu pirms 6.oktobra vērtēt Saeimas deputātu kandidātus atbilstoši kritērijam „Kas olas bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos”. Daudzi ir pārliecināti, ka „viedokļu plurālisms” ir pareizākais un vienīgais ceļš uz patiesību un patiesām zināšanām.

Daudzu cilvēku mākslinieciskā gaume ir juceklīga. Pat tādi nopietni darbinieki kā bibliotēkāri nebaidās atklāt lasītāju mākslinieciskās gaumes haosu. Lūk, kādu informāciju internetā izplata Ventspilī: „Grāmatu tops sevī ietver katra mēneša desmit lasītākās daiļliteratūras grāmatas Ventspils Galvenās bibliotēkas Daiļliteratūras un literatūrzinātnes nodaļā. Marta top 10. Laipni aicinām iepazīties ar topa grāmatām, apraksti zemāk. Pie attiecīgās grāmatas apraksta ir iespējams nonākt arī spiežot uz (!?) nosaukuma (!?). JŪ NESBĒ – SLĀPES. KARĪNA RAČKO – DEBESIS PELNOS. DŽEINA ORIJA – ASINSMĀSAS. ALENS ESKENSS – DZĪVE, KURU APROKAM. MIŠELA RIČMONDA – LAULĪBU LĪGUMS. A. DŽ. FINNS – SIEVIETE LOGĀ. ROBERTS GALBRAITS – DZEGUZES SAUCIENS. NORA ROBERTSA – KAD SAULRIETS NOSKŪPSTA DEBESIS. KRISTIANS BANGS FOSS – NĀVE BRAUC AR AUDI. BARBARA TEILORE BREDFORDA – KAVENDONAS NAMS”.

Tautu pārbauda ar politisko brīvību. Tautai dod politisko brīvību, lai noskaidrotu, vai tauta pareizi izprot politiskās brīvības jēgu, prot izmantot politisko brīvību, vai tautai brīvība vispār ir vajadzīga, tauta vēlas un prot nosargāt brīvību.

Antantes valstis latviešu tautu tādā veidā pārbaudīja I Pasaules kara beigās. Latviešiem tika dota brīvība, vērīgi sekojot viņu kompetencei reālā saskarsmē ar brīvību. LR de jure sāka atzīt tikai 1921.gadā. Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de jure atzina ASV. Tas jocīgā veidā notika 1922.gada 28.jūlijā. ASV atzina pastāvošo valdību, bet nevis valsti – Latvijas Republiku.

Otro reizi latviešiem formālu brīvību deva sarkanās Krievijas imperators Jeļcins, lai no Latvijas iztaisītu „Trojas zirgu”. Respektīvi, Maskavas laupītājus caur Latvijas bankām ievestu „Eiropā”.

Nenormāli daudzu latviešu attieksmē pret politisko brīvību valda haoss. Daudzi nespēj aptvert, ka pēc iestāšanās ES vairs nevar būt runas par LR valstisko suverenitāti. Suverenitāte ir zaudēta pēc iestāšanās Eiropas „kolhozā”. Suverēna valsts un konfederācijas dalībvalsts sevī neietver vienu un to pašu nacionālās neatkarības gradāciju. Pēc iestāšanās ES nacionālā neatkarība ir zaudēta. Secinājums ir viens: latviešiem politiskā brīvība nav liels dārgums. Daudzi šo negaidīto un apkaunojošo faktu nevēlas atzīt, un viņiem to neļauj atzīt mentālais haoss. 

Tautu pārbauda ne tikai ar brīvību. Tautu pārbauda arī ar zinātni, mākslu, garīgās kultūras mantojumu. Tādā gadījumā atklājas, kāda ir tautas attieksme pret zinātni, mākslu,  garīgās kultūras mantojumu. Pašlaik latviešos mentālā haosa kumulācija ir sasniegusi tādus apgriezienus, ka atspoguļojas visos pārbaudes veidos. Tautā melns saduļķojums valda gan attieksmē pret brīvību, gan attieksmē pret zinātni, mākslu, garīgās kultūras mantojumu. Brīvība nav vajadzīga, zinātne ir sagrauta, mākslas centrā ir postmodernisma kakājums un šī dārgā mantojuma saglabāšana speciāli uzceltā atejā - Laikmetīgās mākslas muzejā.

Latviešu tauta skaidri nesaprot, vai kapitālisms ir triumfs jeb kapitālisms ir katastrofa, valstī ir suverenitāte jeb valstī ir ģeopolitiskā verdzība, valstī ir masveida zagšana jeb valstī ir bizness, valstī akadēmiskajās norisēs ir zinātniskums jeb valstī akadēmiskajās norisēs prevalē šarlatānisms, valsts mediji melo jeb valsts mediji ziņo patiesību, valstī ir ideoloģija jeb valstī ir manipulācija, valsts institūcijās ir idiotijas un noziedzība jeb valsts institūcijās ir piedodamas kļūdas un piedodama īslaicīga nezināšana, valstī dzīvo latviešu tauta jeb valstī dzīvo „idle poor” bars.

Novērtē šo rakstu:

85
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...