Iesaki rakstu: 
Lai gan publiski vairākkārt apgalvots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji varētu būt ietekmējuši bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītāja Raimonda Janitas liecības domes kukuļošanas lietā, liekot viņam apmelot šajā lietā notiesātos, Pietiek rīcībā esošie KNAB dokumenti rāda – atšķirībā no domes politiķiem, kas no melu detektora pārbaudes kategoriski atteikušies, Janitai tai piekritis, un šī pārbaude apliecinājusi, ka Janitas liecības par Viļņa Štrama un Pētera Stranča dalību kukuļošanā ir patiesīgas.
Kā izriet no KNAB dokumentiem, izmeklētājiem bijis būtiski noskaidrot četru Janitas izteikumu patiesīgumu:
1) vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka 2007. gada beigās - 2008. gada sākumā domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis uzdevis viņam palielināt no igauņu uzņēmēja Prīta Tominga pieprasāmo naudas summu līdz 80 tūkstošiem eiro par būvniecības ieceres atbalstīšanu objektam Rīgā, Dzirciema ielā?
2) vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka 2007.gada otrajā pusē - 2008.gada sākumā Strancis uzdevis viņam no bijušā Rīgas mēra, tagadējā uzņēmēja Andreja Inkuļa pieprasīt papildus (pie jau nodotajiem 60 tūkstošiem eiro) vēl 40 tūkstošus eiro par arhitektūras un plānošanas uzdevumu būvniecībai Rīgā, Kuldīgas ielā 45b?
3) vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka pēc Stranča norādījuma un bijušā Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama uzdevumā viņam 2005.gadā bija jāpaņem liela naudas summa no uzņēmējas Ināras Vilkastes?
4) vai Janita atbild patiesīgi, teikdams, ka, liekot no apavu kastes izņemto naudas summu Štrama seifā, konstatējis, ka apavu kastē atradās naudas summa, kas kopsummā nebija mazāka par 326 tūkstošiem eiro?
Ekspertu slēdzienā konstatēts, ka ilggadējais domes darbinieks Janita psiholoģiski ir visnotaļ sarežģīta persona, kam cita starpā raksturīgs arī „demonstratīvs uzvedības tips", "viegla aizkaitināmība" un "ievainojamība attiecībā uz kritiku”.
Tomēr eksperti atzinuši, ka Janitas individuālās psiholoģiskās īpatnības netraucē viņam adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt, līdz ar ko tās nevar būtiski ietekmēt viņa liecību patiesīgumu un nerada jebkādus šķēršļus viņa pārbaudei ar poligrāfu (melu detektoru).
Savukārt šī pārbaude ekspertu skatījumā skaidri apstiprinājusi – Janitas liecības uz visiem četriem jautājumiem ir bijušas patiesīgas.
Kā Pietiek jau informējis, Janita Rīgas domes kukuļošanas lietā vairākkārt sniedzis liecības par lielām kukuļu summām, kas bijušas paredzētas vai nodotas pazīstamajam Tautas partijas pārstāvim, bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājam Edmundam Krastiņam, vicemēram Jānim Dinevičam, kā arī citiem politiķiem. Atšķirībā no Janitas gan Krastiņš, gan Dinevičs no pārbaudes ar melu detektoru kategoriski atteikušies.
Tuvākajā laikā Pietiek pa daļām publiskos pilnas Janitas liecības domes kukuļošanas lietā – kopumā vairāk nekā pusotru simtu lappušu. Iespējams, ka radīsim iespēju publiskot arī Janitas, Štrama, Stranča un citu saistīto personu noklausīto telefonsarunu atšifrējumus.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
