Iesaki rakstu: 
Atgriežoties vēsturē, atgādināšu, ka Pirmās Latvijas valsts armijā, kuras lomu salīdzināt ar šodienas NBS būtu mazāk kā nekorekti, bija tikai viena ģenerāļa pakāpe - ģenerālis. Kas valstī bija pilnīgi pietiekoši, lai komandētu četras divīzijas (sic!), karaskolu un tālāk pēc saraksta. Kaut kā iztika bez brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem un ģenerālleitnantiem. Ģenerālim uz apkakles atloka dienesta pakāpes apzīmēšanai bija izvietoti trīs rombi – un te mēs pārejam uz humoru un satīru.
Personīgi man pazīstami cilvēki no aizsardzības sektora ir stāstījuši anekdoti iz dzīves ap 90. gadu vidu. Latvijā ierodas trimdas bāleliņi, lai vietējos mācītu, kā pareizi jākaro un jādzīvo. Notiek tusiņš burziņa formātā Aizsardzības ministrijas līmenī. Tur slaistās desmitiem militāristu no Aizsardzības spēkiem un Zemessardzes ar trijiem rombiem uz kakla. Trimdinieki prasa - jūs visi esat ģenerāļi? Mūsējie korī atbild - pagaidām tikai pulkveži! Informācijai paskaidroju, ka atjaunotajā (vai jaunizveidotajā, kā kam tīk) Latvijas armijā ar trijiem rombiem tiek apzīmēta pulkveža dienesta pakāpe.
Pārejam uz šodienu. No neta dzīlēm, 2020 gada pavasaris: „Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) noslēgušas jaunu starpresoru vienošanos par iestāžu darbību un sadarbības organizēšanu robežšķērsošanas vietās, informēja VID.
Starpresoru vienošanās paredz nodrošināt iestāžu amatpersonu saskaņotas darbības robežšķērsošanas vietās, kurās tiek veikta robežpārbaude, muitas kontrole, veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole. Tāpat vienošanās nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp iestāžu amatpersonām robežšķērsošanas vietās.”
Iztēlojos vīziju vēsturiskā retrospektīvā - tradīcijām bagātajā Taureņu pirtī pie smalki noklāta galda sēž robežsardzes ģenerālis (kurus beidzamajā laikā aiztur rindas kārtībā), ģenerālis no VID (tāds tiešām eksistē - šī gada 3. decembrī valdība pēc finanšu ministra Jāna Reira ieteikuma VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoram Kasparam Podiņam piešķīra ģenerāļa dienesta pakāpi) un PVD šefs, kuram pagaidām sarkani lampasi uz biksēm un papahas cepure nav piešķirta.
Nozīmīgas starpresoru vienošanās slēgšanas konsultanti varētu būt, piemēram, vēl viens bijušais muitas ģenerālis: „Tālis Kravalis darbu muitas sistēmā sāka vēl padomju gados. Straujākais karjeras kāpums viņam bija laikā no 1994. līdz 1996. gadam. Piemēram, 1994. gada janvārī viņš vēl bija tikai Muitas kontroles organizācijas daļas vecākais eksperts, bet jau 1996. gada rudenī - Muitas pārvaldes direktors.
2001. gadā viņš kļuva par Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet 2003. gadā, kad no pārvaldes vadītāja amata tika atbrīvots Kalvis Vītoliņš, Kravalis sēdās viņa vietā. Kravaļa vārds medijos locīts vairākkārt. Piemēram 2011. gadā viņš kopā ar pašreizējo VID ģenerāldirektores vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecki (attēlā) vērienīgā ballītē restorānā "Kaļķu vārti" svinēja ģenerāļa pakāpes iegūšanu.”
Savukārt Kravalim gudrus padomus attālināti pa TV ekrānu
Ja nopietni, tad es ļoti gaidu, kad kāds attapīgs žurnālists uzrakstīs grāmatu par visu jaunās Latvijas ģenerāļu un admirāļu patiesajām biogrāfijām. Kā arī detalizētām norādnēm, kas un kā viņiem piešķīris augstākā līmeņa pielaides valsts noslēpumiem. Ja pieķertu klāt pulkvežus, tad varētu konkurēt ar mistera Bīna filmām.
Viss tas būtu rēcīgi, ja ne tik skumji. Skumji tāpēc, ka uz VID ģenerāļu nostaigātā parketa nav pat viena kvadrātcentimetra, kas nesmirdētu pēc miljonu summām ''atskalota'' PVN, bet simtiem kontrabandas piepildītu fūru ir aplaimojušas robežsardzes un PVD darbinieku rokas.
Vai eksistē un ir iespējama izeja no šodienas situācijas, kad Latvijas Republikas ģenerāļi un kontrolējošo iestāžu (PVD, VID) augstas amatpersonas ir cieši jo cieši saistītas ar darbībām, no kurām noziedzīga nodarījuma pazīmes kliedzot kliedz? Vai ir iespējams mainīt sistēmu? Vai vispār ir iespējama tādu Latvijai specifisku varas pārstāvju kā tiesnešu un prokuroru saukšana pie kriminālatbildības?
Nobeigums sekos.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
