Iesaki rakstu: 
Nesen kāds Latvijas sabiedrībā gana pretrunīgi vērtēts cilvēks man atrakstīja nelielu e-pasta vēstuli, kurā cita starpā norādīja uz, viņaprāt, ārkārtīgi nozīmīgo starpību starp "virtuālās žurnālistikas" un "reālo" pasauli. Šī tēze man ienāca prātā, atskatoties uz aizvadīto mēnesi, kura laikā Pietiek gandrīz katru dienu ir publicējis vismaz manam zināšanu līmenim jaunus un interesantus faktus par uzņēmēju, izbijušu prezidenta padomnieku, izbijušu finanšu ministru un ko tik vēl ne Vasiliju Meļņiku.
Teikšu atklāti - man jau daudzus gadus ir šķitis, ka sakarā ar savu pamatnodarbošanos es esmu diezgan labi informēts par lietām, kas notiek valstī, cilvēkiem, kuri liek šīm lietām notikt, un šo lietu notikšanas apstākļiem. Taču, ja man pirms pāris mēnešiem kāds būtu lūdzis pāris teikumos raksturot Vasilija Meļņika vietu šajā sarežģītajā sistēmā, es droši vien atbildētu ar vieglu smaidiņu un, tā sacīt, pagātnes formā.
Manā izpratnē minētais kungs savus ziedu laikus piedzīvoja tālajos deviņdesmitajos gados, arī pats būdams diezgan tipisks šīs te desmitgades produkts. Bija tāda demokrātiskā partija Saimnieks, bija Ziedonis Čevers un fonds Drošība, bija bijušo komjaunatnes funkcionāru "pulciņi", bija no mūsu dienām būtiski atšķirīga politisko un biznesa lietu kārtošana, - un tam visam pa vidu organiski iederējās Vasilijs Meļņiks ar savu ilggadējo biznesa partneri Ēriku Kažu.
Taču viss tas it kā pagāja reizē ar pašiem deviņdesmitajiem: pasaule mainījās, Latvijā pieņemtā lietu kārtošanas sistēma arī, ekskomjaunieši izšķīda, kur nu kurais, toreizējās partijas un fondi iznīka, kompanjons Kaža aizbrauca uz Floridu spiest apelsīnu sulu, bet Meļņika savāktā rūpniecības uzņēmumu kolekcija pašķīda reizē ar viņa paša pelēkā kardināla "goda nosaukumu".
Protams, es kaut ko pa ausu galam biju dzirdējis par šī kunga jau mūslaiku puskriminālo ņemšanos ar saviem mazākumakcionāriem, par slēpto kontroli pār Rīgas kuģu būvētavu, par viņa īpatno un ne gluži nesavtīgo "piepalīdzēšanu" Valdim Zatleram, Edgaram Rinkēvičam un kompānijai, par "interesantajiem" kontaktiem Krievijā, par vēl "interesantāko" līdzdalību Ukrainas naftas platformas iegādē, utt.
Tomēr tie visi, no "virtuālās žurnālistikas" viedokļa raugoties, šķita tādi nenozīmīgi sīkumi. Jā, pat platformas 400 miljonu darījums, kuru laikam pirms kāda gada sev ierastajā "objektīvajā" manierē, acīmredzot kārtējā "jumta" interesēs bija atspoguļojis raidījums Nekā personīga, līdz ar to tolaik pārvelkot treknu svītru šī stāsta ticamībai.
Tā nu uz jautājumu par Vasilija Meļņika lomu pašreizējā Latvijas politekonomiskajā ietekmes un lietu kārtotāju neformālajā nomenklatūrā es pirms diviem mēnešiem bez garām pārdomām būtu atbildējis - pffffe, pusnosprādzis trešās svara kategorijas dinozauriņš, neņemiet galvā.
Vairs es tā neatbildētu, - Pietiek publikācijas mēneša garumā ir uzskatāmi parādījušas, cik spējīgs un piemērots mūslaiku Latvijai ir šķietami pussprāgušais dinozauriņš.
Perfekti sakārtotas lietas Ekonomikas policijā un citās tiesībsargāšanas iestādēs, šķiet, arī Iekšlietu ministrijas vadībā. Faktiska neaizskaramība, kārtojot savas pat starptautiskās naudas atmazgāšanas un finanšu pārpumpēšanas shēmas. Lieliski "piejaucēti" dažādu sugu politiķi - no Zatlera līdz Rinkēvičam un Godmanim. Pa ordenim gan no Krievijas, gan no Latvijas. Un tā tālāk - Pietiek publikācijas pārlasīt varat paši un paši arī izdarīt secinājumus.
Līdz ar to pašlaik ir jauns jautājums, uz ko man pašlaik nebūtu skaidras atbildes, - cik vēl pašlaik Latvijā ir šādu "virtuālajai žurnālistikai" neko nenozīmējošu, taču "reālajā" dzīvē pat ļoti nozīmīgu meļņiku un kāda ir šī meļņiku kolektīva patiesā loma Latvijas valsts virzībā. Šķiet, diemžēl nebūt ne maza.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
