Meļņikam pret savu oponentu Ekonomikas policijā izdevies panākt gan kriminālprocesu, gan aizturēšanu un kratīšanu
PIETIEK01.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (biežāk saukta par Ekonomikas policiju), neņemot vērā arī prokuratūras iebildumus, jau atkārtoti atteikusies ierosināt kriminālprocesu par miljonāra Vasilija Meļņika un viņam pietuvinātu amatpersonu darbībām saistībā ar AS Rīgas kuģu būvētavamantu, pašam Meļņikam šai pašā policijas struktūrā ir veicies nesalīdzināmi labāk: jau "ar pirmo piegājienu" viņam izdevies panākt ne tikai kriminālprocesu pret savu oponentu, bet arī viņa aizturēšanu un kratīšanu.
Pietiek jau informējis, ka Meļņikam kopā ar viņa bijušo valsts amatpersonu "kolekciju" izdevies divas reizes "nomenedžēt" kriminālprocesa neierosināšanu Valsts policijā saistībā ar nelikumībām, paša personiskā biznesa vajadzībām ieķīlājot formāli lielam akcionāru skaitam piederošās Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.
Trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami nelikumīgām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.
Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam piederošā kompānija Eiroholdings, iespējams, vēl cita uzņēmuma Eirosteel vajadzībām.
Ieķīlāšana notikusi paslepus - tā nav bijusi atspoguļota grāmatvedības uzskaitē, kā arī par šādu apgrūtinājumu nav lemts valdes vai padomes sēdēs. Turklāt būtiskākais - Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.
Ne iesaistīto personu atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Valsts policijai nav šķitušas pietiekamas. Tā rezultātā Valsts policija nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu.
Izrādās, sākotnējo resorisko pārbaudi, kā rāda Ekonomikas policijas dokumenti, un izziņas darbības tajā ir veicis Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes inspektors Didzis Mežavilks, kurš Pietiek lasītājiem jau zināms saistībā ar faktiski "iesaldēto" izmeklēšanu Liepājas metalurga lietā.
2014.gada 2.oktobrī Mežavilks pieņēmis lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu saistībā ar šiem faktiem, pēc tam iesniedzēji lēmumu pārsūdzējuši prokuratūrai, kas ar savu 2014.gada 21.novembra lēmumu atcēlusi šo lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.
Taču, kaut arī Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmums ir ticis atzīts par nepamatotu, atkārtota pārbaude uzticēta... tam pašam izmeklētājam Mežavilkam. Izmeklētājs faktiski ir tikai novilcinājis un jau šā gada 17.februārī atkārtoti pieņēmis lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu.
Pagaidām Pietiek nav šīs informācijas oficiāla apstiprinājuma, taču neoficiāli zināms, ka prokuratūra aprīļa beigās ir vēlreiz atcēlusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu par kriminālprocesa nesākšanu. Pārvalde uz to ir reaģējusi, jau trešo reizi uzticot tālāku pārbaudi tam pašam izmeklētājam Mežavilkam.
Mežavilks savu kolēģu vidū izceļas ar ļoti iespaidīgajām - īpaši, ņemot vērā viņa atalgojumu, - parādsaistībām. Tās šā gada sākumā bijušas 128,7 tūkstošu eiro apmērā, kurpretī Mežvilka alga pirms nodokļu nomaksas bijusi 12 893 eiro gadā.
Kā izrādās, šis pats Mežavilks nu veic izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, kurš pēc Meļņika iesnieguma ir sākts pret Igoru Komarovu - vienu no Meļņika oponentiem un Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāriem, kuri bija vērsušies Ekonomikas policijā ar iesniegumu par Meļņika personiskā biznesa dēļ ieķīlāto kuģu būvētavas doku.
Pietiek pagaidām nav zināms, kādi fakti minēti Meļņika iesniegumā, taču avoti Ekonomikas policijā apliecina, ka iesniegums atšķirībā no viņa oponentu sūdzībām pieņemts "ar izpratni" un pēc tā saņemšanas nekavējoties sākts kriminālprocess.
Tāpat Pietiek zināms, ka tieši inspektors Mežavilks, kas iepriekš pratinājis Komarovu kā liecinieku un atzinis viņa liecības par nepietiekamām, nu ir bijis tā Ekonomikas policijas amatpersona, kas gan veikusi Komarova aizturēšanu, gan arī veikusi kratīšanu Komarova dzīvesvietā.
Izziņu kriminālprocesā pēc Meļņika iesnieguma veic Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2.pārvaldes vecākā inspektore Oksana Fridrihsone. Viņai atšķirībā no Mežavilka nekādas oficiālas parādsaistības nav deklarētas.
Pats Meļņiks joprojām nevēlas atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
