Meļņikam jau divreiz izdevies "nomenedžēt" kriminālprocesa neierosināšanu par "Rīgas kuģu būvētavas" doku

Trīs Meļņika ģimenes kontrolētās Rīgas kuģu būvētavas mazākumakcionāri pagājušā gada martā bija vērsušies Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar iesniegumu par Meļņika kā uzņēmuma valdes locekļa iespējami veiktajām nelikumīgajām darbībām kredītlīdzekļu saņemšanā no Unicredit Bank, ar ķīlu apgrūtinot Rīgas kuģu būvētavas peldošo doku.

Kā izrietēja no policijai sniegtās informācijas, doks paklusām ticis ieķīlāts jau 2010. gada beigās, taču pašam uzņēmumam no šīs ieķīlāšanas nav bijis nekāda labuma, - faktiski Meļņiks to izmantojis, lai kredītu saņemtu viņam piederošā kompānija Eiroholdings, iespējams, vēl cita uzņēmuma Eirosteel vajadzībām.

Ieķīlāšana notikusi paslepus - tā nav bijusi atspoguļota grāmatvedības uzskaitē, kā arī par šādu apgrūtinājumu nav lemts valdes vai padomes sēdēs. Turklāt būtiskākais - Meļņikam oficiāli pieder tikai neliela daļa Rīgas kuģu būvētavas akciju, taču faktiski tās pamatlīdzeklis ieķīlāts, lai balstītu viņa personisko biznesu.

"Pēc izsniegtās kuģu obligācijas redzams, ka nodrošinājums sniegts par labu V.Meļņika piederošajam SIA Eiroholdings par kredītsaistībām pret AS Unicredit Bank 2 940 000 eiro apmērā. AS Rīgas kuģu būvētava no šā galvojuma nav guvusi nekādu finansiālu labumu, nekādi kredītlīdzekļi nav saņemti," teikts Pietiek rīcībā esošajā policijas dokumentā, kurā aprakstīts notikušais.

Turklāt Meļņika personiskā biznesa interesēs paklusām ieķīlātais peldošais doks ir bijis ļoti svarīgs Rīgas kuģu būvētavas pamatlīdzeklis. "Gadījumā, ja banka pieprasītu tūlītēju kredīta atmaksu no AS Rīgas kuģu būvētava, tad faktiski apstātos AS darbība. Iesniedzēji uzskata, ka, iespējams, naudas līdzekļus saņēmusi V.Meļņikam piederošā SIA Eirosteel, kurai nav līdzekļu kredīta atgriešanai," minēts policijas dokumentā.

No Pietiek rīcībā esošajiem Valsts policijas dokumentiem izriet, ka pratināšanās par šo darījumu attiecīgo obligāciju parakstījušos Rīgas kuģu būvētavas valdes locekļus Eināru Buku un Irīnu Rudzāti piemeklējis pamatīgs atmiņas zudums:

"Nekāds rakstisks pilnvarojums ne E.Bukam, ne I.Rudzātei par šo obligācijas parakstīšanu nav ticis dots. Viņiem, kā valdes locekļiem, deva mutisku rīkojumu, bet tieši kas deva šādu rīkojumu E.Buks neatceras. (..)

Tā kā kredītlīdzekļu piesaiste nebija nekas neparasts vai ārkārtējs, tad īpašu vērību šim jautājumam E.Buks nav pievērsis. Prakse bijusi, ka šāda rakstura dokumenti tiek parakstīti no divu valdes locekļu puses. Vai šis jautājums bija apspriests valdes sēdē E.Buks neatceras. (..)

Par jautājumu, kā minētais nodrošinājums bija atspoguļots AS Rīgas kuģu būvētava grāmatvedībā, E.Buks neko paskaidrot nevar, E.Buks parakstīto kuģa obligāciju pēc parakstīšanas iesniedzis rūpnīcas grāmatvedībā vai juristiem."

Tikpat nopietns atmiņas zudums piemeklējis arī otru dokumenta parakstītāju Rudzāti: "Svarīgi lēmumi pieņemti bez viņas ziņas, kas tieši šos lēmumus pieņēmis un kas noteicis lēmumu pieņemšanas kārtību I.Rudzāte nezin.

Par kuģu obligāciju Nr. EH 28.12.2010/MK, ar kuru ieķīlāts AS Rīgas kuģu būvētava pamatlīdzeklis - peldošais doks Nr. 791 par labu SIA Eiroholdings I.Rudzāte paskaidro, ka ir parakstījusi šo obligāciju pēc AS Rīgas kuģu būvētava galveno akcionāru norādījuma. Kurš tieši I.Rudzātei devis uzdevumu parakstīt šo obligāciju kā valdes loceklei I.Rudzāte neatceras. (..) I.Rudzāte bijusi pārliecināta, ka arī šī doka ieķīlāšana ir savstarpēji saskaņota un viņas paraksts ir formalitāte. (..)

Vai par doka ieķīlāšanu bija sasaukta kāda valdes sēde, pieņemts atsevišķs lēmums, I.Rudzāte neatceras. I.Rudzāte uzskata, ka ir rīkojusies savu pilnvaru robežās, tā kā viņas paraksts kuģa obligācijā drīzāk uzskatāms par formalitāti."

Savukārt Meļņiks liecību sniegšanā paziņojis, ka vispār īsti nesaprotot, par ko runa: "V.Meļņiks nekad personīgi nav bijis bankā saistībā ar minēto kredītlīniju un galvojums ticis parakstīts no rūpnīcas izpilddirektora un valdes locekļu puses bez jebkāda viņa rīkojuma. (..)

Par apstākli, ka šis galvojums nebija atspoguļots grāmatvedības reģistros pirms 2013.gada V.Meļņiks paskaidro, ka par šo jautājumu viņam kļuva zināms tikai 2013.gadā pēc revidenta norādījuma. V.Meļņiks uzskata, ka iespējams šis galvojums netika iegrāmatots nepilnīgas uzskaites dēļ bez īpaša nodoma."

Taču ne šie atmiņas zudumi un citas dīvainības, ne resoriskajā pārbaudē pierādītais fakts, ka publiskās akciju sabiedrības manta ieķīlāta, lai palīdzētu viena tās akcionāra personiskajam biznesam, ne pat prokuratūras norādes Valsts policijai nav šķitušas pietiekamas.

Tā rezultātā Valsts policija nu jau veselas divas reizes pieņēmusi lēmumu nesākt kriminālprocesu. Vispirms šāds lēmums ir ticis pieņemts pagājušā gada 2.oktobrī, taču tas ir ticis pārsūdzēts prokuratūrai, kas ar savu 21.novembra lēmumu atcēlusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Taču Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes izlēmību tas nav mazinājis, un jau šā gada 17.februārī tā ir atkārtoti pieņēmusi lēmumu par atteikumu ierosināt kriminālprocesu.

Pats Meļņiks joprojām atsakās sniegt Pietiek jelkādas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Kā Pietiek jau informējis, par Meļņika neformālo galveno drošībnieku un "lietu kārtotāju" Valsts policijas struktūrās jau ilgāku laiku tiek uzskatīts Ivans Roščenkovs - bijušais augsta ranga Ekonomikas policijas darbinieks.

Novērtē šo rakstu: